Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. marts, 2014
Drukāt

Konferencē diskutēs par 1. Pasaules kara sekām

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Nākamnedēļ 19. un 20. martā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar nodibinājumu “Rīga 2014”, Gētes institūtu Rīgā un Francijas institūtu Latvijā rīko starptautisku zinātnisko konferenci “1914. Karš un modernisms”, kurā tiks diskutēti jautājumi par aktuāliem vēstures un sociāliem aspektiem, portālu LA.lv informēja LNMM sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Sujunšalijeva.

Konferencē piedalīsies nozares speciālisti no Vācijas, Francijas, Somijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Serbijas, Horvātijas un Latvijas. Starp Latvijas referentiem vēsturniekiem būs Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Juris Ciganovs, Dr. hist. Vita Zelče; no mākslas zinātnieku puses 1. Pasaules karu analizēs Edvarda Šmite, Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece,

Priekšlasījumi un diskusijas veidos informācijas platformu izstādei “1914”, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas gada pasākumam, kas veltīts Pirmā pasaules kara simtgadei. Konferences norises vieta: Gētes institūta Rīgā Konferenču zāle.

Pirmā pasaules kara notikumi Eiropai bija vienlaikus gan dramatiski, gan labvēlīgi, jo impēriju sabrukums, revolūcijas Krievijā un Vācijā, katras valsts spēka samēru revīzija noveda pie „komplicēta miera”, noslēdzot simbolisko Versaļas miera līgumu 1919. gada 28. jūnijā. Karš bija izaicinājums vecajai Eiropai, būtiski ietekmējot vērtību sistēmu, nesot milzīgus upurus, taču paralēli dodot iespēju apzināties nacionālo faktoru un Austrumeiropas valstīm lielvaru konflikta ēnā iegūt valstisko neatkarību.

Pirmā pasaules kara norišu rezultātā 1918.–1919. gadā tika dibinātas jaunās valstis – Somija, Igaunija, Lietuva, Latvija, Polija, Ungārija, Čehoslovākija, Dienvidslāvija un kardināli izmainījās Eiropas ģeopolitiskā situācija. Kara konfliktā dzimušās valstis sevi pieteica kā jaunu politisku spēku; karš iespaidoja attieksmi pret valstiskuma jēdzienu. Konflikts kā atvērta vērtību sistēma un izmaiņu virzītājspēks vienlaicīgi var būt gan neizmērojama traģēdija un zaudējums, gan arī līdz šim neiespējama iespēja un ieguvums – jauns sākums.

Laikā ap Pirmo pasaules karu varēja runāt par kādu mistisku fenomenu sabiedrības apziņā. Tā bija vajadzība radīt jaunās vērtībās balstītu pasauli. Mākslā tas izpaudās futūristu manifestos, dadaisma izaicinājumā definēt mākslu citādi, vēl nepieredzēti. Kazimira Maļeviča “Melnais kvadrāts” bija kā lēciens nezināmajā, bet arī sava veida destrukcija. Zinātnes atklājumi kairināja mākslinieku prātus. Pirmā pasaules kara laiks mākslā iezīmē modernisma veidošanos. Novatorisko izteiksmes līdzekļu references paradoksālā veidā integrēja kara emocionālos pārdzīvojumus, tie vēstī par modernisma manifestāciju un mākslinieka vietu izvēlē starp tradīciju un jaunām metodēm.

Konferencē tiks apspriestas aktuālākās atziņas saistībā ar Pirmo pasaules karu un 20. gadsimta vēstures problemātiku kopumā, reģionu loma nāciju veidošanās procesā Eiropā, kara atspoguļojums mākslā un vēsturiskās atmiņas veidošana šodien un citi.

Pievienot komentāru

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+