Aleksandrs Gapoņenko
Aleksandrs Gapoņenko
Foto: LETA

Egils Līcītis: Krievu pasaules ledlauzis Aleksandrs Gapoņenko nav parasts cilvēks 31

Garš ir doktora Aleksandra Gapoņenko nopelnu un titulu saraksts. Neremdināms cīnītājs par cilvēku (krievu) tiesībām. Krievu pasaules ledlauzis un paplašinātājs ar daudziem līdzstrādniekiem. Nepilsoņu kustības direktors. Nirnbergas tiesnesis pār fašismu. Zinātņu propagandists, kurš būtiski papildinājis stāstus par Latvijas vēsturi, noraidīdams okupācijas teoriju. Novadpētnieks, kurš izgatavos izstādi no finiera par Latvijas PSR – kā visi jauki kopā dzīvojām. Viņš – drīzāk vētrasputns nekā parasts politiķis – ir vīrs, kurš, sākot ar āža kāju un beidzot ar ragiem, izkalts no pirmšķirīga čuguna un mērcēts sērūdenī, nevis kā tie citi, no teflona vai plastmasas taisītie.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Un lūk, profesors Gapoņenko devies uz Tallinu. Mazums, ko viņam ievajadzējies. Piegādāt un iepotēt brālīšiem nepilsoņiem ideoloģisko bruņojumu vai īstenot kādas ANO konvencijas. Varbūt piedalīties lūgšanu un valdošā režīma sunīšanas brokastīs, bet pēc tam ķert kaifu un šokēt apmeklētājus Tallinas naktsklubos, uzstājoties kā 1. kategorijas diskodejotājam.

Taču tālbraucēju apturējuši pirmajā “blokpostā” uz robežas. Iedomājieties, sūrie zēni igauņu robežsargi nepamatoti neielaiž antifašistu, kaimiņvalsts nepilsoņu līderi un saka – kāp nu ārā, vecais lielkrievu šovinistu kraķi! Gapoņenkam miesniekiem līdzīgie, uniformētie blondie sadisti atņēma jostu, zāles – gerimaksu – un sasmērētās sviestmaizes, kuras saoda un aprija dienesta suns. – Šurik, kaut tikai tev nespertu pa sēkliniekiem! – docenta prātā pazibēja doma. – Bet vai maz bijis nomocītu cilvēktiesību aizstāvju un cīnītāju pret fašismu? – profesors sevi mierināja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Un igauņi iemeta Gapoņenko Pērnavas pagrabā. Tas, ziniet, nav apartaments, bet drūma askēze. Klona grīda, restots lodziņš, kušete, ķeblītis, skaņu celiņā bez mitas dārdoša igauņu rokmūzika – lūk, Pērnavas “atpūtas bāze” un “viesu nams”. Doktora skabūzī nebija pat minibāra un iespējas pasūtīt ēdienu – bekonu ar mārrutkiem un gabalu stores!

Četrās sienās Gapoņenko šaudījās kā tīģeris. Telegrafēja uz Berlīni, Parīzi un Kremli, ka viņš ieslodzīts. Rezonanse bija tik visaptveroša, ka modināja Panu Kimunu un sasauca Normandijas četrinieku. Tomēr leģendāro personu glābt neieradās nedz baltās ķiveres, nedz atbrīvotāji krievu armijas formas tērpos. Pagrabā kļuva auksts kā ledusskapī, sargs aiz durvīm šmīkstināja pipku, dabīgi, ka aizturētais sāka baidīties par dzīvību. Vai nu paliks par saldētu dārzeni, vai nožmiegs, ka ne gailis pakaļ nedziedās, un paziņos “pazudis bez vēsts”. Nav šaubu, ka ievērojamo aktīvistu pēc nāves Maskavā atlietu bronzā, taču dzīvotgriba ņēma virsroku. Un Šuriks sāka rakties uz Latviju. Viņš jau izkārpīja tik dziļu tuneli, ka dzirdēja Purčika iedzīvotājus sasaucamies – ei, iedod uzpīpēt! – bet ieradās robežsargi un ievilka Gapoņenko atpakaļ Igaunijā. Pēc sešām stundām cietēju palaida vaļā. Kalevdēliem tas bija tikai kārtējais medījums, bet cik šausmīgs bija Gapoņenko psiholoģiskais stāvoklis pēc pazemojuma! Kā turpmāk iekļūt Igaunijas krievu pasaulē? Jālavās līšus pār robežu zeķēs, jāpārlido ar gaisa balonu? Varbūt Gapoņenko varētu noformēt kā kravu un ievest kastē?

Nē, viņš vairs nebrauks uz to pusi, jo nepatīk igauņu robežsargu attieksme pret klientiem. Kas zina, nākamreiz vēl noskūs matus uz nullīti!