Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. maijs, 2014
Drukāt

Kongresu nama pārbūve maksātu gandrīz 40 miljonus eiro

Foto: LETAFoto: LETA

Rīgas Kongresu nama rekonstrukcija un pārbūve līdz 2018. gadam izmaksātu 39,68 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, liecina Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas nami” veiktie aprēķini.

Kongresu nama pārbūves gaitā lielākās izmaiņas piedzīvotu Lielā zāle – tajā tiktu izveidota multifunkcionāla skatuve ar plašām transformēšanas iespējām – sešas dažādas skatuves versijas ļautu telpu piemērot plašam pasākumu lokam, ieskaitot dažādu konferenču norises, teātra izrādes, simfonisko orķestru koncertus un modes skates.

Vienlaikus Lielajā zālē plānots uzstādīt modernas akustikas iekārtas, kas ļautu pielāgot akustiku katra konkrēta pasākuma vajadzībām un radīt “pārliecinošu ilūziju” par augstu skaņas kvalitāti gan uzrunām un konferencēm, gan klasiskās mūzikas koncertiem. Kopumā dažādām tehnoloģijām Kongresu namā tiek plānoti vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Kongresu nama rekonstrukciju būtu iespējams uzsākt 2015. gada rudenī, kad būs noslēgusies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā. Tādējādi līdz 2018. gadam, Latvijas simtgades svinībām, būtu iespējams iegūt nozīmīgu telpu kultūras pasākumiem un dažādām konferencēm.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Kongresu nama pārbūves projekta prezentācijas pasākumā norādīja, ka pēdējos trīs un vairāk gadus norit diskusijas par to, ka Rīga ir pelnījusi savu koncertzāli, un runas par to, kā to varētu sasniegt, ir dažādas – izstrādāts skiču projekts koncertzālei uz AB dambja, bijuši priekšlikumi koncertzāli veidot Ganību dambī vai citur. Pēc Amerika domām, Kongresu nams būtu visreālākais projekts, kuru ir iespējams pabeigt līdz Latvijas simtgadei.

Vienlaikus Rīgas vicemērs uzsvēra, ka Rīgas pašvaldība viena šādus ieguldījumus nevar atļauties, tāpēc ir jāvienojas, vai Kongresu nams ir projekts, kur valsts un pašvaldība apvieno spēkus un resursus, vai arī turpinās ieilgušās debates par akustiskās koncertzāles izveidi kaut kur citur Rīgā. Šāda izšķiršanās arī būtu nepieciešama, jo vienlaikus vairākus projektus īstenot nav iespējams, turklāt valdībai un pašvaldībai virzīties dažādos virzienos nav pamata, norādīja Ameriks.

“Apliecinu, ka Rīga nespers nevienu soli uz priekšu, kamēr nebūs vienošanās ar Kultūras ministriju un Finanšu ministriju,” uzsvēra Rīgas vicemērs. Viņš norādīja, ka projekta izmaksas ir lielas, tāpēc nepieciešams diskutēt par to, vai Kongresu nama rekonstrukcijai iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, valsts līdzfinansējumu, vai projekts jāatliek līdz Latvijas 110.jubilejai.
Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) gan šodien no solījumiem izvairījās. Viņa atzina, ka jautājumi, kas atspoguļoti Kongresu nama rekonstrukcijas projektā, interesē arī Kultūras ministriju – Latvijā ir daudzveidīga muzikālā dzīve, un it īpaši akadēmiskā mūzika ir pasaules līmenī, taču, lai to parādītu, trūkst 21. gadsimta līmeņa infrastruktūras.

Viena no kultūrpolitikas prioritātēm, kas atspoguļojas arī Nacionālajā attīstības plānā, paredz tuvākajā laikā izveidot 21. gadsimtam atbilstošu koncertzāli, kurā Latvija varētu rādīt savas izcilības.
“Vai šī [Kongresu nama] zāle spēj šo vajadzību piepildīt – tas ir jautājums. Ir skaidrs, ka šī zāle ir nepieciešama Rīgas pilsētai, lai parādītu mūsu daudzveidīgo skatuves mākslu. Tā noteikti aizpildītu tukšu nišu saistībā ar biznesa un kultūras tūrismu, bet vai tā atbilst mūzikas žanra vajadzībām – tas jāprasa mūzikas speciālistiem,” uzsvēra Melbārde, atzīstot, ka viņa pati par to “nedaudz šaubās”, kaut arī kopumā projekts nenoliedzami ir vajadzīgs.

Kā ziņots, Rīgas Kongresu nama pārbūves tehnisko projektu pēc SIA ”Rīgas nami” pasūtījuma izstrādājis arhitektu birojs “Nams”. Koncertzāles projektu izstrādā arhitektu birojs SIA “Nams” valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs, kā arī SIA “Arhitekta Jura Pogas arhitekta birojs” un arhitekts Juris Gertmanis, kurš ir ēkas vēsturiskais autors. Projektu pasūtīja pašvaldības SIA “Rīgas nami” par 493 740 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Rīgas Kongresu nama rekonstrukcijas mērķis ir atbilstoši pieļaujamajām ēkas konstruktīvā risinājuma transformācijām iegūt savstarpēji vienotu, ar modernākajām apskaņošanas un akustisko sistēmu tehnoloģijām aprīkotas daudzfunkcionālas zāles un ar pasākumu vadības informatīvajām tehnoloģijām aprīkotu rekreācijas telpu kompleksu, kas nodrošinātu visplašākās iespējas dažādu pasākumu rīkošanai – populārās un klasiskās mūzikas koncertu dažādos to salikumos, kā arī teātru, konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu organizēšanai, piedāvājot tādus skatuves izmērus, lai vienlaicīgi uz tās netraucēti varētu izvietot ne mazāk kā 120 izpildītāju simfonisko orķestri un vismaz simt dziedātāju lielu kori, transformējamu, pilna sastāva orķestrim piemērotu orķestra bedri, pilna servisa izpildītājmākslinieku ģērbtuves, mēģinājumu telpas un Lielo zāli, kurā būtu vismaz 1400 sēdvietu.

Pievienot komentāru

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+