Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. marts, 2014
Drukāt

Prognozē atsevišķu apdrošināšanas veidu sadārdzināšanos par pāris procentiem

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas kopējā apdrošināšanas tirgus pieauguma tempi kļūst mērenāki, atsevišķi apdrošināšanas veidi, kā OCTA un veselības apdrošināšana, var kļūt dārgāki par pāris procentiem.

2013. gadā apdrošinātāji Latvijas tirgū un ārvalstīs kopumā parakstījuši prēmijas 470,8 milj. eiro apmērā, kas ir pieaugums pret 2012. gadu par aptuveni 7%. Gadu iepriekš tirgus auga par 13%, vēl gadu agrāk – par 19%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) informācija. Tomēr jāņem vērā, ka tā ir atkopšanās pēc būtiskā prēmiju apjoma sarukuma krīzes gados, turklāt pērn Latvijā aizsākās apdrošināšanas tirgus pārdale. No tirgus izstājās “Balva”, kas šogad turpina lēni un civilizēti “beigt savu dzīvi”, un tirgū sevi pieteica jauni spēlētāji – Polijas “PZU” un Austrijas “Compensa”.

2013. gada rezultāti arī liecina, ka straujāk nekā prēmijas augušas klientiem izmaksātas atlīdzības – par gandrīz 11%, kopējam atlīdzību apjomam sasniedzot 261,6 milj. eiro.

Lai arī precīzu datu par visām kompānijām vēl nav, provizoriskos secinājumus var izdarīt. “OCTA segmentā apdrošinātāji turpināja ciest zaudējumus. Spēcīgas aizdomas, ka labākajā gadījumā pa nullēm vai tomēr ar mīnusu būs nostrādājusi veselības apdrošināšanas nozare,” pieļauj LAA prezidents Jānis Abāšins. Apdrošinātāji arī norāda uz pakāpenisku cenu pieaugumu auto industrijā, medicīnā, būvniecībā. Visi šie faktori it kā nesola neko labu klientiem. Tomēr tieši sīvā konkurence starp apdrošinātājiem iespējamo cenas pieaugumu noturēs pāris procentu robežās, kā arī spiedīs apdrošinātājus uzlabot servisu, palielināt bonusus un izstrādāt izdevīgākus individuālos pakalpojumus klientiem. Lai strādātu efektīvāk, būs jāturpina attīstīt tehnoloģijas, samazināt administratīvās izmaksas un attīstīt biznesu ārvalstīs, liecina “LA” veiktā lielāko Latvijas apdrošinātāju aptauja.

Aug ārvalstīs


Ja 2014. gadā Latvijas ekonomika turpinātu augt tāpat kā pērn – par 4%, tad kopumā apdrošināšanas tirgus šogad varētu augt vēl par 7 – 10%, norāda J. Abāšins. Visstraujāk pēdējos gados aug personu apdrošināšanas veidi: dzīvības, veselības, nelaimes gadījumu, ceļojumu apdrošināšana. Šādu tendenci LAA pro­gnozē arī turpmāk.

Attiecībā uz ilgtermiņa tendencēm “Baltijas Apdrošināšanas nama” valdes loceklis Uģis Ieviņš prognozē, ka visticamākais notikumu attīstības scenārijs, būs vērsts uz esošo tirgus dalībnieku skaita samazināšanos. Tas gan nenozīmē, ka kāds tirgus dalībnieks vēl varot pamest tirgu – drīzāk var runāt par esošo spēku konsolidāciju. Patērētāji no šīm izmaiņām necietīs, jo esošais tirgus dalībnieku skaits atļauj tā samazināšanos, būtiski nesamazinot konkurenci.

J. Abāšins uzsver, ka, samazinoties Latvijas iedzīvotāju – tātad potenciālo klientu – skaitam, vēl jo vairāk apsveicami, ka Latvijas apdrošinātāji spēj rast rentablas izaugsmes iespējas ārpus Latvijas.

Gandarīts ar pagājušā gada rezultātiem kopumā ir Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis “BTA Insurance Company SE” (“BTA”). Saskaņā ar neauditētajiem 2013. gada finanšu rezultātiem “BTA” grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro. “BTA” peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības palielinājusies divarpus reizes, komentārā norāda “BTA” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus. “BTA” izdevies sasniegt būtisku prēmiju pieauguma procentu Lietuvā (+18,5%), Francijā (+26,1%) un Vācijā (+20,6%). Ārvalstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms pērn veidoja jau 71,5% no kopējā “BTA” parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma. Šī gada janvārī “BTA” reģistrēja uzņēmuma filiāli arī Polijā.

Gaida fotoradarus 


Ekonomikai attīstoties, pieaug transportlīdzekļu intensitāte uz ceļiem, arī autovadītāju zemā braukšanas kultūra vēl vairāk veicina gan ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugumu, gan to smagumu un ar tiem saistīto atlīdzību apmēru palielināšanos. Apdrošinātāji cer, ka negadījumu skaitu satiksmē un izmaksājamo atlīdzību apjomu varētu samazināt fotoradaru atgriešanās jau šogad. “Jūtam, ka fotoradariem ir spēcīga ietekme uz atlīdzībām. Tikko tie pazuda, tā pieauga vidējais automašīnas vadīšanas ātrums un līdz ar to arī atlīdzību biežums un lielums. Korelācija ir diezgan tieša,” saka J. Abāšins.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja aplēses liecina, ka OCTA tirgus zaudējumu apmēri sasnieguši 3,7 miljonus eiro, apdrošinātājiem būtu arvien vairāk jānovērtē arī tie riski, kas saistīti ar iespējamiem lieliem negadījumiem, kas notiek ārvalstīs, norāda “ERGO” valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse un atzīst, ka apdrošinātāji izvērtē OCTA cenu politiku.

Atlīdzību līmenis OCTA produktā šobrīd ir viens no augstākajiem vēsturē, apstiprina arī “BALTA” transporta apdrošināšanas eksperts Lauris Pārups un pieļauj nākotnē OCTA cenu pieaugumu, atgādinot, ka pērn vienpadsmit mēnešos ceļu satiksmes negadījumu skaits pieauga par 8,3% un bija vairāk cietušo un lielāki atlīdzību apjomi, pieaug arī transportlīdzekļu remonta izmaksas.

OCTA cenu pieauguma apmēru apdrošinātāji pieļauj pāris procentu ietvaros. “Prognozējam, ka šogad varētu palielināties OCTA pakalpojuma cena, tomēr sīvās konkurences dēļ apdrošināšanas tirgū cenas pieaugums varētu būt mērens – līdz 5%. Jāatzīmē, ka pērn tirgū ienāca jauni dalībnieki, kuri īsteno gana agresīvu politiku tirgus iekarošanā,” saka “BTA” valdes priekšsēdētājs J. Lucaus. Pieaugumu 5 – 7% apmērā min arī AS “If P&C Insurance” Produktu attīstības un risku parakstīšanas analīzes nodaļas vadītājs Raitis Birznieks. Tomēr nežēlīgā konkurence šajā piedāvājumā, visticamāk, noteiks, ka dažādos OCTA segmentos cenu pieaugums/samazinājums būs atšķirīgs.

“Grūti prognozēt, vai cenu kāpumu (OCTA) sagaidīsim tuvākajā laikā, taču prognozējam, ka prēmijām vajadzētu palielināties par 10 – 15%,” tā AAS “Gjensidige Baltic” Pārdošanas daļas vadītāja Ināra Meija. Viņa pieļauj, ka nākotnē OCTA un KASKO varētu kļūt par vienotu produktu.

Ar īpašumu uzmanīgi


2013. gadā Latvijas īpašumu apdrošināšanas tirgū bijuši vairāki lieli negadījumi, kas apdrošinātājiem likuši aizdomāties par pakāpenisku cenu pieaugumu komercsegmentā. Īpašuma apdrošināšanā negadījumi nenotiek tik bieži kā citos veidos, tomēr to atlīdzību apmēri ir ievērojami. Jāatgādina, ka apdrošinātāju maciņus krietni paplucinās Rīgas pils degšana un Zolitūdes traģēdija. Atlīdzību statistikā šīs katastrofas pilnībā vēl neatspoguļojas. “Īpašumu apdrošināšanā, kura pērn arī nav bijusi medusmaize, apdrošinātāji varētu pieiet daudz uzmanīgāk,” secina J. Abāšins.

“ERGO” aplēses liecina, ka kopumā polišu cenas gan privātīpašumu, gan komercīpašumu segmentā saglabāsies nemainīgi stabilas un šogad iespējams vienīgi neliels pieaugums pāris procentu robežās. Tāpat prognozējams arī parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums pāris procentu robežās, saka “ERGO” valdes locekle Baltijas valstīs I. Ķirse. Nelielu cenu korekciju komercīpašumu apdrošināšanā pieļauj “BALTA” īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Uģis Uškāns.

Met aci uz pensijām


Valsts cenšas veicināt dzīvības apdrošināšanu ar nodokļu atlaidēm, bet pērnā gada beigās atvēra tirgu ar potenciālu – mūža pensijas. “Cilvēks II pensiju līmenī ir uzkrājis kapitālu, un, ejot pensijā, viņam ir izvēle, vai naudu atstāt pie valsts un saņemt kopā ar I pensiju līmeni vai II pensiju līmenī uzkrāto ielikt produktā, kas saucas – mūža pensija. Tā ir jauna lieta, kurā darbojas trīs kompānijas,” skaidro J. Abāšins. Arvien vairāk iedzīvotāji izrāda interesi par dzīvības apdrošināšanas produktiem, jo tie dod iespēju ne tikai apdrošināt dzīvību, bet arī veidot uzkrājumus un pelnīt, ieguldot naudu fondos.

Tomēr dzīvības apdrošināšanā galvenie attīstības veicinātāji joprojām būs iedzīvotāju labklājības pieaugums un vēl arvien vājā sociālā sistēma, tostarp veselības aprūpes jomā, norāda “ERGO” pārstāve I. Ķirse, kura šogad krasas izmaiņas šajā segmentā neparedz, lai gan pieaugums turpinās un varētu būt 5 – 10% robežās.

Uzziņa


 Latvijā darbojas 20 apdrošinātāji, tajā skaitā ārvalstu apdrošinātāju filiāles.

 No tiem 13 ir nedzīvības jeb riska apdrošinātāji, bet septiņi strādā dzīvības apdrošināšanas jomā.

apdroshtab

 

 

 

 

 

 

 

 

 

apdroshtab2

 

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+