Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
3. jūnijs, 2014
Drukāt

Konkursā “Jaunā dziesmu rota” uzvarējis Andra Sējāna skaņdarbs

Foto: LETAFoto: LETA

Atzīmējot Jāņa Cimzes 200 gadu jubileju, 31. maijā Valkā konkursa “Jaunā dziesmu rota” finālā izskanēja 12 jaunas latviešu tautas dziesmu apdares, un konkursā augstāko punktu skaitu ieguva Andra Sējāna apdare tautas dziesmai “Saulīt vēlu vakarāi”, vēsta Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Inga Bika.

Godalgas un naudas balvas ieguvušas arī Vitas Rudušas apdare “Mote dēleņu auklēja”, Jāņa Strazda “Es izjāju prūšu zemi”, Ilonas Breģes “Kalējs kala debesīs”, Solvitas Bukšas “Moza, moza tei muižeņa” un Annas Veismanes apdare tautas dziesmai “Zviedz, zviedz sirmais zirdziņš”.

“Konkurss “Jaunā dziesmu rota” jau tradicionāli tiek rīkots, lai, komponistiem un diriģentiem sadarbojoties, radītu jaunas koru dziesmas gan ikdienas repertuāram, gan Dziesmu svētkiem. Arī šoreiz konkursā dzirdējām jaundarbus, no kuriem koriem būs ko izvēlēties, taču laiks rādīs, kuras dziesmas kori gribēs un varēs izdziedāt.

Konkursa finālu vērtēja Dziesmu svētku virsdiriģenti Gints Ceplenieks, Kaspars Ādamsons, Romāns Vanags un Mārtiņš Klišāns, kā arī komponiste Selga Mence.

Jaundarbus izpildīja Rīgas Latviešu biedrības kamerkoris “Austrums” (mākslinieciskais vadītājs Ārijs Šķepasts), Alūksnes pilsētas Tautas nama skolotāju koris “Atzele” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Baltiņš), kā arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas kamerkoris “Fortius” (mākslinieciskā vadītāja Māra Marnauza).

Konkursa labākos darbus 2014. gada rudenī izdos nošu krājumā “Jaunā dziesmu rota”.

Latviešu tautas dziesmu apdaru konkursu “Jaunā dziesmu rota”, atzīmējot tautas dziesmu apkopotāja, latviešu kora mūzikas pamatlicēja un profesionālās mūzikas aizsācēja Jāņa Cimzes 200. jubileju, rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Valkas novada pašvaldību. Konkursa mērķis ir radīt jaunas tautasdziesmu apdares iekļaušanai Latvijas amatieru koru repertuārā un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku koprepertuārā.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+