Ekonomika
Īpašums

Sākas konkurss par siltāko māju 3


Valmieras Stacijas ielas 13. nams pēc renovācijas.
Valmieras Stacijas ielas 13. nams pēc renovācijas.
Publicitātes foto

6. martā Ekonomikas ministrija, VARAM un žurnāls “Būvinženieris” jau septīto reizi izsludinās konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā.

Energoefektīvā ēka nav tikai jauni logi, 
jauns jumts, jaunas ventilācijas un apkures sistēmas. Tā ir arī atbildīgs dzīvesveids. Vietās, kur iedzīvotāji visaktīvāk procesā iesaistījušies, sen vairs nesaka: “Te taču nekas nav iespējams!” Tur kaimiņš no kaimiņa pozitīvi ietekmējas un labais patiešām vairo labo. Prieks par katru nekārtībai atkaroto stūrīti un īpašs prieks par vecajām rūpnīcām. Tā teju varonība nevis būvēt no jauna, bet, atjaunojot rūpnīcu, padarīt to energoefektīvu, ar labākiem darba apstākļiem un labāku konkurētspēju.

Galerijas nosaukums

AR PLAŠĀKU INFORMĀCIJU PAR KONKURSU IESPĒJAMS IEPAZĪTIES ŠEIT!

Energoefektīvākā ēka – Valmierā

Pērn šajā konkursā nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka” 1. vieta tika piešķirta daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Stacijas ielā 21, Valmierā. Iespējams, kompaktā pilsētvidē, kurā mazāk politisku pretrunu, vieglāk īstenot videi draudzīgus un iedzīvotājiem vitāli nepieciešamus projektus. Valmierā jau ir nosiltināta apmēram trešdaļa pilsētas daudzdzīvokļu ēku, un tuvākajā laikā tur plāno atjaunot vēl trešdaļu (kamēr vēl pieejams Eiropas fondu atbalsts). Darbus veicina tas, ka apmēram pusi daudzdzīvokļu namu apsaimnieko stabils pašvaldības uzņēmums – SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Atjaunošanas anatomija

Piecstāvu dzīvojamā ēka Stacijas ielā 21 ar 24 dzīvokļiem ekspluatācijā bija nodota 1983. gadā un renovēta 2013. gadā. Ēkas ārējās sienas renovācijas laikā tika siltinātas ar 150 mm akmens vates plāksnēm, mājas cokols – ar 100 mm biezām putupolistirola loksnēm. Bēniņi siltināti ar beramo akmens vati 350 mm biezumā, bet pagraba pārsegums – ar 100 mm biezu minerālvates kārtu.

Ēkā ielikti jauni PVC logi ar loga rāmjos iestrādātām dabīgās gaisa pieplūdes iekārtām. Ēkā uzstādītas siltinātas ārējās durvis un ugunsdrošas durvis uz bēniņiem un pagrabu. Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija un ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm. Nomainīti apkures sistēmas un ūdensapgādes cauruļvadi. Uz jumta virs ventilācijas kanāliem uzstādīja jumta turbīnas – deflektorus, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, jo vēja ietekmē griežas un rada vilkmes efektu.

Siltuma sadales sistēma ļauj visos dzīvokļos uzturēt vienādu temperatūru. Dzīvokļos uzstādīti jauni sild­ķermeņi ar termoregulatoriem. Siltumu ēkā regulē atkarībā no ārgaisa temperatūras, vērā ņemot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti – siltuma mezglā un individuāli – izmantojot alokatorus, siltumskaitītājus, kas ir uzstādīti uz katra apkures radiatora. Pieslēgts “Lattelecom” telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai, kas ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā un analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un regulēt attālināti.

Visgrūtāk tikt līdz kopīgam lēmumam

“Sākumā nebija viegli, mēs, mājas iedzīvotāji, vairākas reizes gājām kopā un spriedām, līdz vairākums nolēma veikt atjaunošanu,” pieredzē dalās Ināra Speciana, Stacijas ielas 21. nama vecākā. “Mājai bija bojāts jumts un remonts bija vajadzīgs tik un tā. Kad lēmumu pieņēmām, tālāk jau gāja gludi. Cik bija nepieciešams, palīdzēja arī “Valmieras namsaimnieks”. Projektam izdevās iegūt ES fondu atbalstu 50% apmērā. Labos siltumefektivitātes rādītājus mums palīdz sasniegt uz radiatoriem uzmontētie siltuma skaitītāji – alokatori, kas ļauj uzskaitīt siltuma patēriņu katrā dzīvoklī. Piemēram, man pieder 78 m2 liels dzīvoklis, par kuru maksāju EUR 32 par savu patēriņu un EUR 20 – par kopējo. Summā sanāk rēķinā mēnesī par siltumenerģiju EUR 52, kas ir krietni mazāk, nekā maksāju pirms tam. Kredīts mums ir uz 15 gadiem. Pusi no tā ir atmaksājusi ES. Pārējo pusi mēs ieekonomēsim uz siltumenerģijas rēķina, tā ka projekts mums ir izdevies veiksmīgi,” atzīst nama vecākā.

Veiksmes noslēpumi

Ēka jau tiek ekspluatēta trīs gadus, un iezīmējušies ļoti labi energoekonomiskie rādītāji, kas konkursā pelnīti atnesa mājai uzvarētājas godu. Siltumenerģijas ietaupījums apkurei, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniedza 59%, un siltumenerģijas patēriņš apkurei veidoja 41,62 kWh/m2,” priecājas Valdis Jēgers, “Valmieras namsaimnieka” valdes priekšsēdētājs.

Veiksmīgā māju renovācijā ļoti svarīgi ir iedzīvotāju izpratne par mājas tehnisko stāvokli un tā uzturēšanai nepieciešamajiem pasākumiem. “Valmierā māju pašpārvaldē sevi labi pierādījusi sistēma, kas balstās uz vienu pilnvaroto personu no katras kāpņu telpas. Cilvēki, kas ikdienā uz kāpnēm sastopas, viens otru pazīst, viņiem ir vieglāk vienoties. Mājas padome sasauc sapulci, nobalso, pieņem lēmumu un pilnvaro mājas vecāko parakstīt dokumentus,” par Valmierā pastāvošo kārtību stāsta namsaimnieks.

“Veicot renovāciju, ar laiku uzkrājās pieredze. Piemēram, mājas sienu šuves paneļu sadures vietās bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī un laiž cauri mitrumu. Tā rezultātā dzelzsbetona paneļu šuves ir piesūkušās ar ūdeni, kas saīsina to dzīves ciklu. Tāpēc lieko mitrumu no paneļu šuvēm būtu vēlams izvadīt ar drenāžas palīdzību, kā to dara, piemēram, Vācijā. Māju iedzīvotājiem nav zināšanu par šo bīstamo problēmu, bet tā apdraud mājas ilgtspēju,” stāsta V. Jēgers.

Iedzīvotāji, kas renovējuši savas mājas un pārliecinājušies, ka tas ir tā vērts, tagad jau grib sakārtot savus pagalmus un izveidot ērtas auto stāvvietas.

Simpātiskā energoekonomija

Savukārt “Simpātiju balvu” konkursā ieguva piecstāvu daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 13. “Mājas iedzīvotāji piedalījās Valmieras pilsētas pašvaldības projektā “Valmieras gudrais nams” un saņēma finansējumu no Latvijas Vides aizsardzības fonda,” stāsta Ieva Šakena, SIA “Valmieras namsaimnieks” projektu vadītāja.

Projekta mērķis bija iesaistīt iedzīvotājus savu ikdienas paradumu analīzē, lai atklātu, vai viņi ir gatavi tos mainīt, lai ietaupītu vairāk resursu. Pētījuma laikā katrs mājas iedzīvotājs uzzināja, cik kg vai litru atkritumu viņš rada nedēļā. Atklājās, ka 30% no atkritumiem ir iepakojums, ko var nodot otrreizējai pārstrādei. SIA “Valmieras ūdens” uzaicināja noskaidrot, kurš ūdens labāks – tas, kas mājā tek no krāna, tas, kas nopirkts veikalā, vai tas, kas ņemts no privātmājas akas. Pārsteidzoši, pētījumi apliecināja, ka krāna ūdens kvalitāte bija tāda pati kā ūdenim, kuru iedzīvotāji pirka veikalā, bet akā atklāja piesārņojuma baktērijas.

Projekts noslēdzās ar pētījumu par mikroklimatu telpās – vai dzīvojamā istabā gaisa temperatūra ir 20 – 21 0C, vai mitruma līmenis telpās nepārsniedz 50% atzīmi. Projekta ietvaros izdevās iedzīvotājus pārliecināt par gaisa apmaiņas un ventilācijas nozīmi. Piemēram, rudenī, ziemā un pavasarī telpas ir jāvēdina vismaz divas reizes dienā no rītiem, kad pa nakti ir uzkrājies mitrums, un vakaros, pirms gulētiešanas. Papildus jāvēdina, gatavojot ēdienu vai žāvējot veļu. Balvā no konkursa atbalstītājiem mājas iedzīvotāji saņēma jaunu soliņu.

20170302205545_1450UZZIŅA

Konkurss: “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017”

Konkurss tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi.

Energoefektīvākās ēkas var pieteikties dalībai konkursā piecās kategorijās – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka, daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve, sabiedriskā ēka, vienģimenes ēka un industriālā ēka.

Pieteikumus konkursam jāiesniedz līdz šā gada 19. maijam.

Konkursa nolikums un cita papildu informācija publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.

LA.lv