Mobilā versija
+4.2°C
Gunta, Ginta, Gunda
Otrdiena, 28. marts, 2017
6. marts, 2017
Drukāt

Sākas konkurss par siltāko māju (3)

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Valmieras Stacijas ielas 13. nams pēc renovācijas.

6. martā Ekonomikas ministrija, VARAM un žurnāls “Būvinženieris” jau septīto reizi izsludinās konkursu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”, kas tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā.

Energoefektīvā ēka nav tikai jauni logi, 
jauns jumts, jaunas ventilācijas un apkures sistēmas. Tā ir arī atbildīgs dzīvesveids. Vietās, kur iedzīvotāji visaktīvāk procesā iesaistījušies, sen vairs nesaka: “Te taču nekas nav iespējams!” Tur kaimiņš no kaimiņa pozitīvi ietekmējas un labais patiešām vairo labo. Prieks par katru nekārtībai atkaroto stūrīti un īpašs prieks par vecajām rūpnīcām. Tā teju varonība nevis būvēt no jauna, bet, atjaunojot rūpnīcu, padarīt to energoefektīvu, ar labākiem darba apstākļiem un labāku konkurētspēju.

AR PLAŠĀKU INFORMĀCIJU PAR KONKURSU IESPĒJAMS IEPAZĪTIES ŠEIT!

Energoefektīvākā ēka – Valmierā

Pērn šajā konkursā nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka” 1. vieta tika piešķirta daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai Stacijas ielā 21, Valmierā. Iespējams, kompaktā pilsētvidē, kurā mazāk politisku pretrunu, vieglāk īstenot videi draudzīgus un iedzīvotājiem vitāli nepieciešamus projektus. Valmierā jau ir nosiltināta apmēram trešdaļa pilsētas daudzdzīvokļu ēku, un tuvākajā laikā tur plāno atjaunot vēl trešdaļu (kamēr vēl pieejams Eiropas fondu atbalsts). Darbus veicina tas, ka apmēram pusi daudzdzīvokļu namu apsaimnieko stabils pašvaldības uzņēmums – SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Atjaunošanas anatomija

Piecstāvu dzīvojamā ēka Stacijas ielā 21 ar 24 dzīvokļiem ekspluatācijā bija nodota 1983. gadā un renovēta 2013. gadā. Ēkas ārējās sienas renovācijas laikā tika siltinātas ar 150 mm akmens vates plāksnēm, mājas cokols – ar 100 mm biezām putupolistirola loksnēm. Bēniņi siltināti ar beramo akmens vati 350 mm biezumā, bet pagraba pārsegums – ar 100 mm biezu minerālvates kārtu.

Ēkā ielikti jauni PVC logi ar loga rāmjos iestrādātām dabīgās gaisa pieplūdes iekārtām. Ēkā uzstādītas siltinātas ārējās durvis un ugunsdrošas durvis uz bēniņiem un pagrabu. Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija un ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm. Nomainīti apkures sistēmas un ūdensapgādes cauruļvadi. Uz jumta virs ventilācijas kanāliem uzstādīja jumta turbīnas – deflektorus, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, jo vēja ietekmē griežas un rada vilkmes efektu.

Siltuma sadales sistēma ļauj visos dzīvokļos uzturēt vienādu temperatūru. Dzīvokļos uzstādīti jauni sild­ķermeņi ar termoregulatoriem. Siltumu ēkā regulē atkarībā no ārgaisa temperatūras, vērā ņemot temperatūras pazeminājumu naktīs un brīvdienās. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti – siltuma mezglā un individuāli – izmantojot alokatorus, siltumskaitītājus, kas ir uzstādīti uz katra apkures radiatora. Pieslēgts “Lattelecom” telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai, kas ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā un analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un regulēt attālināti.

Visgrūtāk tikt līdz kopīgam lēmumam

“Sākumā nebija viegli, mēs, mājas iedzīvotāji, vairākas reizes gājām kopā un spriedām, līdz vairākums nolēma veikt atjaunošanu,” pieredzē dalās Ināra Speciana, Stacijas ielas 21. nama vecākā. “Mājai bija bojāts jumts un remonts bija vajadzīgs tik un tā. Kad lēmumu pieņēmām, tālāk jau gāja gludi. Cik bija nepieciešams, palīdzēja arī “Valmieras namsaimnieks”. Projektam izdevās iegūt ES fondu atbalstu 50% apmērā. Labos siltumefektivitātes rādītājus mums palīdz sasniegt uz radiatoriem uzmontētie siltuma skaitītāji – alokatori, kas ļauj uzskaitīt siltuma patēriņu katrā dzīvoklī. Piemēram, man pieder 78 m2 liels dzīvoklis, par kuru maksāju EUR 32 par savu patēriņu un EUR 20 – par kopējo. Summā sanāk rēķinā mēnesī par siltumenerģiju EUR 52, kas ir krietni mazāk, nekā maksāju pirms tam. Kredīts mums ir uz 15 gadiem. Pusi no tā ir atmaksājusi ES. Pārējo pusi mēs ieekonomēsim uz siltumenerģijas rēķina, tā ka projekts mums ir izdevies veiksmīgi,” atzīst nama vecākā.

Veiksmes noslēpumi

Ēka jau tiek ekspluatēta trīs gadus, un iezīmējušies ļoti labi energoekonomiskie rādītāji, kas konkursā pelnīti atnesa mājai uzvarētājas godu. Siltumenerģijas ietaupījums apkurei, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniedza 59%, un siltumenerģijas patēriņš apkurei veidoja 41,62 kWh/m2,” priecājas Valdis Jēgers, “Valmieras namsaimnieka” valdes priekšsēdētājs.

Veiksmīgā māju renovācijā ļoti svarīgi ir iedzīvotāju izpratne par mājas tehnisko stāvokli un tā uzturēšanai nepieciešamajiem pasākumiem. “Valmierā māju pašpārvaldē sevi labi pierādījusi sistēma, kas balstās uz vienu pilnvaroto personu no katras kāpņu telpas. Cilvēki, kas ikdienā uz kāpnēm sastopas, viens otru pazīst, viņiem ir vieglāk vienoties. Mājas padome sasauc sapulci, nobalso, pieņem lēmumu un pilnvaro mājas vecāko parakstīt dokumentus,” par Valmierā pastāvošo kārtību stāsta namsaimnieks.

“Veicot renovāciju, ar laiku uzkrājās pieredze. Piemēram, mājas sienu šuves paneļu sadures vietās bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī un laiž cauri mitrumu. Tā rezultātā dzelzsbetona paneļu šuves ir piesūkušās ar ūdeni, kas saīsina to dzīves ciklu. Tāpēc lieko mitrumu no paneļu šuvēm būtu vēlams izvadīt ar drenāžas palīdzību, kā to dara, piemēram, Vācijā. Māju iedzīvotājiem nav zināšanu par šo bīstamo problēmu, bet tā apdraud mājas ilgtspēju,” stāsta V. Jēgers.

Iedzīvotāji, kas renovējuši savas mājas un pārliecinājušies, ka tas ir tā vērts, tagad jau grib sakārtot savus pagalmus un izveidot ērtas auto stāvvietas.

Simpātiskā energoekonomija

Savukārt “Simpātiju balvu” konkursā ieguva piecstāvu daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 13. “Mājas iedzīvotāji piedalījās Valmieras pilsētas pašvaldības projektā “Valmieras gudrais nams” un saņēma finansējumu no Latvijas Vides aizsardzības fonda,” stāsta Ieva Šakena, SIA “Valmieras namsaimnieks” projektu vadītāja.

Projekta mērķis bija iesaistīt iedzīvotājus savu ikdienas paradumu analīzē, lai atklātu, vai viņi ir gatavi tos mainīt, lai ietaupītu vairāk resursu. Pētījuma laikā katrs mājas iedzīvotājs uzzināja, cik kg vai litru atkritumu viņš rada nedēļā. Atklājās, ka 30% no atkritumiem ir iepakojums, ko var nodot otrreizējai pārstrādei. SIA “Valmieras ūdens” uzaicināja noskaidrot, kurš ūdens labāks – tas, kas mājā tek no krāna, tas, kas nopirkts veikalā, vai tas, kas ņemts no privātmājas akas. Pārsteidzoši, pētījumi apliecināja, ka krāna ūdens kvalitāte bija tāda pati kā ūdenim, kuru iedzīvotāji pirka veikalā, bet akā atklāja piesārņojuma baktērijas.

Projekts noslēdzās ar pētījumu par mikroklimatu telpās – vai dzīvojamā istabā gaisa temperatūra ir 20 – 21 0C, vai mitruma līmenis telpās nepārsniedz 50% atzīmi. Projekta ietvaros izdevās iedzīvotājus pārliecināt par gaisa apmaiņas un ventilācijas nozīmi. Piemēram, rudenī, ziemā un pavasarī telpas ir jāvēdina vismaz divas reizes dienā no rītiem, kad pa nakti ir uzkrājies mitrums, un vakaros, pirms gulētiešanas. Papildus jāvēdina, gatavojot ēdienu vai žāvējot veļu. Balvā no konkursa atbalstītājiem mājas iedzīvotāji saņēma jaunu soliņu.

20170302205545_1450UZZIŅA

Konkurss: “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017”

Konkurss tiek organizēts ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi.

Energoefektīvākās ēkas var pieteikties dalībai konkursā piecās kategorijās – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka, daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve, sabiedriskā ēka, vienģimenes ēka un industriālā ēka.

Pieteikumus konkursam jāiesniedz līdz šā gada 19. maijam.

Konkursa nolikums un cita papildu informācija publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. profils@inbox.lv Atbildēt

    Publikācija interneta portālā “DELFI”, 12.01.2013.:
    “Ervins Straupe: Siltināšanas veicināšanai jāstrādā, nevis ‘jāmeklē dzirdīgas ausis’!”

    ( w-resurss: CENZĒTS )

    Viedoklis komentāru sadaļā pie publikācijas:
    Mg.oec., MBA (12.01.2013., 09:42)
    .
    Esmu ekonomists lielā apsaimniekošanas uzņēmumā. Kad sākās visa šī epopeja, kuru var raksturot ar lozungiem, ka “siltināšana ir panaceja visiem dzīves gadījumiem”, “visiem apsaimniekotājiem jāsiltina”, “siltināšana (divas kājas) – tas ir labi, nesiltināt (četras kājas) – tas ir slikti”, savukārt apšaubīt siltināšanu skaitījās vēl lielāka ķecerība, nekā pie padomju varas slikti par Dižo Ļeņinu izteikties – tomēr tam visam nenoticēju un parēķināju ieguvumus no šī pasākuma. Rezultātā sanāca, ka vienīgais, kas tiek “siltināta”, ir ekonomika banku sistēmas un “siltināšanas” biznesa izskatā. Jautājumi, par kuriem “pieklājīgā pārvaldnieku sabiedrībā” kategoriski aizliegts runāt, ir sekojoši:
    .
    1. Tie, kas redzējuši māju termogrāfijas, noteikti ir ievērojuši, ka galvenās siltuma noplūdes vietas ir logu šķirbas, ieejas mezgli, pagrabi (īpaši, ja aktuāla kaķumīļu problēma), bojātas paneļu šuves. Paneļu un ķieģeļu sienas nemaz tik ļoti cauri nesalst, tādēļ būtiskus siltuma ietaupījumus var iegūt jau ar minimāliem ieguldījumiem, sakārtojot minētos elementus.
    .
    2. Projektējot padomju laiku mājas, ventilācijas sistēmas tika paredzētas, vadoties no apsvēruma, ka gaisa apmaiņa dzīvojamās telpās notiek arī pa logu / durvju konstrukcijām. Daudzi ir ievērojuši, ka, ieliekot pakešu logus, šie logi visu laiku ir jātur ziemas vēdināšanas režīmā, pretējā gadījumā telpās veidojas mitrums un sasmacis gaiss. Tātad, ja māja tiek hermetizēta – aplikta ar vati un nomainīti logi, siltuma zudumi būs pa atvērtajiem logiem (nu vai arī mitrums bojās mājas konstrukcijas). Ja mājai, kopā ar termosa apvalku, netiek ieviesta ventilācijas sistēma ar rekuperāciju, lielas jēgas (iedzīvotājiem) no šī pasākuma nav.
    .
    3. Pats garšīgākais. Mājas aplīmēšanai ar vati tiek rīkots IEPIRKUMS. Tie, kas ir saskārušies ar veiktiem darbiem “Publisko iepirkumu likuma” rezultātā, zina, ka tā ir iespēja izvēlēties visnekvalitatīvāko un neprofesionālāko darbu izpildītāju. Iepirkuma specifikācijā nedrīkst neatļaut piesaistīt apakšuzņēmējus, tā ir nepamatota konkurences ierobežošana (kas netic, aizejiet ar savu specifikāciju uz LIAA), tad nu rezultātā – darbus veic kāds piektais vai pat septītais apakšuzņēmējs, par naudu, kas palikusi pāri pēc visas starpnieku ķēdītes.
    .
    4. Dārgā (un parasti nekvalitatīvā) “kompleksā siltināšana” teorētiski atmaksājas, ja prognozē tiek ielikta nepārtraukta apkures cenas celšanās, un arī tad ekonomiskais efekts parādās tikai apmēram pēc 16 gadiem (ja tas termoss tik ilgi nostāv un mājas konstrukcijas zem tā). [Saskaņā ar Eiropas Padomes (EP) jaunākajiem pētījumiem – ekonomiskais efekts jeb siltināšanas atmaksāšanās var būt sagaidāma pašā ideālākajā gadījumā tikai pēc 50 gadiem, un arī tad tikai teorētiski, bet vidēji – tikai pēc līdz pat 150 gadiem.] Savukārt, ja apkures cenu pieaugums nepārsniedz 3%, kredīta atmaksas laikā (vidēji 20 gadi) līknes tā arī nekrustojas.
    .
    Nenoliedzami, par savu kopīpašumu ir jārūpējas, tai skaitā, jādomā par apkures izmaksu samazināšanu. Taču – šeit būtu jādomā par savām, nevis banku, “siltināšanas” biznesmeņu un to lobiju interesēm.

    =========

    Ir sacīts: “DOMĀ līdzi!!!…” 😉

    Un, arī: “Skola maksā naudu, kā zināms. Bet – tiem, kas nejēdz vai pat nevēlas mācīties, tas maksā nesalīdzināmi dārgāk, jo šiem skolas naudu nākas maksāt visu mūžu un arvien lielāku.”

  2. Maju kimiska iepakosana ir kriminals pasakums kurs apdraud netikai iedzivotaju naudas makus,bet ari veselibu un pat dzivibu.Ar polystyrola – polyrethan( ar stikla vati),un lai dabigak izklausitos ar algu piemaisijumu apsutas majas vairs neelpo .Nenotiek gaisa cirkulacija.Rezultata iedzivotaju veseliba un pat dziviba ir apdraudeta.Plausu slimibas,astma,adas slimibas,elposanas organu slimibas,un rezultata maksatnespeja par “siltinasanu” un arsta izdevumiem garanteta.Vacija katru gadu saslimst un mirst apmeram 2500 cilveku ar senu infekcijas un parejam “siltinasanas” slimibam,

  3. Konkursu par siltāko valsts vietiņu!

Mazajiem zemniekiem būs 15 000 eiro vienreizējais atbalsts (2)Mazās lauku saimniecības, kuru gada apgrozījums svārstās 2000-15 000 eiro robežās, varēs pretendēt uz 15 000 eiro vienreizējo atbalstu.
"Sadales tīkls" iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju; uzstādīs visā Latvijā (10)AS ”Sadales tīkls” iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju, aģentūrai LETA teica uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+