Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
19. decembris, 2014
Drukāt

Solvita Āboltiņa: Vārdu nopietnību nepieciešams pierādīt ar darbiem (27)

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Solvita Āboltiņa

2014. gads ir iezīmējis kardinālas pārmaiņas mūsu izpratnē par drošību. Domāju, tikai retais pirms gada spēja iedomāties, ka 21. gadsimtā Eiropas valstu robežas tiks mainītas ar tankiem un ieročiem un asiņainā konfliktā Eiropas vidū ies bojā tūkstošiem cilvēku, bet bēgļu gaitās būs jādodas vēl lielākam skaitam cilvēku. Šie notikumi radījuši nešaubīgu pārliecību, ka mūsu uzdevums ir nepieļaut līdzīgu notikumu atkārtošanos šeit, Latvijā.

Militārā drošība

2014. gads licis aizdomāties par to, cik svarīgs bija pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums iestāties NATO. Latvija savu drošību balsta uz NATO kolektīvās drošības garantijām, un mūsu partneri vēl šogad vairākkārt apliecinājuši gatavību aizstāvēt Latviju. Tomēr Latvijai nepieciešams pierādīt, ka arī mēs nopietni uztveram saspīlēto drošības situāciju un militāros draudus.

Par valsts drošību var rūpēties, izsakot skaļas un patriotiskas frāzes, vai arī vārdu nopietnību pierādīt ar darbiem. Lai Latvija nevājinātu visa Baltijas reģiona militāro drošību, par nozīmīgu nākamā gada prioritāti atzīta aizsardzība. Esam pieņēmuši likumu, kas paredz līdz 2020. gadam aizsardzībai novirzīt 2% no IKP. Šogad aizsardzībai tērēti 225,7 miljoni eiro, bet nākamajam gadam paredzēts 12% pieaugums, un kopumā aizsardzībai tiks veltīti 253,8 miljoni eiro. Nākamo trīs gadu budžeta plāns paredz, ka jau 2016. gadā izdevumi aizsardzībai sasniegs 1,1%, bet 2017. gadā jau 1,3% no IKP. Tas ļaus būtiski stiprināt mūsu armijas un zemessardzes kapacitāti, kā arī paaugstinātas gatavības apakšvienības izveidi.

Iekšējā drošība

Šis gads ir pierādījis, ka savas ietekmes palielināšanai un mērķu sasniegšanai arī Eiropas centrā var tikt izmantots gan militārs spēks un armija, gan labi apmācīti un finansēti specdienestu darbinieki, izmantojot iepriekš plaši nepieredzētas hibrīdkara metodes.

Lai Latvija būtu gatava šādām provokācijām un lai mūsu drošības dienesti spētu jau laikus identificēt iespējamos provokatorus, nākamā gada budžets paredz ievērojamu līdzekļu palielināšanu arī Latvijas iekšlietu struktūrām. Nākamgad iekšlietām paredzēts papildus piešķirt 21,5 miljonus eiro, kas gan ļaus palielināt atalgojumu mazāk apmaksātajiem policijas darbiniekiem, gan stiprinās iekšlietu iestāžu spējas identificēt un novērst draudus mūsu valsts drošībai.

Sociālā drošība

Latvijas vienīgā iespēja uzvarēt informatīvajā karā ir patiesība. Mēs varēsim uzvarēt, nevis piedāvājot kādu mākslīgi konstruētu stāstu par mūsu valsts un dzīvesveida priekšrocībām, bet gan ar darbiem parādot, kādu gribam redzēt savu Latviju.

Katru gadu milzīgi līdzekļi tiek ieguldīti, lai pasaulei un arī mums pašiem skaidrotu, ka Latvija ir neizdevusies valsts, kur cilvēki dzīvo tik milzīgā trūkumā, ka tā nav pelnījusi neatkarīgu eksistenci un ka vienīgā iespēja izdzīvot ir ciešos apskāvienos ar austrumu kaimiņu, noklusējot, ka patiesībā, rēķinot eiro, vidējā pensija jau pirms rubļa kursa krituma Latvijā bija ievērojami lielāka nekā Krievijā un arī vidējā alga Latvijā krietni apsteidz austrumu kaimiņvalsts vidējo līmeni.

2015. gada budžeta mērķis ir atbalstīt tos cilvēkus, kuri ar savu darbu nodrošina sev iztiku un finansiāli atbalsta ģimeni. Nozīmīgs solis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par 1%, kas dos papildu atspaidu ikvienam algas saņēmējam. Tomēr lielākais uzsvars ilgtermiņā likts uz cilvēkiem, kuri pašlaik saņem vismazākās algas. Jau nākamgad minimālā alga tiks palielināta līdz 360 eiro mēnesī un pakāpeniski pieaugs, līdz 2018. gadā sasniegs 480 eiro mēnesī jeb apmēram pusi no tobrīd vidējās algas valstī. Vienotajā ES tirgū Latvija konkurē ne tikai, pārdodot preces un pakalpojumus, bet arī par darbaspēka piesaisti, un tieši zemā atalgojuma dēļ daudzi izvēlējušies doties ārpus Latvijas.

Raugoties kopskatā, nākamā gada budžetā ietvertie lēmumi mums palīdzēs noturēt Latvijai tik nepieciešamās darbarokas, spēs stiprināt iedzīvotāju pārliecību par savu un savu bērnu nākotni, spēcinās ticību savai valstij, vairos valsts un visas sabiedrības drošību.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. tautai jasaprot vai Aboltiņa maksāja Junkeram lai viņš aiziet no tiko ievelētas siltas vietas saeimā…
    tagad jaunēklis nestradā… bet visu naudu bija izdevis lai tiktu ievelēts… tatad, ir daudz jautājumi un Aboltiņai kadu dienu bus japastast patiesību…

  2. Tad kāpēc (sk.virsrakstu) tas netiek darīts?

  3. Ģimenes zemnieku saimniecības likvidētas, ģimenes mazie veikali likvidēti, mazās kafejnīcas likvidētas, mazie autoservisi tiek likvidēti, tirgi likvidēti, cukurfabrikas likvidētas, cukurbiešu audzētāji likvidēti, zvejnieku mazās laivas sagrieztas, savus lopus kaut zemniekam aizliegts, savu gaļu tirgot aizliegts, kažokzvērus audzēt aizliegts, vīna pudeli pēc 22 iegādāties veikalā aizliegts, ar atvērtu alus pudeli pludmalē atrasties aizliegts, sava nauda likvidēta, baloži Rīgas ielās izmiruši (no kā?!!…) par to runāt aizliegts, jauni stipri cilvēki mirst no tā ka pēkšņi apstājas sirds, arī par to runāt aizliegts, rūpniecības uzņēmumi likvidēti, darbavietas likvidētas. Rodas stulbs jautājums. Piedodiet politiķi, bet kur ir tā niša, kurā var izdzīvot tauta? Kurš un kāpēc ir uzsācis šo nepieteikto karu pret tautu?

  4. Pat ar visiem IKP procentiem!

  5. Un (skat.virsrakstu) vismaz samazināt līdz Briseles 6% Latvijas 21% PVN likmi pārtikai! Nav taču pieklājīgi maizi aplikt ar tik pat augstu PVN kā alkoholu un cigaretes! Eiropā tā nav pieņemts! Arī veselības aprūpē-esam palikuši vienīgie visā Eiropas Savienībā bez obligātās veselības apdrošināšanas!

  6. Vieniem nesen dzīves līmeni paaugstinaja uzliekot sociālo iemaksu griestus un noņemot pabalstu griestus.Komsorgu gados ieskolotā demagoģiskā fleitēšana galīgi neiet kopā ar reāliem darba rezultatiem un bieži vien ir gluži pretējs efekts.

  7. Nav iespējams Latvijai nonākt labklājībā tikai izsakot vēlēšanos, kā pasakā. Latvija pamazām iet un veidojas pareizā virzienā. Ir klupieni un kritumi arīdzan, tikai Āboltiņas k-dze gan jau nav vienīgā persona, kura ir vainojama tajās neizdošanās. Domāju ka viņai uzbrūk tā tautas aprobežotākā daļa, un arīdzan tādēļ, ka viņa ir viena no tiem, kuri ir priekšplānā.

  8. NENOLIEDZMS FAKTS, KA ĀBOLTIŅAS KUNDZEI vārds “KAUNS” NEEKSISTĒ!?? Labs ir atzinums: JO IZGLĪTOTĀKS CILVĒKS, JO KAUNS SVEŠĀKS JĒDZIENS!!! Interesanti, KĀPĒC viņa tādā veidā LĪDA ATPAKAĻ DEPUTĀTOS??? ĻOTI INTERESANTI… PAGAIDĪSIM ATBILDI, MUMS IR PACIETĪBA GAIDĪT… VELTĪGI šis IZPLĀNOTAIS gājiens NAV TICIS DARĪTS!?? Spilgti piemēri ir visi iepriekšējie “kadri”, kuri šo manevru jau piekopuši, nesot VIENĪGI POSTU – valsts neattīstās kā kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva…ESAM KĀ SVĒŠĶERMENIS BALTIJAS MIESĀ!!! Skumji!

  9. Ja nu kāds kaut ko dara tai Saeimā, tad viena no tiem ir Āboliņa un nav te ko palaist muti, ja paši neesat labāki. Aiz nikiem slēpjoties jau daudz prāta nevajaga lai gvelztu muļķības
    Kas tad nu atliek “nabagam” –
    Tik vien kā internets pakalpīgs tam.
    Rupjības komentāros var triekt
    Un par savām glupībām priecīgi zviegt.

  10. Aboltina jau ieziimejusi tautaa savu “drosiibu” ielavoties valdiiba.Vai tad vinai vairs kaads tic? Tas,ka vina ir “baigi gluma slieka” nevienam protams nav saubu. Zeel,ka sitada cuuka seez valdiiba un knibina nagus un skirsta graamatinas….

  11. Galvenais ir sasolit,ieguut laiku,sazagties…laiciigi nosvist.Tapat ka visi iepriekseejie siles cuukas.

  12. tu jau pieradiji darbus kad atkal nekaunigi ielidi saeima liekule.

  13. Sajútá táda ,ka tikkai valdíbai tá Nato klátbútne ir vajadzíga un vinju droshíbai ,Latvieshi pashi bez shiem viltígajiem purniem bútu izveidojushi tádas attiecíbas ar kaiminju ,ka nebútu járuná par jebkádiem draudiem.

    • Ar krievijas betongalvām nav iespējams izveidot normālas attiecības, jo tās balstās uz uzticēšanos. Bet – kas gan vēl spēj uzticēties krievijas varai?

  14. Tik gudri runāts pat par militāro drošibu un kā vienmēr ”aizmirsts” par zemessargu šautenēm mājās – vai tas pēc pasūtījuma?
    =mana drošiba ir runga pie durvīm un neis kaut kādi papīra plāni tualetē uz nagliņas…= tas vienotības lapsai…
    Es esmu jau patiesi nokaitināts par Vienotības tukšo muldēšanu un nekā darīšanu. pat skolotāju algas ar mirušajām dvēselēm nespēj publicēt, kur nu vēl valsti sargāt!!!

  15. Kaut kā šajos 24 gados tautai solīta labklājība, darbs, veselības aprūpe un laba izglītība nav izdevies īstenot. Tagad mēs mācīsim eiropu, kā pareizi dzīvot un pārdalīt nodokļu maksātāju naudu. Audzināsim tagad Krieviju un palīdzēsim Ukrainai. Tai pašā laikā Latvijā vāksim ziedojumus latviešu slimiem bērniem , invalīdiem un pensionāriem / Vai tiešām mums ir vajadziga tāda valdība un Saeima, kurai pilnīgi neinteresē savas tautas liktenis, kura ir uzstādījusi mērķus kalpot eiropai, palīdzēt Grieķijai, palīdzēt Itālijai un vēl dažām labklājībā dzīvojošām valstim, Apdāvināsim vēl bagātos eiropas ierēdņus ar šalītēm, svilpavniekiem, labi pabarosim un t.t. uz savas nabaga tautas rēķina.

  16. o bože !!!!!!!!– copy-Raugoties kopskatā, nākamā gada budžetā ietvertie lēmumi mums palīdzēs noturēt Latvijai tik nepieciešamās darbarokas, spēs stiprināt iedzīvotāju pārliecību par savu un savu bērnu nākotni, spēcinās ticību savai valstij, vairos valsts un visas sabiedrības drošību

  17. Man ļoti patīk raksts, pragmatiski, punktu pa punktam saliek visu, kas svarīgs Latvijas drošības interesēm. Piekrītu, ka svarīgi ir katru gadu konsekventi palielināt izdevumus aizsardzībai, līdz sasniegsim 2%, tomēr ir jāatceras par sociālo drošību un pats zinu, ka daudzi saņem minimālo algu, tiem 40 eiro katru gadu klāt būs liels atspaids

  18. Vēlētāji šo personu aizsūtīja uz vēstures mēslaini, kur ir viņas īstā vieta. Kāpēc viņa atkal tiek intervēta? Ieraugot viņu, cilvēkos pastiprinās nepatika pret varu turošajiem.

  19. Ah, tad vārdu nopietnību nepieciešams pierādīt ar darbiem?
    Vārdos: “Lai Latvija nevājinātu visa Baltijas reģiona militāro drošību, par nozīmīgu nākamā gada prioritāti atzīta aizsardzība.”
    Darbos: Saistības pret nato (aizsardzībai novirzīt 2% no IKP) sākt pildīt tikai no 2020. gada.
    Vārdos: “Latvijas vienīgā iespēja uzvarēt informatīvajā karā ir patiesība. ”
    Darbos: Noraidīt NA iesniegto priekšlikumu par Vēstures politikas apakškomisijas izveidi, kas šo patiesību apkopotu tā, lai to valstiskā līmenī varētu deklarēt.
    Par to “iztikas nodrošināšanu” un “atbalstu ģimenēm” visāpr nav vērts komentēt. To visu jau partijas un viņu sastādītās valdības ir skandinājušas visus šos gadus, tikai tā vārdu pierādīšana ar darbiem kaut kā nesanāk. Darbos tiek atbalstītas nevis ģimenes, bet gan privātbankas.

    • Ir taču arī darbi: 54% daudzbērnu gīmeņu ar trīs un vairāk bērniem ir Latvijas vistrūcīgāko cilvēku skaitā, kam vidējais mēneša ienākums uz cilvēku ģimenē ir tikai 112 euro (nabadzības slieksnis 128 euro). Ja grib tik prasti melot par bērnu nākotni, tad jāpiespiež arī Statistikas pārvaldi publicēt melīgas statistikas atskaites (kā PSRS laikos).
      Kāds izskatās Āboltiņas papildu atspaids no IIN samazināšanas par 1%: no ienākuma 500 euro tas ir 5 euro, no 5000- 50 eiro, no 50000- 500 eiro. Ikviens var redzēt, kas paliks bagātāki no ši nodokļa atlaides. Bet ja Vienotība izpildītu līdz pat pēdējai priekšvēlēšanu dienai solīto neapliekamā minimuma palielināšanu mazajām algām no 2015.gada 1.janvāra lidz 120 eiro tad tas būtu reāls atspaids nepamatoti mazo algu saņēmējiem valstī.

  20. Ja daudz un neatlaidīgi stāsta ,tad iestāstīt var visu ko.Reiz biedrs Mao-dzeduns teica,ka tautas dvēsele ir balta lapa kurā var ierakstīt visskaistākos hieroglīfus.Latviešiem var iestāstīt visādas pasaciņas,ka labi bija iznīcināt ražošanu ,neiznīcināto prihvatizēt un par grašiem pārdot ārzemniekiem,ka labi ir pārdot savu zemi ,jo to nekur nevarot aiznest un budžets ir tik liels cik liels viņš ir.Tad nāk visādi ,,veiksmes stāsti ,, kas stāstītājiem nodrošina labu iztikšanu,bet pilsoņu skaits ik gadu novada pilsētas lielumā valstī nenovēršami samazinās ,arī ,,demokrātiskās,, vēlēšanās piedalās katru gadu mazāks skaits pilsoņu..

  21. Tai vecenei gan ir lapsas purns. Fui!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+