Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
28. augusts, 2015
Drukāt

Konsolidētā budžeta pārpalikums uz pusi mazāks nekā pērn šajā pašā periodā

Foto-LETAFoto-LETA

"Budžeta portfelis".

Šogad pirmajos septiņos mēnešos valsts konsolidētajā kopbudžetā bija 131,6 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem ir uz pusi mazāk, aģentūru BNS informēja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamentā.

Ministrijā atzīmēja, ka kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 5,264 miljardi eiro, kas ir par 182,8 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn.

Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī – jūlijā bija 5,132 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 316,2 miljoniem eiro jeb 6,6%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu palielinājums par 175,8 miljoniem eiro jeb 4,6% šā gada septiņos mēnešos ir lielāks nekā pagājušā gada janvārī – jūlijā, tomēr tas ir zemāks nekā tika plānots likumā par valsts budžetu 2015.gadam. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 30,7 miljoniem eiro jeb 0,8% pamatā skaidrojama ar mazākiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem, norādīja FM.

Zemāki šā gada ekonomikas pieauguma tempi nekā iepriekš prognozēts, kā arī lielāks piešķirto termiņa pagarinājumu apmērs un PVN aktuālais parāds skaidro PVN plāna neizpildi par 37,7 miljoniem eiro jeb 3,4%. Lai arī salīdzinājumā ar pērnā gada septiņiem mēnešiem PVN ieņēmumi ir pieauguši par 39 miljoniem eiro jeb 3,8%, kas saistāms ar veikto nodokļa iemaksu palielināšanos par 40,5 miljoniem eiro jeb 2,6%, PVN ieņēmumu palielinājums tomēr neaug tik strauji kā iepriekšējos gados. Tā, piemēram, 2013.gada septiņu mēnešu ieņēmumu pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija 5%, bet 2014.gadā attiecīgi 8%.

Ministrijā norādīja, ka tāpat septiņu mēnešu ieņēmumu plāns nav izpildīts no sociālās apdrošināšanas (SOC) iemaksām – par 8,9 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk nekā plānots. Ieņēmumi iekasēti atbilstoši nodarbinātības rādītājiem šā gada janvārī – jūlijā, kas ir zemāki nekā tika plānots likumā par valsts budžetu 2015.gadam. Taču tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumos vērojams lielākais nodokļu ieņēmumu kāpums pret pērnā gada septiņiem mēnešiem, kur SOC iemaksas pieauga par 48,2 miljoniem eiro jeb 4,2% un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par 33,7 miljoniem eiro jeb 4,3%. Pēc informācijas iesniegtajos darba devēju ziņojumos 2014.gada decembrī un 2015. gada sešos mēnešos nodarbināto ienākumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 6,8%.

Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi kāpuši par 23,3 miljoniem eiro jeb 5,5%, salīdzinot ar pērnā gada janvāri – jūliju un ir par 11,7 miljoniem eiro jeb 2,7% lielāki nekā plānots šā gada septiņos mēnešos. Lielākais pieaugums vērojams ieņēmumos no naftas produktiem. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem patēriņam nodotās dīzeļdegvielas apjoms 2014.gada decembrī un šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, ir pieaudzis par 10,7 %, kas skaidrojams ar dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kritumu un tādu transportlīdzekļu, kas patērē dīzeļdegvielu, skaita pieaugumu šā gada janvārī – jūlijā par 15,7%.

FM informēja, ka izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauga par 105,4 miljoniem eiro jeb 7,6%, kur izdevumi pensijām pieauga par 35,2 miljoniem eiro jeb 3,5%, savukārt izdevumi pārējiem sociālajiem pabalstiem – par 70,2 miljoniem eiro jeb 19,2%. Pieaugums skaidrojams ar grozījumiem likumdošanā, atceļot vairāku sociālās apdrošināšanas pabalstu griestus, kā arī palielinot ģimenes valsts pabalsta apmēru par otro, trešo un nākamajiem bērniem.

Izdevumi atlīdzībai sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem pieauga par 93,1 miljoniem eiro jeb 8,7%, kur izdevumi atlīdzībai valsts budžetā pieauga par 37 miljoniem eiro jeb 6,8%, savukārt pašvaldību budžetā – par 56,1 miljonu eiro jeb 10,7%. Jāpiemin, ka vidējā darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 6,1% līdz 785 eiro, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Lielākais kāpums līdzīgi kā iepriekšējā gadā vērojams privātajā sektorā – par 6,9% līdz 773 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidēji algas palielinājās par 5,0% līdz 809 eiro, kas skaidrojams ar minimālās darba algas palielināšanu no 320 eiro līdz 360 eiro ar šā gada 1. janvāri.

Izdevumu kāpumu pozīcijā preces un pakalpojumi, kas kopumā šā gada septiņos mēnešos palielinājās par 43 miljoniem eiro jeb 7,0% galvenokārt skaidro izdevumi, kas saistāmi ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē nodrošināšanu šā gada pirmajā pusē. Augstāki izdevumi bijuši arī Nacionālo bruņoto spēku uzturēšanai, kā arī lielāki tēriņi valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai.

Šā gada septiņos mēnešos vērojams arī kapitālo izdevumu būtisks kāpums par 41,5 miljonu eiro jeb 11,6%, kas skaidrojams ar izdevumu pieaugumu kapitālieguldījumiem valsts pamatbudžetā, lai nodrošinātu finansējumu Rīgas pils Priekšpils būvniecībai un Valsts autoceļu fondam, kā arī ar kāpumu izdevumos, realizējot ES fondu projektus autoceļu būvniecības un izglītības iestāžu būvniecības jomā.

“Neraugoties uz pārpalikumu kopbudžetā, nedrīkst aizmirst par ikgadējo straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas rezultātā ievērojami pasliktina bilanci gada nogalē. Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts,” uzsvēra ministrijā.

FM informē, ka 2015.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir vienāds ar Stabilitātes programmas sagatavošanas laikā, tas ir šā gada pavasarī prognozēto deficīta līmeni. Savukārt šobrīd prognozētais deficīts par 0,5 procentpunktiem pārsniedz likumā par valsts budžetu 2015.gadam apstiprināto pieļaujamo līmeni. Salīdzinot ar budžeta prognozēm, augstāku deficītu pamatā nosaka būtiski zemāki nodokļu ieņēmumi lēnākas prognozētās ekonomikas izaugsmes dēļ, kā arī augstāki prognozētie pašvaldību izdevumi atlīdzībai un kapitālieguldījumiem.

Atbilstoši Eiropas Komisijā iesniegtajai Stabilitātes programmai 2015.-2018. gadam prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.gadā ir 362,1 miljoni eiro jeb 1,5% no IKP.

Pievienot komentāru

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+