Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. februāris, 2012
Drukāt

Konstitūcija ar revolucionārām idejām?

ungars_8

“Jaunajā konstitūcijā iekļāvām jautājumu par valsts parāda apmēru, taču tagad šādas normas savos likumos Eiropas Savienība iesaka ieviest citām valstīm,” spriež Ungārijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gergejs Prēle, kurš viesojās Latvijā un sniedza interviju “Latvijas Avīzei”,

 

paužot oficiālās Budapeštas skatījumu uz starptautiskās sabiedrības daudz kritizēto Ungārijas jauno konstitūciju un skarot arī attiecību jautājumus ar Latviju.

 

– Kāds ir jūsu vizītes mērķis Latvijā?

– Mēs vēlamies attīstīt divpusējās attiecības, mums ir ciešas ārpolitikas intereses. Esam partneri nopietnās savienībās – ES un NATO. Tāpēc ir svarīgi apmainīties ar viedokļiem. Mums ir interese par nacionālajām minoritātēm. Mēs atbalstām Latvijas centienus stiprināt sabiedrības saliedētību un stiprināt nacionālo identitāti. Nacionālo minoritāšu jautājums mums ir interesants, jo Ungārijas kaimiņvalstīs arī dzīvo mūsu tautieši. Taču tas nebūt nav līdzīgs jautājums kā Latvijā.

– Kā jūs vērtējat Latvijā paredzēto krievu valodas referendumu?

– No ārpuses nevienam nav jāiejaucas Latvijas iekšējās lietās. Referendums ir demokrātisks veids, kā paskatīties uz minoritāšu jautājumiem.

– Ungārijas premjers Viktors Orbans savā ikgadējā uzrunā starptautiskās sabiedrības kritizēto konstitūciju minējis kā līdzekli, kas pasargās jūsu valsti no eirozonas krīzes. Ko šādi izteikumi nozīmē?

 

– Jaunajā konstitūcijā iekļautā norma, kas paredz ierobežot valsts parādu, bija revolucionāra ideja. Tā parādījās, pirms Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ieteica līdzīgus risinājumus ES valstīm. Mēs vēlamies izvairīties no riskiem, tādēļ ļoti dedzīgi ieviesām šo normu.

 

Lai arī neesam eirozonas valsts, tās krīze mūs ir skārusi, jo nozīmīgākajos mūsu preču noieta tirgos ir eiro. Ja skatāmies no šī viedokļa, tad konstitūcija mūs var pasargāt no liekām problēmām.

– Ungārijas premjers savā uzrunā arī minēja, ka vienotas valūtas iespējamais gals nav zinātniskā fantastika.

– Premjerministrs ir reāl-politiķis. Vienotas valūtas sabrukums tiešām vairs nav zinātniskā fantastika, taču tas nenozīmē, ka tas noteikti notiks.

– Eiropas Komisija pret Ungāriju sākusi trīs pārkāpuma procedūras. Vai Ungārija izteiktos pārmetumus pieņem?

– Ungārija pieņem jebkuru tieši formulētu kritiku, kas nāk no EK, un mēs esam ieinteresēti, lai mūsu likumu normas saskanētu ar Eiropas praksi – tas ir svarīgākais, ko vēlos uzsvērt. Kritika par trim lietām – datu aizsardzību, tiesu sistēmu un Centrālās bankas reformu – ir cits jautājums. Centrālās bankas jautājums ir ļoti vienkāršs – vai apvienot to ar banku uzraugu? Daži pārmetumi ir smieklīgi, piemēram, par Centrālās bankas prezidenta algu – tas nebūt nav ES līmeņa jautājums. Mūs kritizē arī par normu, kas paredz attiecināt uz tiesnešiem kopējo pensionēšanās vecumu – 62 gadus. Tas nav politisks process, kurā viņu vietā tagad iecels politiski simpātiskas dāmas un kungus. Šobrīd esam paredzējuši jaunu pagaidu iespēju, ka tiesneši pēc 62 gadu vecuma varēs savu pensionēšanās laiku pagarināt.

 

Kritiku par konstitūciju saņemam, jo izmaiņas bija ļoti straujas. Mums ir inovatīvas idejas, budžeta iztrūkuma maksimālie griesti un arī ideja par nodokli bankām vispirms nāca no Ungārijas. Tagad par to domā visā ES.

 

– Konstitūcijā tiek definēta attieksme pret komunisma laikmeta pagātni. Kāpēc tas bija nepieciešams?

– Ungārijas sabiedrībā jūs redzēsiet daudz vilšanās. Manu vecāku paaudzei – septiņdesmitgadniekiem un vecākiem cilvēkiem – dzīves laikā nebija sajūtas, ka viņi atrodas vēstures saulainajā pusē – bija Otrais pasaules karš, 50. gadu komunistiskā diktatūra, 60. gadu beigās un 70. gados bija vieglāk, taču ekonomiskajā ziņā dzīve bija trūcīga. Tagad tiek samazinātas paaugstinātās pensijas cilvēkiem, kas bija pie varas komunistu laikos. Komunisma laikmeta mantojuma iezīmēšana konstitūcijā vairāk ir simboliska lieta.

– Kritiķi Ungārijas konstitūciju piemin arī kā līdzekli, ko valdošā “Fidesz” partija izmanto cīņās ar opozīciju.

– “Fidesz” spēja demokrātiskā ceļā sasniegt vairākumu, un tai ir liela atbildība. Premjers Orbans un viņa partija izmantoja demokrātijas iespējas. Opozīcija par to nav laimīga, taču tai iepriekš bija astoņi gadi, lai nāktu ar reformām, un šo iespēju viņi palaida garām. Mēs ceram, ka jaunā konstitūcija pozitīvi ietekmēs mūsu sabiedrību.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+