Kontrabanda Latgalē rullē : topā kandža, smēķus ved arī lokomotīvēs 11
Ik pa laikam Latgalē atklāj kārtējo kandžas ražotni, noķer kārtējo kontrabandu no Austrumiem – pludinātu pa Daugavu, lokomotīves dzelžos vai vienkārši cilvēku vestu vai nestu. Izrādās, kontrabandu var ievest arī legāli.
Kandža joprojām topā
Puslitru kandžas vai šmakovkas Latgalē iespējams nopirkt par diviem eiro. Nav jautājums, vai dzeramais ir slikts vai labs, bet tas ir vairāk nekā divreiz lētāks par veikalā nopērkamo degvīnu. Tāpēc kandžu arī pērk, lieto vairumā un no tās nodzeras. Izmaksas puslitra kandžas darināšanai – ne vairāk par eiro. Tāpēc arī ir tik liels vilinājums kandžu darināt.
Februārī Kārsavas novada Mērdzenes pagastā meža malā policija atklāja lauku māju, ko kāds cilvēks īrēja no īpašnieka un bija pārvērtīs par mazu brūzi. Tur atklāja pustonnu brāgas, 100 litrus kandžas, pašu tecināmo aparātu, pat divas nereģistrētas medību bises un patronas. Aprīlī policija atklāja, ka pašā Kārsavas centrā cilvēki ar kandžas dzīšanu ņēmās pat pa divām mājām. Pusotras tonnas brāgas, divsimt litru gatavās kandžas, tvertnes, tecināmais aparāts, speciāli pielāgota gāzes plīts. Viesojoties Kārsavā, šīs mājas apmeklēju: pašam nopirkt neko neizdevās, bet novēroju, ka klienti ik pa laikam nāca un klauvēja pie durvīm. Valsts policijas Ludzas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Oskars Točelovskis skaidro, ka tagad vairs abas nelikumīgās ražotnes nedarbojas, aprīkojums izņemts, cilvēki apzināti un pret viņiem ierosinātas lietas.
“Kandžas dzinēji kļūst arvien gudrāki. Tā kā par vienu pieķeršanu gada laikā draud tikai naudas sods 50 – 100 eiro, svarīgi neiekrist otrreiz. Arī tad, ja iekrīt, teorētiski draud cietumsods, bet parasti tiesa iedod nosacītu vai citu sodu,” stāsta policijas operatīvais darbinieks Deniss Žulins. “Cilvēki nebaidās un cenšas zaudētos ieguldījumus atpelnīt. Iesaista citas personas. Darbojas dažādās vietās: vienā ražo, citā glabā, vēl citā pārdod vai vienkārši izvadā pa vietām. Pārdod tikai zināmiem klientiem – sveši, normāla paskata cilvēki neko nopirkt nevar. Bet, lai policija pierādītu tirdzniecības faktu, mums vajag trešo personu, kas pērk. Runājam ar pašiem dzērājiem, bet viņi baidās, maina liecības.”
Cigaretes nāk no lokomotīves
Kā brālis kandžas biznesam pierobežā ir cigarešu kontrabanda no Krievijas. Tā kā cenu starpība ievērojama, arī vilinājums liels. Cigaretes Krievijā un Baltkrievijā maksā pusotru līdz pat trijām reizēm (atšķirībā no markas) lētāk nekā Latvijā. Atmaksājās ievest pat pāris blokus vieglajā automašīnā. Lielākus daudzumus ved, dažādi noslēptus kravas automobiļos. Pēdējā laikā populāras kļuvušas kravas vilcienu lokomotīves. Viena persona Krievijas pusē sarunā ar mašīnistiem, ka lokomotīves iekšējās konstrukcijās ievieto cigarešu kastes un ka konkrētā vietā Latvijas pusē jāsamazina vilciena ātrums, lai uz lokomotīves var uzlēkt cita persona, kas kādā vietā nomet cigaretes, kur vēl citas personas cigaretes savāc. Gada sākumā viens tāds brašulis, lecot uz lokomotīves, pakļuva zem riteņiem un palika bez kājām. Pilnīgi apstāties vilciena sastāvam aizliegts, tāpēc mašīnisti samazina gaitu.
“Lokomotīvēs var labi noslēpt pārdesmit cigarešu kastes (vienā kastē ir 10 000 cigaretes). Parasti cigaretes izmet neapdzīvotā vietā, kur pie dzelzceļa pieiet mazi ceļi – lai neuzkrītoši var piebraukt, savākt cigaretes un ātri nozust. Tādā vietā mēs arī aprīlī noķērām četrus cilvēkus ar 180 000 izmestām Baltkrievijā ražotām “NZ” markas cigaretēm, stacijā apturējām vilcienu un aizturējām abus mašīnistus, Krievijas pilsoņus,” stāsta O. Točelovskis. “Krievija par to mums nepārmet, pēc tam savus pilsoņus savāc. Zinu, ka pēc tādiem nedarbiem mašīnisti no darba tiek atlaisti, jo tās ir papildu izmaksas – vilcienu sastāvi stāv, jāmeklē un jāsūta citi mašīnisti, kas var turpināt ceļu. Konkrētajā gadījumā mašīnistam kontrabandisti bija samaksājuši 3000 rubļu, bet viņa palīgam – 2000 (attiecīgi 64 un 43 eiro. – A. D.).”
Kontrabandas cigaretes daļēji paliek Latvijā, daļēji ceļo – pārsvarā ar automobiļiem – uz Rietumeiropu un Ziemeļeiropu, kur tās ir vēl vairākas reizes dārgākas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc automašīnas ar Baltijas (nemaz nerunājot par Krievijas un Baltkrievijas) valstu numuriem tajās valstīs bieži mēdz apturēt un pārbaudīt policija.
Legālā kontrabanda
2012. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas noteica, ka turpmāk akcīzes preces savam patēriņam fiziska persona bez muitas maksājumu veikšanas drīkstēs nogādāt pāri robežai Latvijā ne biežāk kā reizi septiņās dienās, nevis reizi dienā, kā tas bija līdz tam. Maksimālais apjoms: 40 cigaretes vai 20 cigarillas, vai 10 cigāri, vai 50 grami smēķējamās tabakas; viens litrs alkoholiskā dzēriena ar spirta daudzumu virs 22% vai divi litri alkoholiskā dzēriena ar spirta daudzumu zem 22% un četri litri nedzirkstošā vīna, un 16 litri alus, kā arī degviela, kas atrodas transportlīdzekļa standarta tvertnē, un 10 litri pārvietojamā tvertnē.
“Attiecībā uz degvielu atsevišķi cilvēki atraduši veidu, kā krāpt valsti. Jo reizi septiņās dienās robežu drīkst šķērsot tikai fiziska persona, bet juridiska – bez ierobežojuma. Tad nu tiek nodibināts fiktīvs uzņēmums un cilvēks braukā. Viens, piemēram, ir nopircis lielu “Ford” automašīnu, kam ir 350 litru bāka. Rindā uz robežas jāgaida divas trīs stundas, kas nozīmē, ka diennakts laikā robežu šis cilvēks bez piepūles var šķērsot trīs reizes, tātad ievest tonnu degvielas,” stāsta O. Točelovskis. Likums nosaka, ka šādi ievesti degvielu nedrīkst pārdot vai kā citādi izmantot kā tikai paša patēriņam. Bet skaidrs, ka šādi ievesta degviela tiek pārdota vai nu uzreiz, vai pēc glabāšanas. Tā kā cilvēks savās mājās ārpus transporta tehnikas tvertnēm glabāt bez iegādes dokumentiem (der tikai Latvijas čeki) drīkst tikai ne vairāk kā 80 litrus degvielas, tiek meklēti cilvēki, kam šādi dokumenti ir: tie vai nu pārstāv kādus uzņēmumus, vai ir visparastākie zemnieki, kas saglabājuši čekus par Latvijā pirkto degvielu. Ej nu noķer un visiem izseko! Jo vilinājums, tāpat kā kandžas un cigarešu gadījumā ir liels. Krievijā litrs degvielas maksā ap 70 eiro centiem, kas ir par aptuveni 50 centiem mazāk nekā Latvijā. Un šeit to tirgo par vienu eiro litrā.
Kā paskaidroja Ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja, lai ievestu degvielu, piemērojot atvieglojumus no muitas maksājumiem, nepietiek tikai ar to, ka fiziska persona nodibina SIA. Arī tādā gadījumā, neveicot muitas maksājumus, var ievest degvielu tikai komerciālu mehānisku transporta līdzekļu standartvertnēs. Komerciāls mehānisks transporta līdzeklis ir transporta līdzeklis, kura uzbūve ļauj pārvadāt vairāk nekā deviņas personas vai preces, līdz ar to tikai komerciāli transporta līdzekļi var ievest degvielu, neveicot muitas maksājumus. Ir atsevišķi komersanti, kuri cenšas izmantot šo normatīvo regulējumu, lai izvairītos no muitas maksājumu veikšanas, vienlaikus VID veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespēju izvairīties no muitas maksājumu neveikšanas.
