Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. jūlijs, 2012
Drukāt

Kontrastu pilsēta Frankfurte (1)

Foto - Arnis KluinisFoto - Arnis Kluinis

Vācijas pilsēta Frankfurte pie Mainas mani pārsteidza ar saviem kontrastiem – tajā ir viena no Eiropas lielākajām lidostām, bet pašā pilsētā dzīvo mazāk par 700 tūkstošiem iedzīvotāju, pilsētas finanšu un tirdzniecības daļā slejas daudzi debesskrāpji, kuros atrodas ne tikai Vācijas, bet arī Eiropas un pasaules varenākās bankas, savukārt nelielas pastaigas attālumā no modernajām būvēm pilsētas vēsturiskais centrs apbur ar savu viduslaiku apbūvi un atmosfēru.

 

Varenība un nabadzība vienuviet – arī tādu es ieraudzīju Frankfurti. Tomēr šī kontrastiem bagātā pilsēta man šķita ļoti pievilcīga.

 

Ja brīvas piecas stundas

Uz Frankfurti pie Mainas no lidostas “Rīga” var nokļūt ar aviokompāniju “Lufthansa” un “Air Baltic” tiešajiem avioreisiem. “Lufthansas” dati liecina, ka pērn šajā gaisa satiksmes posmā pārvadāti vairāk nekā 70 tūkstoši pasažieru. Kopš šā gada marta tā veic arī otru Frankfurtes lidojumu dienā jeb 14 reisus nedēļā (iepriekš – septiņus). Latvijas un citu Baltijas valstu pasažieriem vācu aviokompānija piedāvā arī lidojumu savienojumus uz vairāk nekā 200 galamērķiem vairāk nekā 80 pasaules valstīs.

Tie ceļotāji, kam lidostā līdz nākamajam lidojumam jāpavada kādas piecas stundas, šo laiku var izmantot arī nelielai ekskursijai pilsētā, jo lidostu ar Frankfurti savieno ērta vilcienu (“S-Bahn”) satiksme, savukārt tās nelielo centru viegli izstaigāt kājām, turklāt tajā ir viegli orientēties. Tomēr jāatzīst – pie atziņas, ka brīvo laiku iespējams pavadīt arī šādi, parasti gan nonāk tie cilvēki, kuri Frankfurtes lidostā nav pirmo reizi un daudzmaz izprot tās 1. termināļa daudzlīmeņu izvietojumu, to, ka no 2. uz 1. termināli var nokļūt ar lidostas vilcienu (tas kursē ik pēc divām trim minūtēm un ir bezmaksas) utt.

Savukārt vilciens, ar kuru var aizbraukt līdz Frankfurtei, atiet no 1. termināļa dzelzceļa pieturas (“S-Bahn” 8. vai 9. līnija) un līdz Frankfurtes dzelzceļa stacijai (galapunktam) aizved apmēram 10 – 12 minūtēs. Šie vilcieni kursē katras 15 minūtes. Turpat uz vietas terminālī ir biļešu automāti – vienas dienas biļete maksā 6,20 eiro, bet, ja paredzēts arī apmeklēt kādu muzeju, doties pilsētas apskates braucienā, paēst kafejnīcā, izdevīgāk iegādāties Frankfurtes karti jeb individuālo biļeti par 9,20 eiro. Ar to daudzviet iespējams saņemt atlaides.

 

Skats no augšas
Frankfurte_Arnis_Kluinis_10

Daudzo debesskrāpju dēļ Frankfurti pie Mainas dēvē arī par “Manhetenu”. Daudzas ēkas šeit ir augstākas par 150 metriem, piemēram, Eiropas Centrālā banka ir 185 metrus augsta, taču visaugstāk debesīs sniedzas Komercbankas tornis – ēkai ir 56 stāvi un tās augstums – 259 metri. Interesanti pilsētas vides objekti ir Vācijas bankas dvīņu torņi ar saviem tumšajiem spoguļstikliem – tajos atspīd pilsētas gaismas un spoguļojas mākoņi. Šajā pilsētas daļā, kur koncentrējas bankas, tūristu iecienīta vieta ir Galvenā torņa (200 m) skatu laukums, kas ierīkots uz ēkas jumta. No tā paveras elpu aizraujošs skats uz pilsētu. Ieejas biļete gan ir padārga (12 eiro), tomēr skaistais skats ir šīs naudas vērts un arī obligātā drošības pārbaude, kas pirms došanās uz ātrgaitas liftu jāiziet katram apmeklētājam, nespēj sabojāt labo pasākumu.

Ja sliktu laika apstākļu dēļ šis skatu laukums ir slēgts, tūristiem tā vietā parasti iesaka apmeklēt Gētes muzeju, kas iekārtots namā, kurā dižais vācietis pavadījis savu bērnību un sarakstījis arī savus pirmos darbus. Muzeju Frankfurtē ir ļoti daudz un katram jāizšķiras, kas viņu vairāk interesē. Man šķita interesanti, ka samērā nesen šeit atvērts Karikatūras muzejs, kurā izvietoti vairāk nekā 4000 darbu, lielākoties tos radījuši vācu satīras žurnālu “Pardon” un “Titanic” karikatūristi. Tiek uzskatīts, ka šo žurnālu izveide padarījusi Frankfurti par satīras galvaspilsētu. Lielu apmeklētāju interesi vienmēr piesaista Vācu filmu muzejs (izveidots 1994. gadā un atjaunots 2011. gadā), tajā var iejusties filmu uzņemšanas laukumos, vērot filmu klipus, aplūkot oriģinālus eksponātus un – galvenais – baudīt daudzveidīgu filmu programmu.

Katru vasaru augusta pēdējā nedēļā Frankfurtes muzeji kļūst par Eiropas lielākajiem kultūras svētkiem, jo notiek muzeju festivāls, kura laikā muzeji piedāvā plašu un interesantu programmu līdz pat vēlai naktij.

 

Pensionāri piepelnās

Tāpat kā visā Eiropā arī šajā vācu finanšu un biznesa metropolē pieaug gados vecu iedzīvotāju skaits, tomēr vairāk Frankfurti raksturo tas, ka apmēram 50% cilvēku dzīvo vieni – lielākoties tie ir gados jauni censoņi, kuri šurp atbraukuši pāris gadus pastrādāt vai kurus atsūtījušas firmas, bankas, kādas organizācijas.

Vientuļām vecām sievietēm, piemēram, atraitnēm, šeit klājas diezgan grūti. Agrāk Vācijā bija pieņemts, ka ģimenē pelnītājs ir vīrietis, bet sievietei jārūpējas par mājas dzīvi. Tāpēc tagad šīs vācu kundzes saņem ļoti mazu pensiju un spiestas piepelnīties, strādājot par kasierēm pārtikas veikalos un citos darbos. Šāds darbs ļauj pensijai piepelnīt klāt kādus 400 eiro mēnesī. Uz Galvenā torņa skatu platformas sastaptais dežurants arī bija kungs jau krietni gados. Ja vien turas spēks un veselība, bet pensija maza, vecie ļaudis cenšas piestrādāt.

Tiek uzskatīts, ka Frankfurtē pamazām izzūd iedzīvotāju slānis ar vidējiem ienākumiem, jo strauji pieaug bagāto un nabadzīgo cilvēku skaits.

 

Šīs ienākumu līmeņa atšķirības ir labi redzamas arī pilsētas ielās – uz tūristu pūļu, labi ģērbto banku darbinieku un turīgo vietējo iedzīvotāju fona kā neglīts traips uz balta kostīma izceļas bezpajumtnieki, lielākoties tumsnējas ādas nokrāsas cilvēki.

 

Viņi nekautrējas pilsētā aizņemt labākās vietas, piemēram, plašās tirdzniecības ielas vidū izvietotos solus zem kokiem. Ziemas vakaros, beidzoties lielo iepirkšanās centru darba laikam, viņi mēdzot iekārtoties naktsmieram pie veikalu durvīm – tur ir siltāk. Tiesa, šo cilvēku vidū esot arī vācieši, kas, piemēram, alkoholisma dēļ pazaudējuši darbu un pēc tam arī dzīvokli, jo nav spējuši par to samaksāt. Ja nav oficiālas dzīvesvietas adreses, darbā neviens viņu neņems. Tad atliek pārcelties uz dzīvi ielā un ar savu izskatu un skaļo uzvedību traumēt tādus tūristus kā mani.

Citu tūristu sirdsmieram vien jāpiebilst, ka čigāni, kurus arī bieži var redzēt Frankfurtes ielās, nebūt nav nabadzīgākie – valsts viņiem piešķir gan pabalstus, gan dzīvokļus, jo viņi sevi pozicionē kā radiniekus tiem cilvēkiem, kuri cietuši fašistiskā režīma dēļ.

Un nobeigumā droši varu ieteikt Frankfurti kā iepirkšanās vietu, piemēram, kafiju puskilograma iepakojumā, ko Latvijas veikali piedāvā par gandrīz astoņiem latiem, es iegādājos par pieciem eiro.

 

Frankfurte1_Arnis_Kluinis_10Uzziņa

Vācijā ieceļo vairāk

Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits 2012. gada aprīlī, salīdzinot ar iepriekšējā gada aprīli, pieaudzis par aptuveni 10 procentiem.

Kopumā Vācijas naktsmītnēs (ar vairāk nekā desmit gultām) pavadīto nakšu skaits pārsniedz 17,5 miljonus.

Ceļotāju skaits no Eiropas ziemeļaustrumu valstīm pieaudzis par 16,2 procentiem. Visvairāk no Polijas – par 30%, no Latvijas – par 27,4%.

Avots: Vācijas Tūrisma centrāle

 

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Informācija par cenu braucienam uz galvenā torņa skatu laukumu ir maldīga. Maksa ir 6.50 Eiro.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+