Foto-LETA

Kas, dzīvojot ārzemēs, palīdz saglabāt latviskumu? 2

Jautāju “3×3” nometnes dalībniekiem, kuri šobrīd mīt ārzemēs, kas viņiem palīdz saglabāt latviskumu.

Reklāma
Reklāma

Baiba Kalniņa 
(Īrija):

10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
RAKSTA REDAKTORS
“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 45
Četru cilvēku ģimene veic eksperimentu, cenšoties pārtikai tērēt ne vairāk kā 60 eiro nedēļā: “No dažiem produktiem nākas atteikties”
Lasīt citas ziņas

“Latviešu biedrībā Īrijā esmu atbildīgā par kultūras jomu. Latvietis nevar iztikt bez dziedāšanas, dejošanas un teātra spēlēšanas, kopā būšana un darīšana palīdz saglabāt latviskumu. Galvenais, ka mums ir jāiemāca bērni būt par latviešiem, jo par pasaules pilsoņiem viņi kosmopolītiskā valstī izaugs paši. Tieši tas daudziem ir dzinulis nākt uz latviešu skoliņām un pasākumiem. Jūtam atbalstu arī no Latvijas valsts. Katru gadu maija sākumā notiek Latviešu kultūras dienas Dublinā. Tad Dublinas dome mūsu sarīkojumu dēļ pat pašā centrā slēdz pilsētas ielas, un mums notiek savi dziesmu un deju svētki.”

Ieva Rīse 
(Norvēģija):

“Beidzamajos gados ik vasaru kopā ar meitām braucu uz “3×3″ nometnēm, un tas ir svarīgi mums visām, jo nometnes dod stimulu runāt latviski, lepnumu par Latviju. Tā kā neesmu norvēģiete, man ir svarīgi saglabāt latviskumu, jo identitāte ir veidojusies šeit, un bērniem jāzina, kur ir mammas dzimtene. Te meitām ir draugi, ar kuriem runāt latviski, un tas rada kopības sajūtu, paplašina redzesloku. Un meitas saprot, ka latviešu valoda ir bagātība, ka viņām ir kaut kas vairāk nekā norvēģiem. Norvēģijā dzīvoju jau 20 gadus, apguvu tieslietas un tagad strādāju advokātu birojā. Man citu pretendentu vidū bija priekšrocības tāpēc, ka pratu krievu valodu un vēl vienu Austrum­eiropas valodu – latviešu valodu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Agnese Gustmane 
(Apvienotie Arābu Emirāti):

“Jau 24 gadus esmu pavadījusi Vācijā un citās valstīs, un, tā kā pašreiz vīram darbs ir AAE, šovasar uz Latviju atbraucām no turienes. Arvien ilgāk dzīvojot ārzemēs, arvien vairāk saprotu, cik daudz man ticis iedots pūrā no Latvijas. Ārzemēs arvien esmu meklējusi iespēju būt latviešu sabiedrībā. Kad brīvdienas pavadu Latvijā, jūtu, ka saņemu labu enerģijas lādiņu. Ja tas gars, kas valda “3×3″ nometnē, pārņemtu visu Latviju, tad te būtu ne tikai Eiropas, bet pasaules centrs!”

Aiga Ožehovska 
(dzīvo Vācijā, strādā Luksemburgā):

“Esmu ES ierēdne un, dzīvojot tālumā, tomēr ar vienu kāju esmu Latvijā, vismaz sajūtās. Dzīvesbiedrs ir vācietis, un diskusijā par identitātes saglabāšanu viņš teica: “Vissvarīgākais ir nodot tālāk nevis pelnus, bet uguni!” Kamēr cilvēkos tā latviskā daļa degs, viņi meklēs iespējas un veidus, kā nodot to tālāk. Ar bērniem runāju latviski un dziedu kopā ar viņiem latviski. Mums ir Luksemburgas latviešu folkloras kopa “Dzērves”, satiekamies bieži, kopā svinam gadskārtu svētkus.”

Māra Vīksniņa 
(ASV):

“Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados piedalījos latviešu skoliņu organizēšanā, bet tagad to dara citi. Jo manas četras meitas jau izaugušas, daudz laika veltu astoņiem mazbērniem. Mēs esam pieraduši braukt uz “3×3” nometni, kas notiek Ņujorkas štata Katskiļos, un jau ceturto gadu tās rīkošanu uzņēmusies mana meita Helēna. No mājām līdz turienei ir astoņu stundu brauciens, mazdēls Silvans, dodoties turp, vaicāja: “Pēc cik ilga laika mēs būsim Latvijā?” Jo saietā runā latviski, Latvijā runā latviski – tā ka viņam tas šķita viens un tas pats.”

Reklāma
Reklāma

Igors Stepanovs 
(Baltkrievija):

“Latvija ir manas vecmāmiņas un mammas dzimtene. Pats esmu dzimis un visu mūžu dzīvojis Baltkrievijā, taču jūtu piederību latviešu tautai. Vitebskā savulaik – no 1994. līdz 2002. gadam – bija latviešu svētdienas skola, taču vairs nav, jo nav pieprasījuma. Visi latvieši, kas vēlējās, ir pārcēlušies uz Latviju. Uzskatu, ka mums visiem jāzina savu senču saknes, kultūra, valoda. Pazīstu gan baltkrievu, gan latviešu kultūru, protu abas valodas. Internetā latviski lasu ziņas par Latviju un vismaz reizi mēnesī braucu uz Rīgu.”

UZZIŅA

Nometnes jeb “3×3” saietus, kur piedalās latviešu ģimeņu trīs paaudzes, 1981. gadā sāka rīkot latvieši ārzemēs, lai iemācītu bērniem latviešu valodu, kultūru un dzīvesziņu. Kopš 1991. gada
 “3×3” nometnes tiek rīkotas arī Latvijā.

Kopš 1981. gada pavisam ir notikušas 210 nometnes ar apmēram 30 500 dalībniekiem.

Pagājušonedēļ “3×3” notika Rucavā, kur piedalījās latvieši no 13 valstīm; šonedēļ “3×3” dalībnieki darbojas Smiltenē. Jūlija beigās “3×3” saiets sāksies Īrijā, bet augustā – Anglijā un divas nometnes ASV.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.