Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
31. jūlijs, 2012
Drukāt

Kopā mācās, sporto, strādā


Foto - Andra MiklucāneFoto - Andra Miklucāne

Pagājušajā nedēļā konkursa “Eiropas gada pašvaldība” vērtēšanas komisija devās uz Kurzemi – skatīties paveikto un vērtēt starppaaudžu sadarbību Ventspils un Liepājas pilsētās, kā arī Kuldīgas novadā.



 

 

Ventspilī mācīties nekad nav par vēlu

“Mūžu dzīvo, mūžu mācies!” Kurš gan nezina veco teicienu, ko tiešā nozīmē, uzsverot starppaaudžu sapratni un prasmju pārņemšanu, īsteno Ventspils pilsētā. Prezentējot pilsētu, ne reizi vien izskan vārdi – kāpēc neizmantot to, kas pilsētai jau ir? Tāpēc Ventspilī rūpējas, lai ikviens pilsētnieks neatkarīgi no profesijas, vecuma un iepriekšējās izglītības varētu izmantot Mūžizglītības iespējas tuvu dzīvesvietai un darbavietai. Mūžizglītības iespējas, izmantojot pašvaldības izveidoto mācību un materiāli tehnisko bāzi, nodrošina Ventspils Augstskola, Ventspils Digitālais centrs un bibliotēkas. Pērn Mūžizglītības kursus apmeklējuši 779 ventspilnieki. Arī šobrīd aktīvi noris pieteikšanās valodu kursiem augstskolā, vecāka gadagājuma cilvēki izmanto iespēju Digitālajā centrā apgūt modernās tehnoloģijas – strādāt ar datoru, lietot internetu. Īpaši lepni ventspilnieki ir par Robotikas laboratoriju, kur gan studenti apgūst prasmes, gan tiek pārkvalificēti dažādu jomu inženieri.

Mācīties ikviens var arī jaunajā un modernajā Pārventas bibliotēkā, kur vide radīta tā, lai vienlīdz labi tajā justos gan jaunieši, gan seniori – ierīkots ērts lifts, moderni sēžamie, ērts un gaišs interjers. Lai nebūtībā neietu vēsturiskas lietas un stāsti un vienlaikus sabiedrībā integrētu arī seniorus, reizi mēnesī bibliotēkā darbojas klubiņš “Pārventas atmiņu stāsti”. Pārventnieku stāsti bibliotēkā skan jau piekto gadu un savākti ap divsimt ar Pārventu un tās ļaudīm saitīti fotoattēli, pierakstīti atmiņu stāstījumi par Pārventas ielām, tradīcijām, ģimenēm, ēkām un notikumiem.

 

Atmiņu stāstu klubiņu vada Pārventas bibliotēkas vadītāja Igeta Gredzena: “Pārventa pilsētai ir pievienojusies vēlāk un bijusi tādā kā pabērna lomā. Tāpēc mums svarīgi bija savākt Pārventas iedzīvotāju atmiņas un fotogrāfijas, bet laika gaitā tas pārvērtās par interešu klubu. Mēs lepojamies, ka dodam iespēju senioriem justies noderīgiem un piedalīties sabiedriskajā dzīvē.”

 

Komisija Ventspilī apmeklēja arī Amatu māju, iepazinās ar pensionāru biedrības pārstāvjiem un saņēma izsmeļošas ziņas par sociālās palīdzības sniegšanu Ventspils iedzīvotājiem. Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks atvadoties komisijai teica: “Ja es būtu vecs cilvēks, es gribētu novecot Ventspilī.” Tas laikam vislabāk raksturo pašvaldības attieksmi pret saviem iedzīvotājiem – darīt tā, lai pašiem patiktu!

Ventspils pilsēta

Iedzīvotāju skaits 41 998

 

Pilsēta ar universālo dizainu 
jeb pieejamība ikvienam
Liepaja__Andra_Miklucaane_9

Pieļauju, ka lielākā daļa droši vien nemaz nezina, kas tas ir – universālais dizains, ar ko tik ļoti lepojas Liepājas pilsētas pašvaldība, kas esot viena no vadošajām pilsētām Latvijā universālā dizaina principu ievērošanā un ieviešanā.

Universālā dizaina nolūks ir vienkāršot dzīvi ikvienam, izveidojot vidi, produktus un komunikācijas, kas vienlīdzīgi pieejami, izmantojami un saprotami. Vēl vienkāršāk runājot – tie ir gan ar skaņas signālu aprīkotie luksofori, gan spilgti, izcelti autobusa numuri, ar dzeltenu krāsu iemarķēti trepju pirmie un pēdējie pakāpieni, dzeltens marķējums uz stikla durvīm, īpaši reljefi takās, uz gājēju pārejām un daudzviet pilsētā. Lai ērti būtu visiem – ne tikai invalīdiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem. To, ka nemarķētas stikla durvis ir “neredzamas” vecāka gadagājuma cilvēkiem un skrienošiem bērniem, ka pelēkos ielu stabos mēdz ieskriet pa mobilo telefonu runājoši vai vienkārši savu domu pārņemti cilvēki, ir ikvienam pazīstama situācija, no kā liepājnieki pamazām cenšas atbrīvoties.

Rādot celiņu Jūrmalas parkā, Liepājas neredzīgo biedrības brīvprātīgais, vides pieejamības eksperts Andis Dzērve saka: “Neredzīgi cilvēki mums ir un būs, Liepājā viņu ir vairāk nekā 300 un tāpēc ikvienam rodas jautājums – kā neredzīgi cilvēki pārvietojas ielās? Viņiem palīdz draugs, suns, pavadonis un baltā nūjiņa. Mēs iedevām vēl vienu draugu, lai neredzīgs vai vājredzīgs cilvēks spētu pārvietoties Liepājas ielās – tās ir celiņos iestrādātas vadlīnijas, kas vada un brīdina. Celiņā iestrādātās pumpas brīdina par takas beigšanos, līmeņu maiņu un daudz ko citu. Tās ir krāsainas, lai radītu uz celiņa kontrastus. 2009. gadā mēs pašvaldībai ierosinājām, ka arī mums vajadzētu vadlīnijas neredzīgajiem cilvēkiem. Pašvaldība ir ieklausījusies. Vadlīniju iebūve nevienos normatīvos nav paredzēta, tā ir pašvaldības labā griba. Universālais dizains netraucē nevienam, bet palīdz visiem. Tāpēc visās ielās, kas pilsētā tiek renovētas un pārbūvētas, tiek ieliktas vadlīnijas. Vadlīnijas ved mūs pa ietvi un apved apkārt šķēršļiem, piemēram, apgaismes stabiem. Arī apgaismes stabi Liepājā tiek marķēti. Aizņemti cilvēki, kas iegrimuši sarunās, ļoti bieži neredz stabus. No šī gada neredzīgo biedrība arī apmāca neredzīgos cilvēkus pārvietoties pa šīm vadlīnijām.”

Liepājnieki vērtēšanas komisiju iepazīstināja arī ar projektu “Lauku sēta pilsētā”, ko vada Skaidrīte Solovjova, ar ilggadējo Liepājas Diabēta biedrības valdes priekšsēdētāju Ritmu Maļinovsku un biedrības sasniegumiem, biedrību “Liepājas Jaunie vanagi”, nodemonstrēja, kādas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sniedz jaunais Liepājas Olimpiskais centrs un kāda pēc remonta izskatās Liepājas reģionālās slimnīcas konsultatīvā poliklīnika.

Liepājas pilsēta

Iedzīvotāju skaits 75 397

 

Seno durvju un logu atdzimšana

Aizpute_9Kuldīgas vecpilsēta ir vieta, kuru apbrīno un novērtē gan mantojuma eksperti, gan tūristi, bet ne vienmēr apziņa, ka īpašums atrodas aizsargājamā vecpilsētā, priecē arī pilsētas pamatiedzīvotājus. Jau no 2009. gada Kuldīgā darbojas Restaurācijas centrs, kurā iespējams vērsties ar jebkuru jautājumu par vēsturiskas ēkas atjaunošanu. Tas arī veicina prasmju pārmantojamību no paaudzes paaudzē. Šogad Kuldīgas Restaurācijas centrs aicina vecpilsētas ēku un dzīvokļu iedzīvotājus, īpašniekus un apsaimniekotājus sakārtot sava nama logus. Kuldīgas novada dome pasākumu atbalsta, piedāvājot bez maksas izmantot nepieciešamos instrumentus, lineļļu rāmju gruntēšanai, ķiti un krāsu. Tādējādi šī būs reāla iespēja iedzīvotājiem par velti, ieguldot tikai laiku un darbu, sakārtot sava nama logus. Ilze Zariņa, restaurācijas nodaļas vadītāja: “Lai cilvēki saprastu un novērtētu senās mājas, mēs rīkojam dažādas māk-slas akcijas un skaidrojam, ka šīs mājas ir īpašas. Logu akciju rīkojam jau ceturto gadu un beidzot esam panākuši to aktivitāti, uz kuru naivi cerējām jau pirmajā gadā. Pērn interesi izrādīja seši iedzīvotāji, bet šogad jau atsaucās vairāk nekā 60, bet 26 ģimenes ar mums noslēdza sadarbības līgumus. Es iedzīvotājiem saku – nebūs tā, ka es jums iedošu krāsu un jūs mājās varēsiet nokrāsot plauktus. Mēs iedodam darbarīkus, parādām, kā logs jāatjauno, un iedodam vajadzīgo krāsu, kas ir saskaņota būvvaldē. Darbs ir jāiegulda samērā mazs, ilgākais process ir loga žūšana, jo mēs strādājam ar dabiskiem materiāliem. Atjaunotie logi kalpos vēl 20 gadus. Tagad turpināsim arī Kuldīgas durvju glābšanas akciju.”

 

Kuldīgā mūs ar dziesmām sagaidīja dienas centra dalībnieku grupa “Kopā būt”, kas cilvēkus ar īpašām vajadzībām spēj vienot pulkā, neraugoties uz vecuma atšķirībām. Kuldīgas novada bērnu un jauniešu centrā aplūkojām Kuldīgas novada tautastērpa valkāšanas un darināšanas klasē “Pūralāde” darinātos tautastērpus. Neizpalika arī jaunās bibliotēkas apskate un iepazīšanās ar iespējām sportot visā novadā.

Kuldīgas novads

Iedzīvotāju skaits 26 826

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+