Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
30. janvāris, 2013
Drukāt

Kopā piesaistīs ārvalstu studentus un profesorus

Foto - Māris JustsFoto - Māris Justs

Paredzams, ka aptuveni mēneša laikā Latvijas reģionālās augstskolas noslēgs sadarbības līgumu, lai turpmāk kopīgi aizstāvētu savas intereses.

 

Pirmdien piecu reģionālo augstskolu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Rēzeknes Augstskolas un Ventspils Augstskolas – rektori un prorektori tikās Rēzeknes Augstskolā, lai vienotos par turpmāko sadarbību. Šī bija jau trešā šāda veida tikšanās, un parasti tajās piedalās arī Vidzemes Augstskolas vadītāji, kas šoreiz dažādu 
apstākļu dēļ nevarēja būt klāt.

Rēzeknes Augstskolas studiju prorektore Angelika Juško-Štekele stāsta, ka pirmdienas tikšanās laikā reģionālās augstskolas un universitātes gandrīz pilnībā vienojās par sadarbības līguma noslēgšanu. Vēl aptuveni mēnesi plānots strādāt pie tā teksta noslīpēšanas, bet pēc tam to iecerēts noslēgt Latvijas lielo pilsētu mēru tikšanās laikā, tādējādi simboliski parādot, ka reģionālās augstskolas ir ļoti būtiskas arī lielākajām reģionālajām pašvaldībām.

Augstskolas vienojušās sadarboties studiju procesā, pētniecībā, mūžizglītībā, ārvalstu studentu piesaistē, sadarbībā ar darba devējiem un citos jautājumos.

 

Sadarbosies konkurējot

Bet vai tad reģionālās augstskolas savā starpā nekonkurē? Cik reāla tādā gadījumā ir sadarbība? A. Juško-Štekele atzīst, ka konkurence, protams, ir, taču to nevajadzētu uztvert kā kaut ko negatīvu, jo konkurence virza uz izaugsmi, tāpat kā sadarbība.

Ventspils Augstskolas rektors Jānis Eglītis toties uzskata, ka reģionālajām augstskolām nav jākonkurē, cīnoties par vietējiem studentiem, bet gan kopīgi jācenšas piesaistīt ārvalstu studentus. Tam esot liels potenciāls, taču būtu vajadzīgas izmaiņas likumos, lai šo procesu veicinātu.

Piemēram, pirms šī mācību gada 150 potenciālie ārvalstu studenti, kuri izrādīja interesi par studijām Ventspilī, tomēr neatbrauca, jo kādu iemeslu dēļ viņiem neizdevās saņemt iebraukšanas vīzu.

Gan Ventspils, gan Rēzeknes augstskolu pieredze liecina, ka lielākā daļa reģionālo augstskolu studentu nāk no tuvējās apkārtnes. Piemēram, Rēzeknes Augstskolā 80 procenti studējošo ir no Latgales reģiona, bet Ventspils Augstskolā saskaitīts, ka aptuveni 30 procenti studentu ir no Ventspils, vēl 30 – no Kurzemes reģiona un tad atlikušie – no pārējās Latvijas.

“Ja visas augstskolas darbosies kopā, panāksim vairāk. Tā ir Latvijas nelaime, ka katrs vēlas būt gudrs un paļauties tikai uz savu galvu,” spriež J. Eglītis.

 

Kopīgas studiju programmas

Reģionālo augstskolu sadarbība gan jau sākta arī bez līguma slēgšanas. Piemēram, Rēzeknes un Vidzemes augstskolas jau īsteno kopīgu doktora programmu. Savukārt Ventspils Augstskola kopā ar Liepājas Universitāti – doktora programmu valodniecībā. J. Eglītis uzskata, ka nākotnē sadarbība paplašināsies. Piemēram, visas augstskolas kopā varētu izveidot studiju programmu, kurā mācībspēki būtu katras augstskolas atzītākie profesori. J. Eglītis atzīst, ka izcilu profesoru ir maz, tāpēc būtu labi, ja labākie mācībspēki dalītos zināšanās ar vairāku augstskolu studentiem.

Tāpat visas reģionālās augstskolas kopīgiem spēkiem varētu uzaicināt kādu sevišķi labu viesprofesoru no ārzemēm, kurš tikai vienas augstskolas aicinājumam varētu arī neatsaukties.

Vai reģionālās augstskolas neplāno dibināt kādu organizāciju savu interešu saskaņošanai un aizstāvībai, kā to izdarījušas Latvijas universitātes, nodibinot universitāšu asociāciju? I. Juško-Štekele teic, ka pagaidām sadarbības līguma projektā nav punkta par šādas organizācijas dibināšanu, taču iespējams, ka nākotnē augstskolas varētu lemt par tādas nepieciešamību.

J. Eglītis priecājas, ka reformu plānā, ar ko izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis janvāra sākumā iepazīstināja valdību, skaidri norādīts, ka reģionālās augstskolas iecerēts saglabāt. Ventspils dome, apzinoties augstskolas nozīmību, ik gadu tai piešķir ap pusmiljonu latu no pilsētas līdzekļiem. “Ja nebūs augstskolas, tukša jau būs ne tikai augstskolas ēka, bet arī daudzi citi nami Ventspilī. Augstskolas atrašanās te stimulē arī tautsaimniecību. Turklāt augstskola ir vajadzīga vietējā biznesa attīstībai – studiju programmas ir saskaņotas ar vietējo uzņēmēju interesēm, palīdzam viņiem tikt pie darbaspēka. Ja jaunietis būs studējis Ventspilī, visticamāk, viņš arī paliks te strādāt. Bet, ja būs studējis Rīgā, varbūt Ventspilī vairs neatgriezīsies,” teic J. Eglītis.

Arī A. Juško-Štekele bilst, ka augstskolas ieguldījums pilsētas un visa reģiona attīstībā ir ļoti nozīmīgs: pilsētai tiek piesaistīti jauni cilvēki. Uz augstskolu un uz tās rīkotajām starptautiskajām konferencēm ierodas viesi no ārvalstīm.

Taču reģionālo augstskolu vadītājus uztrauc ministra iecere augstskolas klasificēt un neļaut vairs reģionālajām augstskolām īstenot maģistra vai doktora studijas vai arī tās atļaut īstenot tikai kādā konkrētā studiju virzienā. A. Juško-Štekele ir pārliecināta, ka šādas pārmaiņas liegtu reģionālajām augstskolām attīstīties. “Iespējams, ka doktora programmas var centralizēt, bet, ja skatos uz augstskolas maģistra programmām, tad neredzu nevienu, ko vajadzētu slēgt ciet,” saka J. Eglītis.

 

Studentu skaits reģionālajās augstskolās 2011./2012. studiju gadā

Augstskola Studentu skaits Ārvalstu studentu skaits
Latvijas Lauksaimniecības universitāte 5652 12
Daugavpils Universitāte 3110 17
Liepājas Universitāte 1937
2
Rēzeknes Augstskola 2101 13
Ventspils Augstskola 900
9
Vidzemes Augstskola 1197 0

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+