Mobilā versija
-0.3°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
26. maijs, 2017
Drukāt

Kopbraukšanu Eiropā iegrožos (4)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Spānijas taksometra šoferi Madridē 26. aprīlī dedzina uguņus, protestējot pret kopbraukšanas kompāniju "Uber" and "Cabify" (auto tūristiem ar šoferi) ienākšanu.

Inovatīva platforma, tomēr tai jāietilpst transporta jomā, kas nozīmē to, ka autovadītājam jāsaņem attiecīga licence, lai piedāvātu savus pakalpojumus. Līdzīgi kā klasiskajā taksometru biznesā. Tā uzskata Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāts no Polijas Macejs Špunars, vērtējot apjomīgo lietu starp Spānijas taksometru asociāciju “Elite Taxi” un kopbraukšanas platformas “Uber” filiāli Spānijā. Tiesa gan, M. Špunara viedoklis tiesai nav saistošs, taču jāuzsver, ka citās tiesvedībās ģenerāl­advokāta uzskati bieži vien saskanējuši ar ES tiesas lēmumu.

 

Kas ir “Uber”?

Elektroniska platforma, kura ar viedtālruņa palīdzību ļauj pasūtīt autotransportu, kas savu darbību reģistrējis “Uber”. Tiklīdz tālrunī instalētā lietotne atpazīst lietotāja atrašanās vietu, tā uzrāda tuvākos pieejamos autovadītājus, no kuriem lietotājs var izvēlēties sev tīkamāko. Lietotne uzrāda arī brauciena cenas aplēsi, taču atšķirībā no klasiskajiem taksometriem norēķini notiek tiešsaistē – tiklīdz brauciens veikts, nauda tiek atskaitīta no lietotāja konta. Nekādu skaidras naudas norēķinu. Šā iemesla dēļ, lietotājam reģistrējoties “Uber”, obligāti jānorāda bankas kartes dati. Svarīga “Uber” funkcija ir arī vērtēšana – vērtēt braucienu un autovadītāju var gan lietotājs, gan pasažieri – autovadītājs. Ja vērtējums ir zemāks par vidējo gan autovadītāju, gan pasažieru reitingu, autovadītāju var izslēgt no platformas.

Vai “Uber” drīzumā nāksies mainīt ierasto darba stilu? Ja ES tiesa lems līdzīgi kā M. Špunars, valstu varasiestādēm tas krietni atvieglos dzīvi, kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējus kontrolējot, tomēr tas var būtiski ietekmēt ne tikai kopbraukšanas tālāko attīstību, bet arī visas dalīšanās ekonomikas pastāvēšanu.

 

Tiesāšanās jau trešo gadu

Runājot par minēto tiesvedību, viss sākās 2014. gadā, kad “Elite Taxi” iesūdzēja tiesā “Uber” par negodīgu konkurenci, uzskatot, ka “Uber” nav tiesību sniegt “UberPop” (šo pakalpojumu nodrošina autovadītāji neprofesionāļi ar saviem personīgajiem transportlīdzekļiem. – Aut.) pakalpojumus Barselonā, jo šiem autovadītājiem neesot vajadzīgo taksometru pakalpojumu sniegšanas licences un atļaujas.

Macejs Špunars savā vērtējumā norāda, ka “Uber” nevar uzskatīt par “informācijas sabiedrības pakalpojumu”, jo bez platformas autovadītāji nevarētu sniegt savus pakalpojumus, kas automātiski “Uber” padara par transporta nozares uzņēmumu. Turklāt “Uber” faktiski nosaka pakalpojuma cenu, vairākus priekšnoteikumus, lai braucējs varētu strādāt platformas ietvaros, kā arī sniedz finansiālu atlīdzību. Visi šie apstākļi “Uber” pataisa par komersantu, nevis vien par starpnieku starp autovadītājiem un pasažieriem. Tāpat, viņaprāt, “Uber” nepiedāvā transportlīdzekļu kopīgošanas iespēju (kas ir kopbraukšanas pamats), jo atlīdzība par braucienu krietni pārsniedz tā izmaksas.

“Uber” pārstāve Outi Karonena man pastāstīja, ka kompānija ir iepazinusies ar M. Špunara viedokli, norādot, ka kompānijas pasludināšana par transporta uzņēmumu īsti neko viņu darbībā nemainītu, jo jau tagad lielākajā daļā Eiropas valstu “Uber” nākas darboties pēc šādiem principiem un bez licencētiem autobraucējiem “Uber” aizliegtu. Tomēr O. Karonena sacīja, ka ģenerāladvokāta viedoklis jau kārtējo reizi pierāda, ka nepieciešama vecmodīgo likumu reformēšana, jo tie arvien miljoniem eiropiešu liedz iespēju saņemt kvalitatīvu pakalpojumu vien ar vienas pogas spiedienu. “Eiropas Savienībā mūsu pakalpojumus izmanto vairāk nekā 7,5 miljoni cilvēku un vairāk nekā 120 000 braucēju ar mūsu starpniecību cenšas nopelnīt naudu, līdz ar to ir tikai normāli, ka mēs vēlamies tādas reformas, kas atbalsta “Uber” nodrošinātās inovācijas un ekonomiskās iespējas.”

Svarīgi pieminēt, ka M. Špunara viedoklis satraucis arī citus dalīšanās ekonomikas pārstāvjus, jo tas varētu dot zaļo gaismu cīņai ar citiem dalīšanās ekonomikas uzņēmumiem. Piemēram, viesnīcu biznesa pārstāvji labprāt tiktu galā ar mājokļu izīrēšanas servisu “Airbnbn”. Arī “BlaBlaCar”, kas ir krietni tuvāka platforma kopbraukšanas pamatidejai nekā “Uber”, varētu ciest no ES tiesas negatīva lēmuma “Uber” virzienā.

 

Regulēt vai neregulēt?

Krišjānis Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts: “Vienmēr rodas problēmas, kad mainās tehnoloģijas, līdz ar to arī jāmainās uzņēmējdarbības videi. Jautājums, vai tehnoloģiju ietekmē šī vide mainīsies un tradicionālie taksometri pazudīs, visiem pārejot uz kopbraukšanu? Mani instinkti saka, ka visu nevajag regulēt, bet arī nevienlīdzīgu konkurenci nedrīkst pieļaut. Domāju, ka visi dalīšanās ekonomikas atzari ir ļoti saistīti. Viesnīcas Latvijā maksā nodokļus, ir pakļautas vairākām kontrolēm un inspekcijām, bet paralēli ir cilvēki, kuri internetā piedāvā savu īpašumu, par to ne tikai nemaksājot nodokļus, bet funkcionē bez jebkādam prasībām. Kā patērētāji mēs gribam, lai konkurence palielinātos un cenas kristos, bet tad vai nu jāatceļ regulācija esošajam biznesam, vai jāuzliek lieku regulāciju jaunajam. Manuprāt, būtu jāskatās, kā izveidot vienādu regulējumu visiem, kas nozīmētu atvieglotu regulējumu esošajiem uzņēmumiem.”

 

Arvils Ašeradens, ekonomikas ministrs: “Dalīšanās ekonomika ir kļuvusi par nopietnu sociālekonomisku tendenci, kas ievērojami izmaina mūsu ikdienu. Dalīšanās un sadarbība kā modelis nav nekas jauns, bet tehnoloģijas piešķir tam pavisam jaunu vērienu, radot arī pievienoto vērtību valstu ekonomikai. Mūsu ieskatā, uz sadarbības ekonomikas radītajām iespējām ir jāskatās pozitīvi, saskatot ne tikai draudus klasiskām nozarēm, bet tieši pretēji – saskatot iespējas, kuras rada sadarbības ekonomikas nozaru pārstāvji, ēnu ekonomikas apkarošana, ieguvumi patērētājiem, inovācijas klasiskajās nozarēs utt. Vienlaikus jau noslēgtajā memorandā starp Latvijas kopbraukšanas nozares pārstāvjiem un Ekonomikas ministriju ir akcentēts, ka nozarei ir jādarbojas likumdošanas ietvaros, ievērojot nacionālās valsts regulējuma ietvaru.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. piesūcekņu paraziti Atbildēt

    maitas E.S. domā kā aplikt ar nodokļiem pilnīgi visu. pat jau kaiminju uz darbu nevarēs aizvest pa ceļam tam jau grib piesūkties…

  2. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS
    CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS

  3. Neko tur nevajag regulēt. Vienkārši saprotiet beidzot to ka nevar par lielu naudu piedāvāt sliku servisu. Klasiskajam viesnīcu un taksometru biznesam principā nebūtu jauztraucas, ja viņi piedavātu kvalitatīvu servisu par maksātspējai atbilstošu cenu. Cilvēkam jāpaliek iespējai izvēlēties maksāt par garantētu kvalitāti, vai risket uzrauties uz jebko.

Draugiem Facebook Twitter Google+