Mobilā versija
Brīdinājums +10.6°C
Rolands, Rolanda, Ronalds, Erlends
Trešdiena, 18. oktobris, 2017
9. janvāris, 2017
Drukāt

Toms Ancītis: Kopētāji bez garantijas (1)

Ancitis

Toms Ancītis

Amerikāņu sociologs Džons Meijers savā grāmatā “Pasaules sabiedrība” piedāvā kādu domu eksperimentu. Viņš aicina iztēloties, kas notiktu, ja šodien kaut kur pasaulē tiktu atklāta vēl nezināma sala un uz tās – noslēgta, pēc savām paražām dzīvojoša sabiedrība. Meijera hipotēze vēsta, ka jaunatklātā sabiedrība strauji “modernizētos”. Turklāt ne salas iedzīvotāji, ne kāds cits šo procesu īsti nevarētu ietekmēt.

Praktiski tas izskatītos tā, ka vispirms salu ar padomiem un palīdzības piedāvājumiem apsēstu “eksperti”. No ANO, Pasaules bankas, Starptautiskā valūtas fonda un citām organizācijām. Viņi censtos turp “eksportēt” klasiskus pārvaldes modeļus ar ministrijām, aģentūrām, nodokļu sistēmām. Norises uz salas sāktu mērīt ar globāliem indeksiem: iekšzemes kopprodukta pieaugumu, demogrāfiskās attīstības rādītājiem. Sala arī drīz nodibinātu savu valsti un iestātos vispirms ANO, pēc tam desmitos citu pasaules organizāciju un sāktu pievienoties pasaules konvencijām un starptautiskajiem līgumiem.

Kāpēc tā notiktu, nav skaidri zināms. It kā nebūtu nevienas konkrētas valsts vai spēka, kas iekļaušanos globālajās sistēmās censtos uzspiest. It kā to vēlētos paši iedzīvotāji, it kā ne tik ļoti. Globālo modeļu importēšanas motivācija būtu ticība, ka ar “importa modeļu” nokopēšanu pietiek, lai sasniegtu tos pašus rezultātus, ko ar šiem modeļiem panākušas to izcelsmes valstis. Turklāt kopēšana lielākoties būtu mehāniska un formāla. Pārņemtie modeļi, likumi, radītās institūcijas biežāk nedarbotos nekā darbotos un drīzāk būtu butaforiskas.

Šī teorija varētu šķist itin reāla jebkuram, kurš vērojis Latvijas vai citu postsociālistisko valstu transformāciju pēc PSRS sabrukuma. Notika apmēram tāpat: ieradās eksperti no Vašingtonas un piedāvāja gatavus modeļus, kādai jāizskatās valstij. Vēlāk ASV vietā par galveno eksportētāju kļuva Eiropas Savienība, kas pēc savas būtības ir kas līdzīgs lielai “kopēšanas savienībai”, dalībvalstīm vienai no otras pārņemot labākos piemērus.

Tas nenozīmē, ka kopēšana būtu kas slikts un nevēlams. Kopē un importē ne tikai “atpalikušākas” valstis. Piemēram, Vācija jau vairākus gadus apspriež imigrācijas likuma pieņemšanu, pārņemot Kanādas “punktu sistēmu”. Droši vien ir kas cits, ko no Vācijas jau vēlētos importēt vai jau pārņēmusi Kanāda.

Taču nereti notiek tā – kamēr “importētājvalsts” vēl tikai gatavojas importēt, eksportētājvalstī līdzšinējais modelis jau atzīts par neefektīvu. Ja šādām acīm aplūko procesus Latvijā un Vācijā, piemērus var manīt bieži.

Kamēr Latvijā tiek ziņots par Vācijas pieredzes pārņemšanu, izmēģinot Vācijas duālās profesionālās izglītības sistēmu, tikmēr Vācijā kāds izglītības speciālists nāk klajā ar ideju: mums derētu pamācīties no Austrumeiropas. Tehnikumi, kur vienlaikus varēja iegūt gan profesiju, gan vidējo izglītību, lai vajadzības gadījumā vēlāk turpinātu izglītību augstskolā, esot ideja, kuru vērts apdomāt Vācijā. Kamēr Latvijā tiek diskutēts par veselības apdrošināšanas ieviešanu, vācu bulvārlaikraksta vāku grezno kāda pensionāra foto ar virsrakstu: “Pieraksts rindā pie ārsta – 2019. gadā.” Veselības aprūpes sistēmas eksperte citā laikrakstā paziņo: sistēma esot tik korumpēta, medicīnas sabiedrību, kuras, sniedzot fiktīvus pakalpojumus, krāpnieciski “izsūc” slimokašu budžetus, esot tik daudz, ka viņa necer savas dzīves laikā sagaidīt būtiskus uzlabojumus.

Ko no tā secināt? Bez kopēšanas iztikt nevar, taču nekādas garantijas tā nesniedz. Var “trāpīt desmitniekā”, taču tikpat labi var nokopēt ko bezjēdzīgu. Diez vai pat visrūpīgākā analīze spēs šo risku novērst.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vai vēl esam naivi ? Atbildēt

    Vietējie “bāleliņi”, pļeķ, “kopē” tikai tāpēc, ka saož iespēju nozagt miljonus, nevis ideālu vadīti !

Franks Gordons: Iegansts raganu medībām (23)Paziņo deviņus paņēmienus, ar kuriem ASV apdraudot Krievijas suverenitāti.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Pirms aiziešanas atslēdziet elektrību koģenerācijas stacijām!

Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, kurš pagājšnedēļ paziņoja, ka pametīs darbu valdībā, lai  vadītu “Vienotības” Saeimas frakciju, pēc šīs svētdienas TV3 raidījuma “Nekā Personīga” jāķeras pie vēl kāda grūta darba.

TV raidījumā izskanēja bažas, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā. Raidījums atklājis vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, AS “Sadales tīkls” testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos 10 gados. Ministrs uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai ar ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes. Tāpat pārbaudi uzdots veikt SIA “Rīgas enerģija” apjomīgajā koģenerācijas stacijā Vestienas ielā 2, Rīgā. Šis uzņēmums saistīts ar uzņēmēju Māri Martinsonu. “Nekā Personīga” esot zināms, ka šī stacija nav nodota ekspluatācijā, un ir aizdomas, ka pārbaudes tests varētu nebūt noticis godīgi.

Arī Ministru prezidents Māris Kučinskis uzdevis ministram sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nekavējoties veikt pārbaudes. Līdz šā gada 30. oktobrim jāziņo par plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (17)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+