Mobilā versija
+3.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
12. oktobris, 2015
Drukāt

Kopkorī – ne vairāk par 9000 dziedātāju (4)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Mežaparka Lielās estrādes apsaimniekotājs “Rīgas meži” nupat saņēmis XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā veiktā monitoringa Mežaparka Lielajā estrādē rezultātus. Eks­perta Aigara Ūdra (viņš bija eksperts arī Zolitūdē sagruvušā lielveikala traģēdijas izpētē) secinājums ir nežēlīgs – uz estrādes podestiem var atrasties ne vairāk par 7400. Tātad, ja estrāde paliek, kāda ir, tad nākotnē Dziesmu svētku noslēguma koncertu dziedātāju skaits krasi jāsamazina.

Patlaban jaunas estrādes būve, kas izmaksātu apmēram 30 miljonus eiro, izskatās nereāli. Šādu naudu nākamgad nevarēja solīt arī premjere Laimdota Straujuma (pagājšnedēļ valdībā tika uzklausīts ziņojums par XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku darba organizācijas izvērtēšanas komisijas secinājumiem, ieteikumiem un rekomendācijām turpmāku pasākumu rīkošanai). Kultūras ministre Dace Melbārde šonedēļ 15. oktobrī paredzējusi Mežaparkā tikties ar estrādes īpašniekiem un apsaimniekotājiem – Rīgas domes un “Rīgas mežu” pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus. Viens no tiem varētu būt papildu sānu podestu izbūve, līdzīgi kā uz 2013. gada Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem. Šos podestus izmantoja arī šovasar notikušajos svētkos. Kā apliecināja “Rīgas mežu” pārstāve Elga Zēģele, no neimpregnētiem dēļiem gatavotie podesti sāk nolietoties un patlaban tiek demontēti. Uz šiem podestiem estrādes ārtelpā 2013. gada svētkos vienlaikus atradās 600 – 800 dziedātāju katrā sānā. Ja pēc 15. oktobra tikšanās neizdosies rast risinājumu sarunās ar Rīgas domi, Kultūras ministrija vērsīsies ar informatīvu ziņojumu valdībā, informēja Kultūras ministrijas pārstāve Dagnija Grīnfelde.

Tātad – ja sānu podesti tiks būvēti tikpat ietilpīgi kā līdzšinējie, pie eksperta Ūdra atzinumā pieļaujamajiem 7400 cilvēkiem pamattribīnēs vēl varētu pieskaitīt līdz 1600 (abos sānos kopā), un tad 2018. gadā Dziesmu svētkos estrādē varēs būt 9000 dziedātāju. Tas ir mazāk nekā 2013. gadā, kad noslēguma koncertā Mežaparkā piedalījās apmēram 15 400 dziedātāju (nav gan precīzu datu par to, cik dziedātāju uz estrādes atradās vienlaikus).

Iztaujāju būvinženieri Aigaru Ūdri par viņa secinājumiem pēc Lielās estrādes pārbaudes.

– Vai estrāde ir droša?

A. Ūdris: – Skatoties, kā to izmanto. Estrādi var izmantot, ievērojot drošības nosacījumus, un var izmantot, tos ignorējot. Atkarībā no ekspluatācijas ir vai arī nav iespējamas problēmas. Piemēram, daudzdzīvokļu nama liftā lasāma norāde ar pieļaujamo cilvēku skaitu un svaru. Teiksim, divas tonnas jeb astoņi cilvēki. Ja rēķināsiet tikai tonnās un attiecīgo cilvēku ekvivalentu, nonāksiet pie secinājuma, ka lifts ar divu tonnu celtspēju spējīgs uzņemt nevis astoņus, bet 25 cilvēkus. Lifts it kā izturētu, bet cik droši liftā, kur ir vietas tikai astoņiem cilvēkiem, justos 25 braucēji, varat iedomāties.

– Rezumējot monitoringa rezultātus, cik dziedātājiem ir vietas koristu tribīnēs?

– Skaitlis atkarīgs arī no organizācijas. Ja koristu tribīnēs sanāk ekstremālām situācijām nesagatavoti cilvēki, kuri, piemēram, neatkarīgi cits no cita nopirkuši biļetes uz kādu koncertu, tad šis skaitlis ir 5800. Ja cilvēki ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās, tad estrādē var atļaut uzkāpt 7400 cilvēkiem.

– Kā estrādes kravnesība mainās atkarībā no cilvēku informētības?

– Kravnesība nemainās, bet cilvēku drošība gan. Piemēram, pagājušā gadsimta sākumā Japānā bija ļoti liela zemestrīce. Aizgāja bojā ļoti daudz cilvēku. Japāņi no tā mācījās. Sabiedrībā un skolās cilvēki mācījās, kā izturēties ārkārtas situācijās. Tagad zemestrīcēs bojāgājušo skaits vairākas reizes samazinājies. Agrāk nezināja, kā rīkoties, tagad zina. No personiskās pieredzes zinu, kas ir pūlis un kas ir panika. Sprādzienā 1995. gadā Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos (skat. uzziņu) tikai laimīgas sakritības dēļ Mežaparka Lielajā estrādē nebija bojāgājušo. Negribu zīmēt apokaliptiskas ainas, taču varam iedomāties ļoti dažādas situācijas, kādas var izraisīties un kādās var veidoties panika. Jāmācās no notikušā un jāizbeidz šī nevērīgā pašpaļāvība. Savā laikā mūsu autobraucēji Ieriķu ielas galā pie Zemitānu tilta rīkoja eksperimentu: cik automašīnas var šķērsot krustojumu pie zaļās gaismas viena signāla? Kad pie stūres sēdēja parasti ierindas braucēji, cita aiz citas krustojumu paguva šķērsot desmit automašīnas. Pēc tam pie stūres sēžot attiecīgi instruētiem šoferiem, no kuriem visi zināja, ko kurš darīs, tajā pašā laikā krustojumu šķērsoja 16 vai pat 18 automašīnas. Gandrīz divas reizes vairāk. Tātad pie nosacījuma, ka ikviens korists trauksmes signāla gadījumā zinās, vai viņam jāiet pa labi vai pa kreisi, uz otro vai trešo eju, zinās, ka vispirms estrādi pamet pirmā un trešā, nevis piektā vai septītā rinda, zinās, ka nevis visi reizē metas prom no estrādes, bet rīkojas saskaņā ar iepriekš izstrādātu instrukciju, ja briesmas ir augšā, tad virzās uz leju un otrādi, tādā gadījumā estrādē koristu tribīnēs varētu atrasties 8000 cilvēku, jo tas atbilstu evakuācijas noteikumu prasībām.

Protams, manis minētā rīcības programma jāizstrādā attiecīgiem speciālistiem. Taču jāpieļauj iespēja, ka absolūti visi dažādāko iemeslu dēļ paši tomēr nespēj evakuēties. Tāpēc, kā jebkurā būvniecības sfērā, drošībai ir iestrādāts rezerves koeficients 7,5 procenti. Un tā nonākam pie skaitļa 7400 cilvēku. Tātad estrādē var atrasties 7000 dziedātāju plus koncerta laikā izvietojamais pavadošais personāls – medicīniskais, drošības, apsardzes un apkalpes dienests, rīkotāju pārstāvji, pieņemot, ka to kopskaits ir apmēram 400 cilvēku. Bet nekas neliedz svētku organizatoriem vismaz daļu pavadošā personāla veidot no pašiem dziedātājiem, viņus attiecīgi instruējot. Viss teiktais attiecas uz Lielās estrādes pamattribīņu daļu, kura ietverta starp būves austrumu un rietumu spārniem un kura pie apokaliptiskiem nosacījumiem var pārvērsties par iekšējo telpu, no kuras izeja ir tikai pa estrādes aizmugurējo daļu.

– Vai kāpnēm jeb ejām koristu tribīnēs koncerta laikā jābūt brīvām?

– Nē, arī tajās var atrasties koristi. Tieši uz eju jeb kāpņu rēķina arī rodas atšķirība starp 5800 un 7000 – 8000 vietām. Taču, kā jau teicu, lielākais skaits pieļaujams, ja koristi ir sagatavoti rīcībai iespējamām ārkārtas situācijām.

– Cik koristu vietu ir tribīņu paplašinājumos līdzās ēkas spārniem jeb tā dēvētajos sānu podestos?

– Tā kā tos iespējams pārbūvēt, paplašināt, pārveidot, šobrīd konkrēts skaitlis nav nosaucams (pēc Nacionālā kultūras centra datiem, 2013. gadā Dziesmu svētkos estrādē katrā no sānu malām stāvēja 600 – 800 cilvēku. – V. K.). Taču, jā, šāda paplašināšana saistās ar akustikas problēmām. No būvniecības viedokļa tā jau ir ārtelpa, uz kuru attiecas citi nosacījumi. Taču arī tur pirms svētkiem jābūt zināmam konkrētam cilvēku skaitam. Nevar sadzīt pūli, kas sablīvējies 30 centimetros uz katru cilvēku.

– Arī slēgtā koncertzālē amatierkoru dziedātāji uz podestiem labskanīguma dēļ stāv ciešāk… Vai arī pēc jūsu izklāstītā iespējamā modeļa ar 7000 koristiem tribīnēs dziedātāji estrādē neizskatīsies kā paretināta zobu rinda?

– Tas vairs nav jautājums par būvtehniskiem aspektiem.

– Saskaņā ar noteikumiem tādas sabiedriskās būves kā estrāde jāpārbauda pirms katra lielāka sarīkojuma. Tātad ar laiku kravnesības un drošības secinājumos kaut kas var arī mainīties. Taču cik ilgu laiku iepriekš jāveic pārbaude? 2017. gadā Latvijā paredzēta Eiropas koru olimpiāde. Kad tās rīkotāji var cerēt saņemt kārtējo atzinumu par drošību?

– Tāda normatīva attiecībā uz sabiedriskām būvēm nav. Kad un cik bieži nepieciešamas pārbaudes, nosaka būves valdītājs. Pēc viņa lūguma pārbaudi var veikt kā pusgadu, tā trīs mēnešus vai trīs nedēļas pirms sarīkojuma. Jo saskaņā ar Civillikumu par objekta drošību atbild tā īpašnieks. Nelaime, ka mācāmies tikai no traģiskiem notikumiem. Ja 1995. gada sprādzienam, protams, nedod Dievs, būtu traģiskākas sekas, iespējams, jau tagad daudz kas vairāk būtu izdarīts.

– …Būtu uzcelta jau kopš 2007. gada solītā jaunā estrāde?

– Iespējams. Starp citu, nekur pasaulē netiktu sertificēta estrāde ar vienlaidu solos numurētām sēdvietām, kā tas ir koristu tribīnēs mūsu Mežaparka Lielajā estrādē. Pats savām acīm redzēju, ka dažos sektoros dažās rindās četriem cilvēkiem paredzētās vietās bija pat astoņi bērni. Turklāt tik krāšņā dziedātāju uznāciena laikā policistu pie tribīnēm klāt nepieliksi, līdz ar to faktiskais dziedātāju skaits nemaz nav nosakāms. Nevar pārbaudīt, vai noslēguma koncertā estrādē nav vairāk dziedātāju, nekā norādījuši kori svētku rīkotājiem. Daugavas stadiona tribīnēs, kur sēž skatītāji, katram cilvēkam ir individuāla sēdvieta, kādas būtu nepieciešamas arī koristu tribīnēs estrādē.

UZZIŅA

Sprādziens Lielajā estrādē

* Arhīvos rodamās ziņas par sprādzienu pirms 20 gadiem Mežaparka Lielajā estrādē ir skopas. 1995. gada 18. jūlijā “Diena” raksta: “Sprādziens pirms Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku noslēguma koncerta, iespējams, bijusi politiska akcija. Sprādziens, kurā cietuši četri koristi no Latvijas, pēc iekšlietu ministra Jāņa Ādamsona domām, bijis terora akts ar izteikti politisku raksturu. Rīgas Kriminālās policijas priekšnieks informējis, ka esot ierosināta krimināllieta par diversijas faktu. Savukārt Rīgas domes kārtības un drošības komitejas priekšsēdētājs Juris Dobelis, kurš arī bijis ieradies notikuma vietā, apgalvojis, ka sprādziens bijusi politiska akcija, ko organizējuši Latvijas neatkarībai naidīgi spēki.”

* Būvinženiera Aigara Ūdra atzinumā par estrādes tribīņu pārbaudi citstarp teikts: “Formulējot secinājumus, ņemtas vērā atziņas, kas saistāmas ar Mežaparka Lielajā estrādē 1995. gada 15. jūlijā organizētā Dziesmu svētku koncerta ievadā notikušo sprādzienu, kura triecienvilnis būves austrumu galā sašķēla galējās kāpņu telpas augšdaļā un tribīņu stūrī esošos mūrus, kā arī satricināja un nobīdīja atsevišķas tur esošās nesošās dzelzsbetona konstrukcijas. Turklāt koristu vidū bija cietušie, un šajā sakarībā koncerta apstākļos objektā izveidojās ārkārtas situācija, t. sk. lemjot jautājumu par cilvēku evakuācijas organizēšanu.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Cipari visu laiku mainās – tribīnes vai tribīnes arī sānu podesti? Tagad izrādās, ka arī ejās var stāvēt vairāki tūkstoši. Bet mīlīši, varbūt pietiks zīlēt. Mēs nezinām, kādu tieši skaitli haotiskais apsaimniekotājs nosauks īsi pirms nākošajiem svētkiem. Atkal nosēdinās visus uz pakaļas, nosaucot, piemēram – 3155. Tapēc risinājums ir tikai viens – jauna Normāla Estrāde. Ar normālu infrastruktūru. Un nav jau runa tikai par dziedātāju vietām. No Ūdra teiktā izriet, ka arī ar skatītāju vietām viss ir galīgi garām – tās nav atdalītas, bet uz vienlaidus soliem. Ko tad viņi (par lielu naudu) izīrē tādu pasaulē nesertificējamu būvi? Pārkāpēji.

  2. Ak tad tomēr neļaus uz estrādes saspiesties kā pingvīniem?

  3. Ļoti labi, būs kvalitāte nevis kvantitāte

  4. Juristi un politiķi saka, ka nesabruks! Kam ticēt, ja juristi un politiķi ir ar Eiropas līmeņa izglītību un zināšanām visās jomās (arī būvniecībā)!?

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+