Vai daudzdzīvokļu namā drīkst privatizēt koplietošanas telpas? 3
Agrāk mūsu daudzdzīvokļu nama bēniņu telpu varēja izmantot jebkurš mājas iedzīvotājs. Tagad bēniņos izbūvēti vairāki dzīvokļi. Īpašnieks, kura dzīvoklis atrodas pie vienīgās ieejas bēniņos, privatizējis arī koridoru (koplietošanas telpu), tāpēc pārējie dzīvokļu iemītnieki ir atkarīgi no koridora īpašnieka labvēlības, un bieži vien jādzird dažādi pārmetumi. Kā panākt, lai arī citiem mājas iedzīvotājiem būtu iespēja izmantot koplietošanas telpas, lai viņi bez bailēm varētu iziet cauri privatizētajam koridoram? Vai drīkst privatizēt koplietošanas telpas? RASMA VALMIERĀ
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 5. punktā noteikts, ka par kopīpašumā esošu mājas daļu ir atzīstama daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas.
Atbilstīgi likuma 7. pantam daudzdzīvokļu mājā privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu.
Tas nozīmē, ka koplietošanas telpu (koridoru) nav iespējams iegūt atsevišķa dzīvokļa īpašnieka nedalītā īpašumā. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” īpašumā var iegūt tikai domājamo daļu no attiecīgā koridora, kas starp dzīvokļu īpašniekiem rada kopīpašnieku tiesiskās attiecības. Tātad īpašnieks, kura dzīvoklis atrodas pie vienīgās ieejas bēniņos, visticamāk, ļaunprātīgi izmanto citu dzīvokļu īpašnieku nezināšanu un nepamatoti ierobežo viņu tiesības izmantot kopīpašumā esošo mājas domājamo daļu – koridoru.
Pirms tālākās rīcības vēstules autorei ieteicams rūpīgi iepazīties ar viņas pašas dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma un zemesgrāmatas apliecības saturu, lai noskaidrotu, kāda apjoma nekustamo īpašumu viņa iegādājusies. Zemesgrāmatas nodaļā un Valsts zemes dienestā var iepazīties ar visu dzīvojamās mājas lietu, kur atrodami dokumenti arī par dzīvokli, kas atrodas pie vienīgās ieejas bēniņos. Vajadzētu noskaidrot precīzu šā nekustamā īpašuma iegādes apjomu. Tikai tad varēs izdarīt precīzus secinājumus attiecībā uz iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem.
