Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
23. marts, 2014
Drukāt

Vai daudzdzīvokļu namā drīkst privatizēt koplietošanas telpas? (3)

Foto - LETAFoto - LETA

Agrāk mūsu daudzdzīvokļu nama bēniņu telpu varēja izmantot jebkurš mājas iedzīvotājs. Tagad bēniņos izbūvēti vairāki dzīvokļi. Īpašnieks, kura dzīvoklis atrodas pie vienīgās ieejas bēniņos, privatizējis arī koridoru (koplietošanas telpu), tāpēc pārējie dzīvokļu iemītnieki ir atkarīgi no koridora īpašnieka labvēlības, un bieži vien jādzird dažādi pārmetumi. Kā panākt, lai arī citiem mājas iedzīvotājiem būtu iespēja izmantot koplietošanas telpas, lai viņi bez bailēm varētu iziet cauri privatizētajam koridoram? Vai drīkst privatizēt koplietošanas telpas? 
RASMA VALMIERĀ

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1. panta 5. punktā noteikts, ka par kopīpašumā esošu mājas daļu ir atzīstama daudzdzīvokļu mājas daļa, kas sastāv no ārsienām, dzīvokļus, neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu atdalošām sienām, jumta, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām, kā arī logiem, durvīm, komunikācijām, iekārtām un citiem ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītiem elementiem, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas.

Atbilstīgi likuma 7. pantam daudzdzīvokļu mājā privatizācijas objekts ir dzīvojamā mājā esošs dzīvoklis (kopējā dzīvokļa domājamā daļa), neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca kopā ar attiecīgu kopīpašumā esošu dzīvojamās mājas domājamo daļu.

Tas nozīmē, ka koplietošanas telpu (koridoru) nav iespējams iegūt atsevišķa dzīvokļa īpašnieka nedalītā īpašumā. Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” īpašumā var iegūt tikai domājamo daļu no attiecīgā koridora, kas starp dzīvokļu īpašniekiem rada kopīpašnieku tiesiskās attiecības. Tātad īpašnieks, kura dzīvoklis atrodas pie vienīgās ieejas bēniņos, visticamāk, ļaunprātīgi izmanto citu dzīvokļu īpašnieku nezināšanu un nepamatoti ierobežo viņu tiesības izmantot kopīpašumā esošo mājas domājamo daļu – koridoru.

Pirms tālākās rīcības vēstules autorei ieteicams rūpīgi iepazīties ar viņas pašas dzīvokļa īpašuma pirkuma līguma un zemesgrāmatas apliecības saturu, lai noskaidrotu, kāda apjoma nekustamo īpašumu viņa iegādājusies. Zemesgrāmatas nodaļā un Valsts zemes dienestā var iepazīties ar visu dzīvojamās mājas lietu, kur atrodami dokumenti arī par dzīvokli, kas atrodas pie vienīgās ieejas bēniņos. Vajadzētu noskaidrot precīzu šā nekustamā īpašuma iegādes apjomu. Tikai tad varēs izdarīt precīzus secinājumus attiecībā uz iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. ???…

    Vai tad par “Dzīvokļa īpašuma likumu” nekas nav dzirdēts, patiešām?

    Likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” taču reglamentē TIKAI pašu privatizācijas procesu, kā tādu. Un, pie tam – TIKAI attiecībā uz zināmu daļu VISA “dzīvojamā fonda” šajā valstī, t.i. – tikai valsts / pašvaldību īpašumā esošo dzīvokļu / dzīv. māju privatizācijas procesu.

    Savukārt, “Dzīvokļa īpašuma likums” reglamentē attiecīgo Likumīgo Tiesību sfēru PĒC privatizācijas. T.i. – privatizēto dzīvokļu īpašnieku LIKUMĪGĀS tiesības, pienākumus, arī attiecībā uz dzīv. mājas kopīpašumā esošo daļu. T.sk. – arī šajā publikācijā aktualizētajā izpratnē – saistībā ar kopīpašumā esošās daļas izmantošanas tiesībām / to izlietojuma “noregulējumu” dzīvokļu īpašnieku starpā.

    Iespējamajiem interesentiem – izvērstāku un detalizētāku informāciju skat. interneta portāla MANASTIESIBAS.lv diskusiju “Foruma” tematiskajā sadaļā “Dzīvokļa tiesības”.

  2. VZD Rigas nodala VAR VISU bez buvatlaujas un nodosanas ekspluatacija Riga Ropazu 21 apvieno 18 un19 dzivoklus lidz ar to maja bija 27 dzivokli tagad 26 un parejiem dzoklu ipasniekiem atliek tikai konstatet FAKTU.TADA IR TIESISKA TALSTS TM PAKLAUTIBA.

    • Un ko tas tev personīgi maina? Ja cilvēks ir nopircis 2 dzīvokļus un viņus apvieno vienā, nevienam citam, izņemot viņu pašu, nav nekādas daļas gar to.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+