Ekonomika
Bizness

Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā darba koplīgumu slēgšanā. Kādas izmaiņas briest?0


Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece: “Sadarbība un dialogs starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, garantē sociālo stabilitāti valstī.”
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece: “Sadarbība un dialogs starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, garantē sociālo stabilitāti valstī.”
Foto: Evija Trifanova/LETA

Lai arī ģenerālvienošanās starp nozares uzņēmumiem pagaidām noslēgta tikai būvniecības nozarē, arī citas nozares risina sarunas par šo iespēju.

Paredzams, ka jau pārskatāmā nākotnē nozares koplīgumus varētu slēgt ēdināšanas nozarē, interese par tiem ir arī pasta un apsardzes nozarēs. Lai arī Latvijā darba likums ļauj slēgt ģenerālvienošanās, Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā darba koplīgumu slēgšanā.

Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai.

To, ka koplīgums uzņēmumā un nozarē ir labākais instruments, kā veicināt darbinieku un darba devēju interešu ievērošanu, nule kā notikušajā starptautiskā konferencē par nozaru koplīgumiem un konkurētspēju sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

Viņa uzsvēra, ka ģenerālvienošanos noslēgt spējīgas nozares ir ilgtspējīgas, sociāli atbildīgas, gatavas augstākiem standartiem nekā tiem, kas garantēti ar likumu.

Arī Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece konferencē sacīja, ka ministrija augstu vērtē sadarbību un dialogu Latvijā starp darba devēju organizācijām, valsts institūcijām un arodbiedrībām, lai saskaņotu šo organizāciju intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, tādējādi garantējot sociālo stabilitāti valstī. Pozitīvi vērtējami arī koplīgumi, kuru skaits Latvijā vēl nav tik liels, kā būtu vēlams, bet tas arī nav pašmērķis, jo to kvalitāte esot svarīgāka par kvantitāti.

Latvijā – jaunums, citur – jau sen

Lai arī Latvijā koplīgumu slēgšana attīstās kā jauna tendence, citās valstīs šī sistēma darbojas jau gadu desmitiem. Piemēram, Itālijā galvenais pamatlīgums, uz kura balstīta pašreizējā sistēma, tika parakstīts 1993. gadā.

Tiesa, tikai šogad 9. martā izdevās parakstīt jauno līgumu par jaunajām darba attiecībām, kas veido pilnīgi jaunu pieeju un pilnībā maina iepriekšējo pieeju, jo pirmoreiz darba attiecības tiek uzskatītas par galveno pīlāru, uz kura balstās valsts konkurētspēja.

Pirmoreiz partneri uzņēmušies risināt nodarbinātības jautājumu. Turklāt viens no svarīgiem mērķiem – panākt ciešāku saikni starp atalgojumu un ražīgumu.Kā izskanēja LDDK rīkotajā konferencē, Eiropas valstis, kurās pastāv sociālie koplīgumi, ir konkurētspējīgākas, un Latvijā, kura vēl nav virs Eiropas vidējā līmeņa, vēl ir izaugsmes iespējas.

Eiropas partneri gan uzsver, ka nav vienas vienīgas shēmas, pēc kuras jādarbojas visiem. Katrai valstij ir sava vēsturiskā pieredze un tradīcijas, kas jāņem vērā. Taču tieši darba devēju konfederācijas ir tās, kas var panākt kopsaucēju un visu pušu interešu ievērošanu. Jāņem vērā, ka uzņēmumu intereses uzņēmumiem ir atšķirīgas, tāpēc līdzsvars ir ļoti svarīgs.

Reizēm jāsamazina ambīcijas, reizēm jāiet uz kompromisu, lai saprastu, kas dos lielāku labumu tautsaimniecībai. Jāsaprot, ka koplīgumi nedrīkst būt arī pārāk ierobežojoši nozares uzņēmumiem. Darba ražīguma jomā Eiropa sāk atpalikt no ASV un citām valstīm, bet darba koplīgumi var veicināt darba ražīguma celšanu.

Jākalpo sabiedrības interesēm

Eiropas arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra vietnieks Pēters Šerers konferencē uzsvēra, ka koplīgumi ir ļoti svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Saistītie raksti

Sociālie partneri var darboties arī bez valsts iesaistes, veidojot dialogu starp darba ņēmējiem un darba devējiem – arī šāda prakse ir un var veiksmīgi darboties. Viņš norāda, ka labi administrēts un brīvos nosacījumos noslēgts koplīgumus ir priekšnosacījums nozaru attīstībai un atbalsts darba devēju interešu aizstāvībai un tas rada lielāku stabilitāti arī darba ņēmējiem.

Šerers arī uzsvēra, ka ministrijām un valsts iestādēm ir jākalpo cilvēku interesēm. Arī politiķiem jāapzinās, ka viņu galvenais pienākums ir kalpot cilvēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai, kuras būtiska daļa ir sociālie partneri.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
VID drīkstēs publiski atklāt informāciju bez uzņēmumu piekrišanas
17 stundas
LA
LA.LV
Ekonomika
LA.LV jūnijā kļuvis par 3. populārāko ziņu portālu latviešu valodā
18 stundas
LE
LETA/BNS
Ekonomika
“Omniva” brīdina par viltus kampaņu klientu datu izkrāpšanai
19 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IM
Ingrīda Mičāne
Ekonomika
“Nevis “ar masu”, bet ar kvalitāti par pieņemamu cenu.” Liepājā ražo plāksterus NVS “brūcēm”
39 minūtes
LE
LETA/LA.LV
Dabā
Ceturtdien būs vējains un līdz +24 grādiem silts laiks
53 minūtes
MZ
Māris Zanders
Latvijā
Māris Zanders: Ļaudis šajā koalīcijā tik viegli aizvainojami, ka bail
28 minūtes
LE
LETA
Laukos
Vasaras aveņu raža šogad padevusies laba, ar rudens avenēm – švakāk
17 minūtes
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Drāma pendelēs – “Riga” izstājas no UEFA Čempionu līgas
9 stundas