Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
10. jūlijs, 2013
Drukāt

Kopš likuma grozījumiem no cietumiem trīs mēnešu laikā izlaisti 175 notiesātie

LETALETA

Kopš 1.aprīļa, kad stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, samazinot sodu maksimālās un minimālās robežas vairākiem noziegumiem, līdz jūlijam kopumā 175 notiesātās personas atbrīvotas no soda izciešanas, aģentūra BNS uzzināja   Ieslodzījuma  vietu pārvaldē (IeVP).

No šā gada 1.jūnija līdz 30.jūnijam ieslodzījuma vietas tiesām iesniegušas 88 iesniegumus par tiesas nolēmuma grozīšanu vai personas atbrīvošanu no soda izciešanas, tajā skaitā 65 iesniegumi iesniegti, pamatojoties uz notiesāto personu iesniegumiem.

Pēc IeVP ziņām, saņemti 902 tiesu lēmumi, tajā skaitā 323 – par tiesu nolēmumu grozīšanu un 579 – par ieslodzījuma vietu iesniegumu noraidīšanu.

Pēc šā gada aprīlī un maijā saņemtajiem tiesu lēmumiem par tiesu nolēmumu grozīšanu – 35 notiesātās personas atbrīvotas no soda izciešanas.

Jānorāda, ka notiesātajiem, kuriem tiks grozīts nolēmums un samazināts sods, cietumos jāpavada vēl atlikušais laiks līdz jaunā termiņa izciešanai.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka grozījumi, kas stājās spēkā šāgada 1.aprīlī, paredz samazināt sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem. Tomēr vienlaikus bargi sodi tiek saglabāti noziegumiem, kas ir saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem – tādiem pārkāpumiem, kuri rada reālus draudus sabiedrībai, norādīja speciālisti.

Pēc Valsts probācijas dienesta sākotnējām aplēsēm, gada laikā no   cietumiem  iznākušo notiesāto skaits būs apmēram 300 līdz 500 un par strauju noziedzības pieaugumu nevarot runāt.

Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību pārstāve Sigita Vasiļjeva informēja, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu panāktas konceptuālas izmaiņas Latvijas kriminālsodu sistēmā, tā tiek tuvināta citu Eiropas Savienības valstu sodu sistēmai.

Latvijā vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem, ārvalstīs – aptuveni divi gadi. Līdz ar sodu politikas maiņu varēšot būtiski palielināt brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanas iespējas.

TM arī atzina, ka tas ir salīdzinoši augsts rādītājs, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā Latvijā vai tajā izcieš sodu. Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem, un līdz šim laikam šī tendence nav samazinājusies.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+