×
Mobilā versija
Brīdinājums +26.0°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Pirmdiena, 23. jūlijs, 2018
16. aprīlis, 2018
Drukāt

Kopš neatkarības Latvijā slēgta piektdaļa skolu (17)

Ilustratīvs attēls. Foto - ShutterstockIlustratīvs attēls. Foto - Shutterstock

Kopš 1991./1992.mācību gada skolu skaits Latvijā ir samazinājies par piektdaļu, bet salīdzinājumā ar 1996./1997.mācību gadu, kad Latvijā reģistrēts lielākais skolu skaits, tas ir samazinājies pat par 30%, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

1991./1992.mācību gadā Latvijā darbojās 986 pašvaldību, valsts, privātās, dienas, vakara un speciālās skolas un Latvijā mācījās 340 273 skolēni. Vēl dažus gadus skolēnu skaits Latvijā auga, līdz 1996./1997.mācību gadā sasniedza 354 474 skolēnus un izglītības iestāžu skaits sasniedza maksimumu – 1112 skolas.

Lai gan neliels skolēnu skaita pieaugums tika fiksēts arī gadu pēc tam, skolu skaits, sākot ar 1997./1998.mācību gadu, sāka samazināties. Aptuveni desmit gadu laikā skolu skaits samazinājās par 130 iestādēm, 2008./2009.mācību gadā sasniedzot 982 izglītības iestādes. Pēc tam, iespējams, līdz ar ekonomisko krīzi sekoja straujš skolu skaita kritums, gada laikā skolu skaitam samazinoties par 105 vienībām. Skolēnu skaits tikmēr ruka pakāpeniski, 2009./2010.mācību gadā sasniedzot 234 845 skolēnus.

Skolēnu skaita kritums pieklusa 2013./2014.mācību gadā, sasniedzot 209 130 skolēnus, un turpmākos četrus gadus skolēnu skaits minimāli kāpis, šajā mācību gadā sasniedzot 215 109 skolēnus. Skolu skaits šajos gados samazinājies par 52, un šajā mācību gadā Latvijā darbojas 780 skolas.

Nākamajā mācību gadā skolu skaits vēl saruks, jo skolu tīkla optimizācija kopumā skars 59 izglītības iestādes, tostarp bērnudārzus.

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

Izskatot jautājumus par pašvaldības lēmuma saskaņošanu, IZM ņem vērā vairākus kritērijus, piemēram, izglītības iestādes darba kvalitāti, skolēnu mācību rezultātus un sekmības dinamiku un izglītības programmu piedāvājumu. Tiek arī izvērtēta izglītības pieejamība – sākumskola (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, transporta nodrošinājums, kā arī izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā (pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls). Svarīga ir arī iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis, norādīja ministrijā.

Ja pašvaldības atsūtītais lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai slēgšanu ir nepilnīgs, IZM pieprasa papildu informāciju un iesniegtos dokumentus vērtē atkārtoti. Šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pašvaldības lēmums parasti tiek saskaņots.

IZM vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai likvidēt izglītības iestādi. Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju, norāda ministrija.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. JNu jā, viss mainās. Reiz skola bija katrā pagastā, un šo skolu beidzēji un viņu skolotāji izcīnīja Latviju. Nu, sagaidot Latvijas simtgadi, skolas tik slēdz ciet, to vietā nereti ierīkojot daudz vajadzīgāku iestādi – pansionātu, jeb, kā reiz teica, nabagmāju. Un kas ir vēl skumīgāk – ne no tām “simts gudrajām galvām”, ne no kāda cita nav dzirdēts ne satraukums par šo situāciju, ne sakarīga Latvijas nākotnes vīzija. Modē ir tikai dažas “idejas” – kā dabūt un tērēt Eiropas naudu, kā uzlikt jaunus nodokļus un obligātos maksājumus, kā kaut ko “reformēt”… Man šī simtgade nāk bez prieka. Un visam kronis – jubilejas vārti Rīgā. Vai tiešām jubileja bija jāatzīmē ar vārtiem, kuri ne uz kurieni neved? Vārti, pa kuriem neiet – vai tiešām tāds ir mūsu simtgades simbols???

  2. Kad tiks samazināts Saeimas deputātu skaits,proporcionāli balsttiesīgo skaitam.Tāpat viņu palīgu.Kad tiks samazināts ministriju skaits un tajās strādājošo,tās apvienojot?Kas tas par ministru,ja viņu stutē tik daudz padomnieku?

  3. Что и говорить. Вот она – страна успеха! Поздравляю. Atbildēt

    !

  4. Tas jau vēl nav tik daudz kā domāju – 27++ gadi jau pagājuši…

  5. Zinātāji saka, Ķīnas IZM esot nedaudz mazāk 100 darbinieku. Un iztiek….

  6. Drīz nebūs tiem liekēžiem kas algu maksā alkātība aug Atbildēt

    Valdība varena un lepojas ar to. Cik ilgi vēl valdība bendēs valsti. Sen pietiek ar 50 vai 25 deputātiem bet ne 100

    • nevis valdība, bet zaglīgie valdnieki. cik ilgi viņi notupēs uz tā zara, kuru paši iezāģējuši?!…lai gan viņi nav spējīgi domāt.

  7. Drīz nebūs tiem liekēžiem kas algu ma Atbildēt

    Valdība varena un lepojas ar to. Cik ilgi vēl valdība bendēs valsti. Sen pietiek ar 50 vai 25 deputātiem bet ne 100

  8. Drīz nebūs tiem liekēžiem kas a Atbildēt

    Valdība varena un lepojas ar to. Cik ilgi vēl valdība bendēs valsti. Sen pietiek ar 50 vai 25 deputātiem bet ne 100

  9. 1991. gadā IZM bija 214 darbinieku, tagad ar visām aģentūrām apmēram 440

  10. Paldies partijai un valdībai!
    Saeimas krēslu skaits gan nerūk

  11. Nu re cik labi – neatkarībai skolēni nav vajadzīgi! Neatkarība ir, bet cilvēku nav.

  12. Jo mazak skolu jo lielaka alga ,par ko ,

  13. Šajā rakstā trūkst ziņu par to, kādas kopš 1992. vai 1996. gada ir bijušas darbinieku skaita izmaiņas IZM. Loģiski būtu, ja arī darbinieku skaits IZM šajā laikā būtu samazinājies par piektdaļu. Tomēr, kaut kas man liek domāt, ka tā vis tas nav. Tieši otrādi, darbinieku skaits IZM ir krietni pieaudzis. Laikam jau tā skolu likvidēšana ir tāds darbietilpīgs process, kur ministrijai nākas piesaistīt papildus cilvēkresursu.

  14. Un tāpat mums skolu skaits pret skolēnu skaitu ir nesamērīgi liels, ja salīdzina ar attīstītām valstīm.

Draugiem Facebook Twitter Google+