3×3 saietā stiprina lepnumu par savu tautu 5
Pasaules latviešu saiets 3×3 pagājušajā nedēļā jau 51. reizi notika Latvijā. Taču latviešu kopā sanākšanas tradīcija šādos saietos joprojām turpinās arī Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā, Īrijā un Austrālijā. Latvijā šie saieti gan ir vismasveidīgākie, jo 3×3 atklājuši un par sev un savai ģimenei noderīgiem atzinuši arī Latvijas latvieši.
Ik gadu Latvijā notiek divi saieti. Šogad pirmais notika Viļānos, bet otrais Priekuļos. Pēdējo vadīja 3×3 tradīcijas Latvijā kopēju Krūmiņu dzimtas jaunākās paaudzes pārstāvji: Ineses un Jāņa Ata Krūmiņu dēls Eduards Krūmiņš ar dzīvesbiedri Ievu Ploriņu. Priekuļu saieta vadmotīvs bija “Mājas”, un tas kaut uz brīdi atveda mājās – Latvijā – arī daudzus (aptuveni 60) ārvalstu latviešus. Priekuļos tikās latvieši no trim kontinentiem: pie eiropiešiem atbraukuši arī tautieši no Amerikas un Austrālijas kontinentiem. Kupla latviešu delegācija šoreiz bija arī no Krievijas – ne tikai no Maskavas un Sanktpēterburgas, bet arī no tālās Magadanas, Omskas u. c. Tāpēc šajā saietā daudz varēja uzzināt par latviešu dzīvi svešumā, par to, kā viņi joprojām tur godā un kopj latviskās tradīcijas. Piemēram, Sibīrijas latviešiem ir folkloras kolektīvs, kas dažu gadu laikā trīskāršojis dalībnieku skaitu. No astoņiem dalībniekiem to skaits pieaudzis līdz 28. Sibīrijas latvieši paši gatavo tautastērpus, ada tautiskās zeķes, šuj pastalas. To visu viņi iemācījušies 3×3 saietos, kas joprojām izstaro latvietību, latviskās tradīcijas. Sniedz zināšanas, ko saieta dalībnieki tālāk var nodot citiem.
3×3 Latvijas padomes priekšsēdētāja Inese Krūmiņa saka: “3×3 ir kā vaduguns. Latvieši Latvijā it kā jūtas droši, domādami: ja esam Latvijā, tad nekas no latviskā gara, latviskām tradīcijām nevar zust. Taču tā nav. Migrācijas dēļ zinātnieki pat domā, vai nebūtu jāmaina nācijas definīcija. Tāpēc drošākā vieta, kur glabāt tradīcijas, ir ģimene. Ja zini, kā tās kopt, labi, ja ne, meklē, kur iemācīties.” 3×3 ir vieta, kur to var iemācīties. Arī šogad saieta dalībnieki apguva latviešu tradīcijas, rituālus, godus, tradicionālo dziedāšanu, mācījās šūt lina kreklus, adīt maučus, darināt pastalas un arheoloģiskā tautastērpa apavus. Saieta vadītāja Ieva Ploriņa teic: “Ikdienas skrējienā bieži vien tomēr par latviskajām tradīcijām aizmirstam. Tad nu 3×3 ir vieta, kur varam par tām atcerēties, varam koncentrētā veidā apgūt ko jaunu.”
Eduards Krūmiņš turpina: “Jā, te latviskā izjūta ir tik koncentrēta, ka ceru, ka tie, kuri pabijuši saietos, nes to tālāk ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas.”
Tieši tā: tradīcijas var kopt, ne tikai dzīvojot Latvijā. I. Krūmiņa saka: trimdas latvieši saglabājuši vērtīgu latvisko tradīciju pūru, kaut arī “iekonservētu”. Latviešu tradīcijas pasaulē nes arī mūsdienu trimdinieki. Piemēram, Priekuļu saieta dalībniece Lelde Burve Alksne, kas sešus gadus dzīvo fjordu zemē netālu no Bergenas, tieši Norvēģijā sākusi vairāk interesēties par latviskajām tradīcijām un ar tām aizrāvusi arī nelielu pulciņu norvēģu. “Protams, ka, arī Latvijā dzīvojot, ievērojām latviskās tradīcijas. Taču nopietni par tām, par to jēgu sāku domāt tikai Norvēģijā. Sapratu, ka te nav vecāku un latviskās vides, kas palīdzēs uzturēt tradīcijas. Tagad tas, vai audzināsim bērnus latviskā garā, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Tikai tur sapratu, cik saturīgas ir latviskās tradīcijas, cik stipra tauta ir latvieši,” stāsta Lelde. Tā kā viņas ģimenē visus godus sāk ar tautasdziesmu “Pie Dieviņa gari galdi”, tad vairāki desmiti norvēģu arī šo dziesmu jau apguvuši. Leldes dzimšanas dienā rīkots latvisko danču vakars, tad norvēģi apguva latviešu rotaļas un dančus. Nu jau vairākus gadus pie Leldes ģimenes Lieldienās sabrauc norvēģi, kam iepaticies svinēt Lieldienas latviskā garā.
Taču mūsdienās 3×3 ir svarīgs ne tikai kā latvisko tradīciju kopējs. Būtiski ir tas, ka te var stiprināt arī lepnumu par savu tautu, līdz ar to arī valstisko pašapziņu. Jānis Atis Krūmiņš saieta svarīgākajā pasākumā “Daudzinājumā” teica: reti kurai tautai apkārt ir tik daudz varaskāru kaimiņu, kas vienmēr mēģinājuši paplašināt savas teritorijas. Taču latviešus allaž izdevies pakļaut tikai uz laiku. Latvji arvien atkal raduši ceļu uz brīvību.
Inese Krūmiņa atzīst: arī šis ir sarežģīts laiks, Latvija joprojām stāv krustcelēs kā trešais tēva dēls un domā, vai iet to ceļu, ko gāja pirmais brālis, vai to, ko otrais brālis.
Saietā tika vākti ziedojumi, lai nākamgad uz saietu tiktu kāda Ukrainā dzīvojoša latviešu ģimene, kuras tēvs Jānis kritis cīņā ar prokrieviskajiem separātistiem. Saieta dalībnieks Andris Tomašūns atgādināja: Ukrainā cīnās arī par mums, tā ir pirmā frontes līnija.
3×3 saieti ir gana pieprasīti, daudzas ģimenes vēlas tajos nokļūt. Ne vienmēr visus gribētājus var uzaicināt. Taču katru gadu saietu rīkotāji gaida motivācijas vēstules no visiem, kas vēlētos stiprināt latvietību. Nākamgad, kā jau ierasts, Latvijā notiks divi saieti. Viens Saldū, otrs – Pelčos. E. Krūmiņš saka: saietu norises vieta ik gadu tiek mainīta tāpēc, ka saietu norisēs laipni lūgti iesaistīties arī vietējie iedzīvotāji. Tā 3×3 mērķi un tajos gūtais prieks pamazām izplatās visā Latvijā.
Uzziņa
3×3 mērķi
Paplašināt latviskās zināšanas. Stiprināt latviskās ģimenes, sekmēt latviskās draudzības, veicināt latvisku kopības sajūtu, attīstīt latvisko kultūrvidi.
Jau ilgāku laiku top grāmata par 3×3 Latvijā. Tās autori strādā brīvprātīgi, tomēr grāmatas izdošanai vajadzīgs finansējums. Ziedot 3×3 grāmatas izdošanai var, arī iemaksājot 3×3 kontā: Swedbank, konta nr. LV84HABA000140J051857 ar norādi 3×3 grāmatai.
Biedrības Trīs reiz trīs Latvijā reģ. nr. LV40008039619.
