Mobilā versija
Brīdinājums +2.1°C
Agnese, Agnija, Agne
Sestdiena, 21. janvāris, 2017
8. februāris, 2014
Drukāt

Koptas lauksaimniecības zemes Latvijā kļuvis mazāk

Foto: LETAFoto: LETA

SIA "Pure Food" līdzīpašnieks Aivars Žimants (no kreisās), Valsts prezidents Andris Bērziņšun SIA "Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs Pēteris Žimants piedalās šokolādes trifeļu ražotāja "Pure Chocolate" jaunās rūpnīcas "Viktorija" atklāšanā.

Koptās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības 2013. gadā samazinājušās par vairāk nekā 53 000 hektāru, kam ir vairāki iemesli, intervijā žurnālam “Agro Tops” atklāj Lauku atbalsta dienesta (LAD) Kontroles departamenta direktore Anita Krūmiņa.

Būtiskākais iemesls ir prasība, ka ir jāapstrādā 70% no kadastrā esošas zemes, lai tā tiktu uzskatīta par koptu. Iepriekš tie bija 30%. Kā zināms, nekoptu lauksaimniecības zemi pašvaldības var aplikt ar dubultu nekustamā īpašuma nodokļa likmi.

“Šis [koptu lauksaimniecības zemju] samazinājums skaidrojams ar to, ka mainījušies zemes sakoptības vērtēšanas kritēriji – 2013.gadā zemes īpašniekam bija jāapstrādā vismaz 70% no kadastrā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lai tā tiktu uzskatīta par apstrādātu. Iepriekšējos gados zemi uzskatīja par koptu, ja tika apstrādāti tikai 30%. Līdz ar to ir situācijas, kad kadastrs pirms gada skaitījās kopts, bet tagad jau nekopts,” skaidro Krūmiņa.

Viņa gan vienlaikus arī atzīst – lai arī jaunās prasības nosaka, ka ir nepieciešams apstrādāt 70% kadastra, lai to uzskatītu par koptu, neapstrādāto platību apjoms palielinājies tikai nedaudz vairāk kā par 1%.

2013.gadā samazinājusies arī kopējā LIZ platība (kas lielākas par vienu hektāru). Salīdzinājumā ar 2012. gadu lauksaimniecības zemju ir kļuvis par 20 000 hektāru mazāk, klāsta dienesta pārstāve.

“Notiek zemes transformācija – zeme tiek pirkta, pārdota, pārveidota no lauksaimniecībā izmantojamās zemes uz apbūves gabaliem vai mežiem. Tas gan nenozīmē, ka lauksaimniecībai reāli atņemti 20 tūkstoši hektāru zemes. Ir gadījumi, kad zemju īpašnieki sakārto visas nepieciešamās formalitātes un precizē to, kādam nolūkam zeme tiek izmantota. Piemēram, ja līdz šim platības bijušas aizaugušas vai apbūvētas, tās tiek reģistrētas atbilstoši faktiskajam izmantošanas mērķim, un šī zeme vairs neskaitās lauksaimniecības zeme,” norāda Krūmiņa.

Saskaņā ar LAD inspektoru novērtējumu Latvijā ir 2,3 miljoni hektāru lauksaimniecības zemju.

Ar sakoptākajām platībām var lepoties Zemgales puse, piemēram, Tērvetes novadā lauksaimniecības zemi apstrādā gandrīz 100% apmērā (tur nav apstrādāts vien 1% jeb 118 hektāri). Vēl samērā koptas lauksaimniecības zemes ir Saulkrastu, Rundāles, Jaunpils, Jelgavas novados. Maz neapstrādātu zemju ir arī Varakļānu, Bauskas, Aizkraukles, Saldus, Kokneses, Skrīveru un Dobeles novados.

“Šīs tendences liecina, ka auglīgākās zemes ar laiku arī pārējos novados tiks sakoptas un atgrieztas lauksaimnieciskajai ražošanai,” klāsta Krūmiņa.

Intervija ar LAD Kontroles departamenta direktori lasāma žurnāla “Agro Tops” janvāra numurā

Pievienot komentāru

Mājsaimniecības neizmanto iespējas samazināt elektrības rēķinus un maksā vairāk (18)Elektrību tērējam vairāk, mājsaimniecības aizvien neizmanto iespējas samazināt rēķinus
Pasaulē
Latvijā decembrī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada pēdējo mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+