Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. maijs, 2014
Drukāt

Kora “Latvija” skanējumā scēniskā kantāte “Carmina burana”


Foto - Ansis StarksFoto - Ansis Starks

Lielajā ģildē 10. maijā Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar diriģentu Māri Sirmo un solistiem Jolantu Strikaiti, Borisu Stepanovu un Armandu Siliņu atskaņos komponista Karla Orfa scēnisko kantāti “Carmina burana”.

“Interesanti, ka pirmo reizi šo kantāti koris “Latvija” atskaņojis pirms 52 gadiem, 1962. gadā vasaras koncertsezonas noslēgumā “Dzintaru” koncertzālē,” atklāj kora “Latvija” producente Ieva Vītiņa un piebilst, ka kopš 1962. gada tā repertuārā bijusi iekļauta regulāri, atskaņota gan Latvijā, gan citviet pasaulē.

“Carmina burana” tulkojumā no latīņu valodas nozīmē “Bavārijas dziesmas”. Darba pamatā ir viduslaikos tapis dzejas krājums, kas atrasts kādā Bavārijas klosterī 19. gs. sākumā. Paši teksti tapuši ap 11. – 12. gs. “Šķiet, kantātes ievadmotīvs “O Fortuna” ir kļuvis par vienu no populārākajiem motīviem pasaules mūzikā,” teic I. Vītiņa.

Senajā dzejas krājumā atrodamas gan mīlas dziesmas, gan rindas, kas piesātinātas ar parupju viduslaiku humoru. Tajā himniski pacilāti teksti mijas ar azartspēļu un dzīru attēlojumu, mīlas un erotisko dzeju. Tādēļ krājums “Carmina burana” uzskatāms par īstenu sava laikmeta atspoguļotāju, kas, iepazīstinot ar viduslaiku tikumiem, ēšanas paradumiem un gadskārtu ritumu, uzbur Hanzas laika sadzīves ainas.

Komponists K. Orfs scēnisko kantāti “Carmina burana” radīja 1935. – 1936. gadā un tā kļuva par vienu no populārākajiem sava laika vokāli instrumentālajiem darbiem pasaulē. No senā krājuma “Carmina burana” Orfs izmantojis 24 dzejas. “Carmina burana” bija triloģijas “Trionfi” pirmā daļa, pārējās divas ir “Catulli Carmina” un “Trionfo di Afrodite”.

Klausītājiem šī mūzika liek gan pasmaidīt, gan apbrīnot komponistu, vienlaikus notrīsot bijībā pret šajā darbā apdziedāto likteņa ratu, kas nekad nebeidz griezties, atgādinot gan par cilvēka niecību, gan varenajām iespējām.

K. Orfa scēniskā kantāte “Carmina burana” piedzīvojusi neskaitāmus atskaņojumus un daudzveidīgas pārtapšanas dažādām popkultūras, kino un skatuves mākslas vajadzībām.

Komponists Karls Heinrihs Marija Orfs dzimis 1895. gada 10. jūlijā Minhenē oficiera ģimenē. Karla tēvs spēlēja klavieres un pārvaldīja vairākus stīgu instrumentus, arī māte ļoti labi spēlēja klavieres. Piecu gadu vecumā Karls jau labi spēlēja klavieres un deviņu gadu vecumā komponēja muzikālas etīdes savam leļļu teātrim. Zēna talants bija acīmredzams.

1912. – 1914. g. K. Orfs studēja Minhenes mūzikas akadēmijā. 1916. gadā strādāja par kapelmeistaru Minhenes kamerteātrī. 1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā viņš brīvprātīgi devās uz fronti. 1918. gadā pieņēma uzaicinājumu un kļuva par Manheimas teātra kapelmeistaru. 1923. gadā viņš kopā ar Doroteju Ginteri Minhenē atvēra mūzikas un dejas skolu. Līdz pat mūža galam viņš aktīvi līdzdarbojās skolā un saskarē ar bērniem radīja savu mūzikas mācīšanas metodi, kuras metodiskie pamatprincipi balstīti uz atziņām, ka bērna muzikālā attīstība ir ciešā saistībā un iet paralēli ar bērna psihes attīstību.

Varbūt noder!!


10. V 19.00 Lielajā ģildē

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: EUR 7 – 30

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+