Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. janvāris, 2012
Drukāt

Kordiriģenti cer uz mērķdotāciju atjaunošanu darbu samaksai

LETALETA

Latvijas kordiriģentu asociācijas rīkotajā mobilizācijas sanāksmē 14.janvārī nolemts vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām, prasot atjaunot mērķdotāciju amatiermākslas kolektīvu vadītāju darbu samaksai. Diriģenti pauda cerību, ka mērķdotācijas izdosies atjaunot ātrāk nekā patlaban plānots.

Iecerēts, ka vēstuli, kas tiks adresēta Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un arī Kultūras ministrijai, parakstīs ne tikai koru diriģenti, bet arī deju kolektīvu vadītāji un dažādu kolektīvu dalībnieki.

Valsts mērķdotācija pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai netiek piešķirta kopš 2009.gada, sacīja Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde.

No viņas teiktā izriet, ka mērķdotācijas amatiermākslas kolektīvu vadītāju darbu samaksai varētu atjaunot šā gada septembrī, taču pret to sanāksmē iebilda kordiriģenti, skaidrojot, ka gatavošanās XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem notiek visu laiku, ieskaitot vasaras mēnešus, tādēļ viņi mērķdotācijas atjaunošanu grib sagaidīt jau vasarā.

2009.gadā mērķdotācijām atvēlētā summa gadā bija gandrīz viens miljons latu, bet šogad, ja mērķdotācijas no valsts budžeta tiks atjaunotas no septembra, tam varētu būt nepieciešami no 350 000 līdz 400 000 latu, taču konkrēti tas būs zināms pēc dažādu datu apkopošanas, piemēram, par to, cik kolektīvi darbojas, sacīja Melbārde, aicinot kolektīvu vadītājus arī saprast, ka mērķdotācija ir piemaksa, nevis atalgojums.

Gatavošanās Dziesmu un deju svētkiem notiek vairākus gadus pēc kārtas, taču tagad, kad noņemtas mērķdotācijas, atbildība gulstas uz pašvaldību pleciem. Ir pašvaldības, kurās diriģentiem algas ir ļoti zemas, jo izpratne pašvaldībās par to, kā un par cik jāfinansē diriģenta darbs, ir atšķirīga, uzsvēra Latvijas Kordiriģentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Ancāns. Savukārt Melbārde sacīja, ka pašvaldībām jāskaidro, ka diriģenti strādā, nevis divas reizes nedēļā kora priekšā izklaidējas.

Patlaban Kultūras ministrija izstrādā arī nolikumu šo mērķdotāciju sadalei.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore uzsvēra, ka no finansiālā viedokļa patlaban Dziesmu un deju svētki ir vissmagākajā situācijā, kādā svētki bijuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tai pat laikā viņa atklāja, ka, gatavojoties 2013.gadā gaidāmajiem XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem, bez valsts plānotā atbalsta tiek meklēta papildu nauda, piemēram, tiek gatavots projekts iesniegšanai Valsts kultūrkapitāla fondam (VKKF), kā arī atbalstu piekritis sniegt “Latvijas Dzelzceļš”.

Dziesmu svētku biedrības vadītāja Antra Purviņa klāstīja, ka biedrība tika nodibināta pēc tam, kad tika konsolidēts valsts budžets, nolemjot amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai atņemt valsts paredzēto mērķdotāciju.

“Pēc atkārtotas mērķdotāciju neiekļaušanas valsts budžetā mani pārņēma zināma bezcerības sajūta, taču ceru, ka situācija uzlabosies, jo uz pašreizējo kultūras nozares vadību raugos ļoti atzinīgi. Gan kultūras ministre, gan Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore ir ļoti progresīvi cilvēki,” norādīja Purviņa.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+