Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
23. decembris, 2015
Drukāt

Koris kā latviska ģimene

Foto no privātā arhīvaFoto no privātā arhīva

Koris "elVē" ierakstījis aptuveni 40 minūšu ilgu svētbrīdi Īrijas nacionālajā televīzijā "RTE1" programmā.

Latviešu vienīgais jauktais koris Īrijā “elVē” kārtējo reizi ir augsti novērtēts – pēc Īrijas nacionālās televīzijas uzaicinājuma tas ierakstījis aptuveni 40 minūšu ilgu svētbrīdi Īrijas nacionālajā televīzijā “RTE1” programmā, kuru pārraidīs 27. decembrī pulksten 11 pēc Īrijas laika (pulksten 13 pēc Latvijas laika; tiešraide www.rte.ie/live). Koris turpinās pilnveidot meistarību un arī turpmāk piedalīsies starptautiskajos festivālos, dosies koncerttūrēs, tā nesot Latvijas vārdu pasaulē.

 

Nes pozitīvu vēstījumu par latviešiem

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) mācītājs Artis Eglītis, kas arī piedalās dievkalpojumā, uzsver – uzstāšanās Īrijas nacionālajā televīzijā, kur koristi dziedāja septiņas dziesmas, tostarp četras latviešu valodā, ir iespēja parādīt latviešus pavisam no citas puses, nekā par viņiem dažkārt dzirdams Īrijas plašsaziņas līdzekļos, proti, no daudz pozitīvākas, nevis tikai no tās, ka mūsu tautieši slikti rūpējoties par bērniem vai strādā vien zemu atalgotus darbus. “Uzstāšanās televīzijā ir liels gods. Mēs pārraidē stāstījām, cik liela ir latviešu sabiedrība, kur latviešiem notiek dievkalpojumi un sniedzām arī citu vēstījumu. Tas bija vizuāli skanīgs zīmējums no iespēju, nevis no negāciju puses,” tā A. Eglītis.

Līdz šim trīs gadus “elVē” ierakstīja pa vienai Ziemassvētku dziesmai latviešu valodā “Choirs for Christmas” raidījumā Īrijas nacionālajā radio, teic Juris Eksts, viens no kora vadītājiem. Viņš ikdienā montē filmas Īrijas nacionālajā televīzijā “RTE” un šajā gadā no kolēģa saņēma aicinājumu korim uzstāties Ziemassvētku raidījumā. “Radio studijā ierakstītās dziesmas labi skanēja. Īru kolēģi bija arī redzējuši manas bildes no Dziesmu svētkiem, ar kuriem ļoti lepojos,” saka Juris. Uz jautājumu, vai īru koros ir labāki dziedātāji nekā latviešu koros, viņš atbild, ka īri dzied vienkāršas un populāras, bet ne sarežģītas dziesmas. “Mums kora vadītāja Inguna Grietiņa iemāca ļoti sarežģītas dziesmas. Piemēram, “Kalado”. Kora dziedājums latviešu valodā īriem ir neparasts,” tā J. Eksts.

I. Grietiņa teic, ka kopš 2008. gada koris ir piedalījies dažādos sižetos gan Īrijas nacionālajā televīzijā un radio, popularizējot Latviju un tās kultūru, nesot vēsti par latviešiem Īrijā, gan Latvijas Televīzijā un Radio, gan sniedzis intervijas dažādos Īrijas, Latvijas un pasaules laikrakstos. Koristi uzstājušies Īrijas eksprezidentei un pašreizējam premjerministram, gan arī citiem zināmiem Īrijas sabiedrības pārstāvjiem. “Pateicoties korim, latviešu vārds Īrijā izskan kā par inteliģentiem kultūras cilvēkiem,” stāsta Inguna.

“RTE” producents ļoti gribējis, lai latvieši uzstājas nacionālajos tautastērpos, pat ar ziedu vainadziņiem. Kora dalībniece Ināra Pūliņa teic, ka izdevies viņu pārliecināt par ziedu nepraktiskumu karstā studijā. “elVē” koristiem ir galvenokārt viņu novadiem atbilstoši tautastērpi. Ir arī linu auduma vasaras koncertiem gatavoti tērpi, kas veidoti sadarbībā ar profesori Janīnu Kursīti-Pakuli un modes mākslinieci Šeilu.

“Katrs tērps it veidots atbilstoši dziedātājas figūrai un dzimtajai vietai, bet visus vieno ģeometriskais ornaments un dzintara aproces. Paldies kora dziedātājai Inārai Vikštrēmai par ieguldīto darbu,” atceras J. Kursīte-Pakule. Pavisam linu tērpiem izlietoti 134,5 metri linu auduma un 135 metri austo prievīšu ar latvju rakstu zīmēm.

 

Par piedalīšanos korī – 100 eiro gadā

Īrijas sabiedrībai paredzētais ieraksts īpaši dievkalpojumiem izveidotajā “RTE” studijā ildzis aptuveni trīsarpus stundas. J. Eksts teic, kā šī uzstāšanās Īrijas nacionālajā televīzijā, visticamāk, nav pēdējā. “Mūsu nākamo uzstāšanos Īrijas televīzijā nākamajā gadā, iespējams, varēs redzēt arī Latvijas Televīzijā,” saka Juris.

“elVē” dzied vien daži mūzikas profesionāļi. Koris uz mēģinājumiem sanāk vienu reizi nedēļā – svētdien no pulksten 17 līdz 21 mazākumtautību “Laternu centrā” Dublinā. Latvieši uz mēģinājumiem ierodas pat no Ziemeļīrijas. Par piedalīšanos korī gada laikā jāmaksā 100 eiro. Protams, dziedātāji paši sedz arī maksu par braucieniem uz koncertiem, tērpu šūšanas izmaksas.

Koncerti ir notikuši daudzās valstīs, tostarp ASV, Austrālijā, Beļģijā un citās valstīs. Bijis arī jāpiedzīvo rūgtums. “Eiropas latviešu Kultūras svētkos šā gada jūnijā Briselē, uzstājoties Eiropas Parlamenta pagalmā, uz krāšņajiem latviešiem lūkoties un klausīties atnāca desmitiem apkārtējo biroju darbinieku, garāmgājēju, vietējo un tūristu, bet neiznāca neviens parlamentārietis no Latvijas,” stāsta koriste I. Mieze.

Uz jautājumu, kur vēl gribētu ar kori uzstāties, atbildes ir gandīz vienādas – dzimtajā pilsētā, pagastā, Latvijas 100. gadskārtas pasākumos. I. Pūliņa stāsta, ka pirms kora mēģinājumiem dalībnieki izrunājas par jaunumiem, par to, kurš brauks uz Latviju un kurš no dzimtenes ir atgriezies. Lai mēģinājumā darīto redzētu un dzirdētu arī tie koristi, kas nav varējuši ierasties, katru kopā dziedāšanu ieraksta un ielādē “Youtube” un “Facebook” slēgtajā forumā. Par īpašajām koristu attiecībām liecina arī dažu koristu anonīmie ziedojumi, lai visi kora dalībnieki tiktu pie jauniem tērpiem. Kora vienīgais atbalstītājs esot SIA “GPC Smārde” īpašnieks Dainis Pūliņš.

 

Nākotnes ieceres

I. Grietiņa atklāj, ka jau pavisam drīz kora kultūras svētku darba grupa sāks aktīvu darbu 5. Latviešu kultūras svētku Īrijā organizēšanā, kur, protams, arī paši koncertēs. “Tad dosimies uz Grieķiju, uz kora mūzikas festivālu “Hanioti 2016”, piedalīsimies “3×3″ nometnē Īrijā un dosimies uz meistarklasēm Alpos kopā ar Vācijas un Šveices latviešu koriem, un noteikti koncertēsim arī citos plānotajos pasākumos, kā arī kopā aktīvi atpūtīsimies.” Koristi nešaubās – koris darbosies arī nākotnē. Maiņa augot arī I. Grietiņas vadītajā mūzikas studijā ar sešām klasītēm “Mazais letiņš”. Koristu moto ir: “Paveikt kopīgiem spēkiem to, kas liekas šķietami neizdarāms.”

 

Viedokļi

Kora “elVē” dalībnieki par kopīgas dziedāšanas iemesliem

Ināra Pūliņa, Īrijā trīs gadus, tikpat ilgi dzied korī: “Dziedot korī un uzstājoties latviešu un īru sabiedrības rīkotajos pasākumos, es jūtos ļoti lepna, ka esmu latviete. Esmu lepna par to, ka latvieši ir viena no dažām Eiropas tautām, kas ir saglabājusi savus skaistos tautastērpus un savas tradīcijas. Katra uzstāšanās cittautiešu pasākumos ir kas īpašs, jo mūsu tautastērpi rada lielu neviltotu interesi – kāpēc mums ir tik dažādi tautastērpi? Kāpēc citām meitenēm ir tik dažādas galvassegas, bet kāpēc citām galvā ir ziedu vainags? Kāpēc tautastērpos ir tik daudz rotu? Kas ir dzintars?”

Juris Eksts, Īrijā desmit gadus, agrāk dzīvoja Anglijā, vecāki Latviju atstāja pēc Otrā pasaules kara: “Korī dziedu piecus gadus. Ļoti patīk. Vissvarīgākais ir kopā būšana. Kad kopā dzied ar citiem, tad ir prieks.”

Iveta Lekstīte, korī dzied sešus gadus: “Korī dziedu tādēļ, ka mūzika, dziedāšana mani vienmēr ir interesējusi un darījusi laimīgu – dziedāšana ir kā meditācija, kā iespēja papildināt savu dzīvi ar pozitīvām emocijām. Un, protams, dziedāšana palīdz mazināt ikdienas darba stresu. Dziedāt korī – tā ir arī iespēja ar līdzīgām interesēm un līdzīgi domājošiem cilvēkiem ceļot un ceļojuma laikā daudz dziedāt – gan lidmašīnā Ziemassvētku vakarā kopīgi dziedot “Klusa nakts, svēta nakts”, (2014. gada Ziemassvētku laiku pavadījām lidmašīnā ceļā uz Sidneju Austrālijā), gan mašīnās, braukājot pa skaistajiem Austrālijas kalniem vai Kalifornijas plašajiem tuksnešiem, gan kādā no Eiropas pilsētas ielām, dodoties uz naktsmītni pēc latviešu sadziedāšanās svētkiem.”

Ilze Barkus, svētdienas skoliņas “Saulcerīte” Dublinā vadītāja, korī kopš 2008. gada: “Kopš dziedu korī, esmu ļoti laimīga. Man te ir labi draugi, kolosāls kolektīvs, pasākumi un koncerti, ārzemju koncertbraucieni. Par visu gan maksājam paši, bet esam gatavi daudz dot, jo ļoti daudz gūstam pretī. Vissvarīgākais nosacījums, kādēļ vēlējos dziedāt korī, bija vēlme būt latviešu kolektīvā, esot tik tālu no Dzimtenes.”

Liene Malika, korī dzied vairākus gadus: “Esmu ļoti lepna par savām saknēm un latvietību, un man ir prieks to pilnveidot ar jaunām latviešu dziesmām. Mēģinājumu apmeklēšana dod pozitīvu enerģiju un dziedot es dodu arī kaut ko pretī kādam citam, kuram arī ir nepieciešama saikne ar latvietību. Dziesma ir kā tilts, kas savieno realitāti ar emocionālo pasauli. Pirms sāku dziedāt korī, man pietrūka ģimenes, kontakta ar latviešiem, latvietības. Man Īrijā nav māsas un brāļa, tāpēc koris ir pārtapis par manu ģimeni.”

Inguna Mieze, Īrijā kopš 2007. gada beigām, LELB draudzes Īrijā vadītāja: “Kad atbraucu uz Īriju, šeit nebija ne draugu, ne radinieku, un koris bija viens no veidiem, kā atrast līdzīgi domājošus cilvēkus. Visticamāk, tas bija viens no svarīgākajiem pamudinājumiem iekļauties šajā kolektīvā, vienlaikus īstenojot sapni par dziedāšanu. Sanāk, ka dziedāšana tomēr bija otrajā vietā, prioritāte bija cilvēki, tāpēc arī tas bija latviešu, nevis īru koris. Svešumā dzīvojošajiem latviešiem kori, deju kolektīvi un citas interešu kopas ir veids, kā būt kopā ar savējiem, un jebkuri radoši panākumi tam ir tikai skaists papildinājums.”

 

Uzziņa

Eiropā ārpus Latvijas darbojas 27 kori un 30 deju kopas.

Īrijā ir četras deju kopas un viens koris.

Koris “elVē” ir pirmā latviešu kultūras kopa Īrijā, pavisam ir 50 dalībnieku, aktīvi koncertē 25 – 30 cilvēki, kodolu veido 15 cilvēki, kas tajā dzied jau gandrīz astoņus gadus. “elVē” nākamā gada 11. novembrī atzīmēs 10. gadskārtu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+