Publicitātes foto

Priecīgā ziņa par Latvijas mūziķu izcilajiem panākumiem Sinsinati gaisā virmo gandrīz visu jūliju. Un kā gan citādi, ja Latvijas kultūras akadēmijas koris “Sōla” un sieviešu vokālā grupa “Latvian Voices” pamanījušies izcīnīt zeltu pasaules vislielākajā koru konkursā, spīvā sāncensībā ar vēl 362 koriem.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Veiksmīgais starts olimpiādē korim “Sōla” ir līdz šim lielākais panākums, sarunā ar “Latvijas Avīzi” atzina kolektīva mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons.

Jau pats lēmums vien doties uz tālo Sinsinati un piedalīties pasaules mēroga olimpiādē korim “Sōla” izvērties par iesaistīšanos sava veida avantūrā, kuras gaitā uzcītīgs darbs pie konkursa repertuāra mijies ar izmisīgiem centieniem rast ceļojumam nepieciešamo naudas summu. “Mums uzreiz bija skaidrs, ka šis būs vēriena, pieredzes un tēriņu ziņā unikāls brauciens,” atklāti saka Kaspars.

OECD iesaka Latvijai uzlabot fiskālo politiku, nodokļu sistēmu un publiskā sektora kapacitāti

Kokteilis

FOTO. Samantas Tīnas transformācijas – no būtnes, kas varētu nepatikt cilvēkiem, līdz šarmantai blondīnei

Mājas

Cik bieži vajadzētu mainīt virtuves dēlīšus? Kāpēc tas jādara?

“Tā arī notika, jo konkursā gūtās emocijas ir neatkārtojamas, kora sasniegumi ir lieliski un pagaidām man ir diezgan miglains priekšstats, kā mēs izkļūsim no parādiem,” teic mākslinieciskais vadītājs. Katram no kora 34 dalībniekiem brauciens maksājis tūkstoš latu. Taču Kaspars steidz piemetināt, ka diezin vai tuvākajos gados korim izdosies piedzīvot ko tikpat grandiozu. Sinsinati koru saieta apjomus un krāšņumu esot pat grūti vārdiem aprakstīt. Vienreizīguma izjūtu paspilgtinot arī apziņa, ka šī ir bijusi pirmā “Sōlas” dalība un panākumi konkursā ārpus Eiropas robežām visā kora 13 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Izgriezt pogas ķīniešiem

Tiesa, lielākais gandarījums saistās tieši ar kora “Sōla” konkursa sniegumu, kas, pēc vadītāja domām, bijis pārliecinošs un stabils visās trīs – jaukto koru, folkloras un sakrālās mūzikas – ar zeltu godalgotajās kategorijās, no malas radot labu kopējo iespaidu par kolektīva māksliniecisko līmeni, bet pašos dziedātājos raisot neviltotu muzicēšanas prieku.

“Sasniegumi un medaļas konkursos vienmēr ir patīkamas, taču žūrijas atzinība ir tikai viena puse, otra – pašu varēšana parādīt savu vislabāko sniegumu, kas mums šoreiz arī izdevās,” saka mākslinieciskais vadītājs, atzīdams, ka šajā ziņā iedrošinājums nācis arī no skatītājiem un žūrijas, kas bija atsaucīga un ieinteresēta uzzināt par Latvijas kori un kormūziku.

Tāpēc arī “Sōlas” un “Latvian Voices” iegūtais zelts, Kasparaprāt, drīzāk uztverams nevis kā divu atsevišķu kolektīvu sasniegums, bet gan kā spilgta Latvijas koru kultūras reprezentācija – visu amatieru kolektīvu darba augļi. “Sōla” un “Latvian Voices” ieguva medaļas visās kategorijās, kurās piedalījās, kas nozīmē tikai to, ka Latvijas koru sniegumam pasaules mērogā ir augstākā raudze, pārliecināts Kaspars. Katra šāda uzvara starptautiskajos konkursos ar kori “Sōla” viņam personīgi ir par latvietību un par savu kultūru lepni brīži.

Kaspars cer, ka abu kolektīvu piemērs tālajā Sinsinati kalpos par pamudinājumu arī citiem Latvijas amatierkolektīviem piedalīties Pasaules koru olimpiādē pēc diviem gadiem Rīgā, mēģinot spēkiem mēroties ar kordziedāšanas lielvalstīm ASV un Ķīnu. Šīgada pasaules koru konkursā katra no tām saņēma ap 20 ar zeltu godalgotām vietām, taču sevišķi spilgti Kasparam atmiņā palikusi Ķīna un tās attīstītā universitāšu koru tradīcija, ar ko viņi paši tik ļoti lepojas. Sekojot līdzi Pasaules olimpiādes notikumiem, Kasparam pat radies iespaids, ka ārkārtīgi spēcīgie augstskolu sieviešu, jauktie un vīru kolektīvi veselīgi konkurē savā starpā. “Un, runājot par nākamo olimpiādi Rīgā, gribu teikt: nu, lai ķīnieši saturas! Domāju, ka te būs ne viens vien tāds koris, kas mēģinās viņiem izgriezt pogas,” jokojot teic Kaspars, bet tūlīt atkal nopietni turpina, akcentējot, ka šī patiesi būs Latvijas kolektīvu lielā iespēja parādīt sevi starptautiskajai koru saimei un gūt labu pieredzi. Turklāt atšķirībā no līdzšinējiem konkursiem piedalīšanās kolektīviem nesagādās tik daudz organizatorisku un finansiālu raižu, jo norisināsies tepat mājās.

Popularizē 
Latviju pasaulē

Tikmēr kora “Sōla” tuvākā gada nākotnes plānos ir koncerti Rīgā un citviet Latvijā. Tajā skaitā nu jau par tradīciju kļuvušais Lāčplēša dienas koncerts Anglikāņu baznīcā sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrības kamerkori “Austrums”, kā arī 22. decembra sezonas jubilejas un Valentīndienas koncerti, bet pavasarī iecerēts doties turnejā pa Rietumeiropas valstīm.

Un, protams, tuvāko pasākumu sarakstā ir konkursi. Turklāt šis gads rādās īpaši satraucošs un piesātināts ar skatēm, jo aizrit Dziesmu svētku zīmē. Jau labu laiku “Sōla” strādā pie repertuāra apguves.

Par vienu dziesmu “Sōla”, iespējams, var justies vairāk droša nekā par citām. Dziesmu svētku grāmatiņā nodrukāto Kaspara Ādamsona tēva Ārija Šķepasta tautasdziesmas “Līgo” apdari koris izpildīja, piedaloties Pasaules koru olimpiādes konkursā un arī dziedāja, prezentējot Rīgu kā nākamo starptautiskā pasākuma norises vietu Latvijas stendā Sinsinati. Cilvēkiem dziesma šķita saistoša, apgalvo Kaspars. Tagad tikai jātiek skaidrībā ar daudzajām vizītkartēm, ko viņš pēc priekšnesuma saņēmis līdz ar lūgumu dalīties “Līgo” nošu pierakstā vai nosūtīt dziesmas skaņu ierakstu. “Manuprāt, brīnišķīgi ir tas, ka “Līgo” popularizē latviešu koru mūziku, jaunos skaņdarbus un komponistus pasaulē. Tāpēc vien bija vērts doties uz Pasaules koru olimpiādi,” par notikušo priecīgs kora vadītājs.