Kornvolietes 0
Gribētu iegādāties Kornvolas vistu cāļus. Vai Latvijā kāds vispār audzē šīs šķirnes putnus? Kādam nolūkam šī šķirne vairāk piemērota – gaļai vai olu ieguvei? Kādā grāmatā lasīju, ka manas asinsgrupas cilvēkiem būtu ieteicams ēst Kornvolas šķirnes vistu gaļu un olas… Inta S. Rūjienā
LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta docente un vadošā pētniece Aiga Trūpa precizē, ka Kornvolas jeb Kornišas (Cornish) vistu šķirne izveidota Anglijā, Kornvolas grāfistē. Šīs šķirnes putniem raksturīgs masīvs, spēcīgs ķermenis ar platām krūtīm un pleciem, kā arī platu, taisnu muguru, vidēji garām kājām, īsiem spārniem un asti. Apspalvojums var būt dažādās krāsās, visbiežāk tas ir balts, melns vai salmu dzeltens. Latvijā savulaik bija izplatītas Kornišas šķirnes vistas ar baltu apspalvojumu, pašlaik tās pie mums vairs neaudzē.
Pieaugusi vista sver 3 – 3,5 kg, gailis 3,5 – 4,5 kg. Baltās Kornišas vistas ir labākas dējējas – gadā izdēj 120 – 150 olu (pārējās tikai 90 – 110) ar brūnganu čaumalas krāsu (līdz tumši raibām), vienas olas svars 55 – 60 gramu. Vistām ir labi attīstīts perēšanas instinkts, taču atražošanas spējas (olu apaugļotība un cāļu izšķilšanās) – viduvēja. Vaislas gatavība iestājas sešu mēnešu vecumā. Putni ir skaļi un aktīvi, bet draudzīgi. Galvenokārt šo šķirni izmanto ātraudzīgu gaļas vistu krosu veidošanā. Taču savas ģenētiskās iespējas putni spēj parādīt tikai labos turēšanas apstākļos un pilnvērtīgi ēdināti.
– Putni ir pareizi ēdināti, ja tie var brīvi ganīties laukā, kur lielāko daļu barības atrod paši, – piebilst eksotisko putnu audzētājs Andis Valters. – Nevar iegūt bioloģiski augstvērtīgu gaļu un olas, audzējot putnus sprostos vai arī turot vienīgi kūtī, kur tie tikai tup pie siles un gaida, kad iebērs graudus un kombinēto barību.
Viņš atgādina, ka augstas gaļas un olu īpašības ir pērļu vistām – to gaļa ir balta un maiga, pēc garšas atgādina savvaļas putnu gaļu. Satur visas neaizstājamās aminoskābes, tajā ir maz tauku – ne velti pērļvistu gaļu pieskaita pie visaugstvērtīgākajiem diētiskajiem produktiem. Pērļuvistu olu dzeltenums ir pusotras reizes bagātāks ar karotinoīdiem un A vitamīnu nekā vistu olas. Tāpat kā paipalu olās, tajās tikpat kā nav holesterīna. Ļoti maz tā esot arī Jurlovskaja Golosistaja un Araukāna vistu olās.
• Lielvārdes putnu dārzā (Lielvārdē, Parka ielā 3) maijā par 5 – 7 latiem varēs iegādāties aptuveni mēnesi vecus, nešķirotus pērļu vistu jaunputnus (mātītes no tēviņiem iespējams atšķirt tikai deviņu mēnešu vecumā, kad putni sāk dēt.
• Zemnieku saimniecības “Gribēni” (Madonas novada Kalsnavas pagastā) piedāvājumā šopavasar ir arī šķirņu Jurlovskaja Golosistaja un Araukāna cālīši.
