Vai arī tevi ielīksmo korporatīvais rasols un silts šņabis? 7
Autors: Krišs Krauklis
Visgarlaicīgākie korporatīvi esot pornostudijās. Par laimi es tur nestrādāju. Ja vien vārdu “pornostudija” nelieto kā metaforu. Tāpēc jautāšu bez aplinkiem: vai arī tu mīli korporatīvo Jaungadu tik pat ļoti kā es – ar savām aknām un nākamā dienā pušu plīstošu galvu, ar muti, kur nakšņojuši visi apkaimes kaķi, kas nav radināti nokāroties smilšu kastē, ar entuziasmu, uz kādu ir spējīga jaunība, bet nav spējīgs vecums, taču tam vairs nav nozīmes?
Vai arī tu alksti klausīties priekšnieka aizvadītā gada sasniegumu detalizētu analīzi, līdz kamēr visi burbulīši no šampanieša ir pagaisuši un šņabis sasilis? Vai arī tevi sajūsmina iespēja piedalīties konkursos, kur ar ceļiem jāsatver pudele un tad jāmēģina to iespiest starp manāmi apreibušajiem kadru daļas priekšnieces ceļiem? Vai pirmajam jāpamanās pārspiest gaisa balonu pret finanšu direktora pakaļu.
Vai arī tu jau laikus gatavojies viktorīnai, lai pagūtu atbildēt ātrāk par IT daļas priekšnieku un noliktavas pārzini? Vai arī tu ar nepacietību un ilgām gaidi pārtraukumu starp silto un desertu, lai izdancinātu mūžam neprecētās meitenes no pārdošanas daļas?
Jeb varbūt tu esi kautrīgs un labprātāk klusībā sēdi tālāk no uguņiem, rāmi seju atbalstījis pret galdu starp rasola bļodu un šķīvi ar siļķi kažokā?
Kas īsti ir tas korporatīvais Jaungads? Vai maz iespējams aprakstīt visus tā jaukumus? Un vēl arī pārsteigumus? Tāpēc dodies uz klubu, viesu namu vai atpūtas bāzi, ko, rūpējoties par tavu labsajūtu, uz vienu nakti ir noīrējusi administrācija! Piedzeries un pieēdies līdz sāpēm, dzīvo un baudi uz pilnu klapi vakarā un naktī, bet no rīta, ja spēsi, nomirsti no slāpēm, sliktas dūšas, galvassāpēm un mokošas vēlmes atcerēties, kā tu varēji nokļūt vienā gultā ar galveno grāmatvedi – precētu kundzi, kam ir trīs mazbērni un ūsas. Tomēr galvenais – neaizmirsti, ka tev ar šiem cilvēkiem būs vēl jāstrādā!
