Foto – Timurs Subhankulovs

Kā sestdien vēlā nakts stundā Māmuļā tēlaini un precīzi sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, ir viens vienīgs karš, kurā Latvija var doties bez bažām un ieročiem, un tie ir koru kari. Tradicionālajā koru konkursā sestdien parādītais sniegums pirms Pasaules koru olimpiādes 2014. gadā pavisam noteikti liek trūkties citu zemju dziedātājiem. 


Lasītākie

Kokteilis

Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24

Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156

Kokteilis

Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas

Lasīt citas ziņas

No vienpadsmitiem rītā līdz deviņiem vakarā universitātes Aulā un Māmuļā meistarībā sacentās 23 jauktie, četri senioru, septiņi vīru un 16 sieviešu kori. Tieši pussimts izcilu koru! Patiesībā ārkārtīgi daudz mazajai Latvijai. Ārvalstu kolēģu domas labi raksturo Andra Veismaņa joks pirms senioru koru apbalvošanas – citvalstu kolēģi izteikuši šaubas, ka nevarot būt tik daudz labu koru – patiesībā dzied tikai divi, kuri pārmaiņus uzvelk citus tērpus.

Dziesmās, dančos un līdz baltkvēlei nokaitētā gaisotnē Māmuļā gaidīja rezultātus. Pusdivpadsmitos naktī ar ovācijām sagaidīja Dziesmu svētku karogu “Līgo”, un valsts himna izskanēja cēlā, stingrā, skanīgā Mārtiņa Klišāna traktējumā.

Polijā plānots Zelenska slepkavības mēģinājums: uzbrukumam bija jānotiek lidostā

Daļai dzīvokļu īpašnieku varētu pieaugt maksājums par sev nepiederošās zemes lietošanu

Kirkorovs zaudē Eiropas tiesā: noraida Krievijas popzvaigznes sūdzību par aizliegumu viņam ieceļot Lietuvā

Vīru un sieviešu koru lielās balvas ieguvējus žūrijas priekšsēdētājs An-dris Veismanis man raksturoja: “”Gaudeamus” dziedājumā bija tā īpašā muzikalitāte saliedēta kora sniegumā, kurš spēj sevi vislabāk parādīt īstajā brīdī un īstajā laikā. “Balta” īpaši izcēlās ar brīnišķīgi izvēlētu muzikālo materiālu, izpildītu aizrautībā, pacēlumā, kāda varbūt pietrūka citiem koriem.” 


Vissīvākā konkurence bija jaukto koru grupā. Žūrijas pārstāvim komponistam Uģim Prauliņam lūdzu dalīties domās par priekšnesumiem, kas viņam sagādāja emocionālu un māksliniecisku pārsteigumu: “”Maskai” tāds bija festivālos nostrādātais skaņdarbs “Gatava Alise”. Vītola “Rūķīši un Mežavecis” – asprātīgi, interesanti, kaut tāda laba humora koriem būtu vairāk! Kā vienmēr izcils ir diriģents Jānis Zirnis – vienīgais, kurš saglabājis dzīvu tradicionālo interpretāciju. Visas vecmeistara diriģētās dziesmas vienmēr ar interesi klausos no pirmajām intonācijām līdz izskaņai, jo nekad nevar zināt, kāds vēstījums tieši šoreiz tiks izcelts. Viņš ar rokām zeltu sijā. (Ir vairāki diriģenti – kā Jānis Ozols, Mārtiņš Ozoliņš, Ilze Valce, kuri līdz finālam aizveduši divus korus, taču Jānis Zirnis vienīgais to paveicis ar trim – otro vietu ieguvušo “Ausmu”, bronzas medaļu izcīnījušo “Sidrabi”, un “Ogri”. – V. K.) Kā vienmēr ļoti spēcīgs ir “Kamēr…”, šoreiz īpaši ar Džona Lutera “Edamsu”. Arī kolēģi no citām valstīm ļoti atzinīgi viņu izpildījumā novērtēja obligāto skaņdarbu – Valta Pūces “Augu nakti”. Kora “Austrums” labākais nodziedātais gabals – Pētera Vaska “Liepa” – izskanēja ļoti patiesi. “Swedbank” korim ļoti iespaidīga bija dziesma “Vakarā bāliņš gāja” Andra Sējāna apdarē. Jevgeņija Ustinskova vadībā korim “Daugava” viegli, savdabīgi izskanēja “Stabat Mater Dolorosa”, “Vanemas” izpildījumā lieliska bija Selgas Mences “Ik rītiņu sīkas rikšas”.”

Žūrijas priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns sacīja, ka jūtas ļoti gandarīts par dzirdēto un neviens sniegums viņam nav licis vilties. “Mums ir jauni, fantastiski, talantīgi, ambiciozi diriģenti kā Kaspars Ādamsons, Jānis Ozols, Jānis Liepiņš – jaunā paaudze sevi piesaka droši un stabili.” Ļoti daudz gala rezultātā noteicis tieši izvēlētais brīvais skaņdarbs. “Mani ārkārtīgi saviļņoja “Austruma” izvēlētā “Liepa”. Dziedājums pārsteidza ar profesionālo līmeni, amatieru kora spēju ārkārtīgi grūto skaņdarbu novest līdz finālam, nezaudējot ne intonatīvi, ne toņa, ne ansambļa ziņā. Zinot dziedātāju ikdienas pamatsastāvu, tas korim patiesi ir lielisks sasniegums,” uzsver Mārtiņš Klišāns. Savukārt Ņujorkas latviešu kora diriģentam Andrejam Jansonam favorīts ir koris “Balsis”, kurš citu vidū izcēlies ar nesaskaldītu skaņas plūdumu.

Vaicāju, vai bija situācijas, kur būtiski atšķīrās ārvalstu kolēģu vērtējums. Uģis Prauliņš sacīja, ka labas lietas saredz katrs, un mēs visi dzīvojam vienotā mākslinieciskā telpā, turklāt vērtēšanas kritēriji visus ieliek stingros rāmjos.

Tradicionāli no visu žūrijas locekļu koriem piešķirtajiem punktiem gala rezultātu izskaitļo tehnoloģiski, taču, tā kā rezultāti punktu izteiksmē bija ļoti blīvi, uz viena pakāpiena žūrija nolikusi vairākus korus, piešķirot vairākas trešās, otrās un pirmās vietas, kā arī, piemēram, jaukto koru kategorijā virs pirmās vietas ieguvējiem vēl izcelti divi Lielās balvas saņēmēji. Un te arī lielais pārsteigums – Dziesmu svētku virsdiriģenta debitanta Kaspara Ādamsona vadītā kora “Sōla” nostāšanās līdzās pieredzējušajam, gandrīz tradicionālajam līderim “Kamēr…”.

Visiem pieciem koriem – Lielās balvas ieguvējiem – būs gods iet svētku gājiena priekšgalā. Un katrs kolektīvs saņems 1000 latu naudas prēmiju pirms nodokļu nomaksas. Patiesi pelnīti!

Koru konkursa «Koru kari» rezultāti
Jauktie kori

Žūrija: Mārtiņš Klišāns (Latvija), Uģis Prauliņš, (Latvija) Vaclovas Augustinas (Lietuva), Risto Joost (Igaunija), Stojan Kuret (Slovēnija), Xabier Sarasola (Spānija), Gabor Hollerung (Ungārija).

Sieviešu kori

Senioru kori

Vīru kori

Žūrija: Andris Veismanis (Latvija), Ēriks Ešenvalds (Latvija), Mikk Üleoja 
(Igaunija), Franz Herzog (Austrija), Javier Busto (Spānija), Denes Szabo 
(Ungārija), Ralf Eisenbeiß (Vācija).

XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku 
sarīkojumi šodien

Latvijas Televīzijas Dziesmu svētku programma