Pasaulē
Eiropa

Korupcija, audzējs un sadarbība 16

Foto-Ieva Čīka/LETA

Korupciju bieži pielīdzina audzējam, kas iznīcina visādi citādi veselīgu politisko, ekonomisko un sociālo kopumu. Tas rada nepatīkamu skatu manam iekšējam redzējumam. Bet tas ir pat sliktāk, jo rada iespaidu, ka ķermenis tikai pasīvi reaģē. Bieži korupcija tiek izmantota apzināti kā valsts pārvaldes un varas instruments, ne tikai kā varas nelietīga izmantošana personīgajam labumam. Tas nav tikai politikas, ekonomikas vai attīstības jautājums, “tas ir pilnībā nacionālās drošības jautājums  un viena no mūsdienas raksturojošajām lietām”, izteicās bijušais britu premjerministrs Deivids Kamerons savā lekcijā organizācijā “Transparency International” pagājušajā gadā.

Šonedēļ Kopenhāgenā Dānijas ārlietu ministrs Anders Samuelsens rīkoja Ukrainas Reformu konferenci, kurā liels uzsvars tika likts uz korupcijas apkarošanu. Pretēji audzējam korupcijai var būt negatīvas pārrobežu sekas un ietekme, piemēram, banku sektorā, kas bieži tiek izmantots naudas atmazgāšanai no koruptīvām darbībām. Laimīgā kārtā arī daļa medikamentu var būt starptautiski. Kopenhāgenā notiekošā konference ir piemērs faktam, ka valstis var palīdzēt viena otrai uzlabot rezultātus.

Lai apkarotu korupciju, nepietiek tikai ar pareizi sakārtotu juridisko vidi. Nelietojot to reālajā dzīvē – pārvaldē un privātajā sektorā –, izmaiņas nenotiks. Valstis var palīdzēt viena otrai, daloties pieredzē savu reformu ieviešanā. Esmu priecīgs, ka ārlietu ministrs Edgards Rinkēvičs piedalījās Ukrainas Reformu konferencē. Ukrainas starptautiskajiem draugiem ir jāpalīdz ieviest pārmaiņas šajā valstī. Tas ir nacionālās drošības jautājums. Tas ir jautājums par nacionālo izturību gan pret iekšējo, gan ārējo spiedienu. Latvija var palīdzēt, daloties gan ar savu labo, gan slikto pieredzi cīņā pret korupciju.

Korupcija var pazemināt uzticību sabiedrībā un atsvešināt savstarpējās cilvēciskās attiecības. Sliktākajā gadījumā tā var novest pie politiskās apātijas, kad cilvēki vairs neredz cerību, ka kaut kas varētu uzlaboties. Politiķiem un politiskajām partijām, kam mēs esam uzticējuši varu, ir jārāda ceļš un priekšzīme. Ja viņi to nedara, cīņa pret korupciju nav ticama. Tas nav ticami, ja pamāci citus, bet pats savas zāles nelieto un vispārējiem likumiem neseko skrupulozi. Kas attiecas uz politiķiem, ir nepieciešams, ka apsūdzības korupcijā tiktu virzītas gan ar politiskām sekām, gan juridiskiem spriedumiem. Ja politiskās sekas nerodas – un, visticamāk, vēl pirms jebkādām juridiskajām sekām –, tad politiskajiem līderiem būs grūtības rādīt priekšzīmi. Tas bija pozitīvi, ka Ukrainas valdība, ieskaitot premjerministru Volodimiru Groismanu, piedalījās Ukrainas Reformu konferences atklāšanā. Tāda rīcība sūta pozitīvus signālus nākotnei.

Zviedru politologs Bu Rotšteins, kurš viesojās Rīgā šā gada maijā un kurš ir veicis pētījumus par korupciju, sniedz citu spēcīgu aprakstu par korupciju vienā no saviem rakstiem. Tā nosaukums ir “Korupcija un sociālā uzticība: zivs pūst no galvas”. Viņš skaidri norāda, ka ir cieša saistība starp korupcijas līmeni un sociālās uzticības līmeni sabiedrībā. Ir jābūt uzticībai, ka nodokļu iestādes un maksātnespējas administratori ir godīgi, ka valdība un valsts pārvaldes iestādes izlieto naudu lietderīgi un godīgi, mēģinot sniegt katram godīgu iespēju realizēt savu potenciālu, cerības un centienus. Bu Rotšteins raksta, ka augsta līmeņa korupcija un zema līmeņa kvalitāte valdībai “rada graujošu ietekmi uz labklājību, veselību, apmierinātību ar dzīvi un, protams, sociālo uzticību”. Uz kārts ir likts daudz.

Kāpēc Dānijā – un vispār ziemeļvalstīs – ir zemākais korupcijas līmenis pasaulē? To nav vienkārši izskaidrot, taču Bu Rotšteinam varētu būt taisnība, sakot, ka tas ir augsta līmeņa valdības un augstas sociālās uzticības dēļ. Pēdējos gados ziemeļvalstu sociālajai uzticībai ir pievērsta plaša uzmanība. Daži to sauc par “ziemeļvalstu zeltu”. Sarunu festivālā “Lampa” Cēsīs šajā nedēļas nogalē Ziemeļu ministru padomes birojs Rīgā ir ļoti pareizi izvēlējies šo tēmu savai diskusijai. Un šogad es ar prieku atkal došos uz festivālu “Lampa” un aktīvi piedalīšos diskusijā, cerot, ka ziemeļvalstis un Baltijas valstis var tuvināties arī šajos jautājumos.

Ilustratīvā analoģija korupcijai ar audzēju ir tālu no ideālas. Vēža ārstniecībā galvenais fokuss ir vērsts uz slimības uzveikšanu. Visefektīvākā ārstēšana ir izdarīt savu mājasdarbu ikdienā: ieviest reformas un iegūt vēlētāju uzticību ne tikai caur skaidru uzstādījumu prezentēšanu priekšvēlēšanu kampaņās.

ES un OECD var palīdzēt, un būtu jāieklausās, ko saka “Delna” un “Transparency International”. Mana valsts to dara. Kopā ar “Transparency International” Dānijas valdība organizē 18. starptautisko Antikorupcijas konferenci Kopenhāgenā šā gada 22. – 24. oktobrī. Es ceru, ka Latvija pievienosies mums arī šoreiz.

LA.lv