Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. decembris, 2015
Drukāt

Korupcija – no neizbēgamas uz nepieņemamu. Uzņēmēju aptauja (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Kā uzņēmēji vērtē KNAB aktivitātes?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) gatavo jaunu likumprojektu ar mērķi noteikt pienākumu publiskajām, kā arī privātajām kapitālsabiedrībām un to meitasuzņēmumiem ziņot par paveikto korupcijas novēršanas riskos. Nākamajā gadā KNAB sola pastiprinātu uzmanību pievērst tieši valsts un privātajām kapitālsabiedrībām. Ko par to domā uzņēmēju aprindās?

 

Andris Vanags, AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētājs: “Koncernam ilgtspējīgs bizness un laba reputācija ir svarīgāka nekā īstermiņa ieguvumi. Korupcija kropļo tirgu un tautsaimniecību kopumā, tāpēc gan koncerna darbībā, gan nozaru organizācijās iestājamies pret korupciju un atbalstām pasākumus tās apkarošanai. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka valsts iestāžu – kā KNAB un VID – realizētajai rīcībai korupcijas un ēnu ekonomikas samazināšanas jomā vajadzētu būt izlīdzsvarotai, lai, no vienas puses, palielinātu valsts ieņēmumus, bet, no otras puses, nepiespiestu uzņēmējus likvidēt biznesu. Lai KNAB paziņojumi neradītu bailes Latvijas iedzīvotājiem iesaistīties uzņēmējdarbībā, KNAB būtu vairāk jāskaidro un jāizglīto topošie un arī esošie uzņēmēji. Nezināšana, protams, neatbrīvo no atbildības, bet uzraugošo un kontrolējošo iestāžu skaidrojošais darbs būs būtisks, lai valstī veicinātu uzņēmējdarbību un izpildītu valsts ieņēmumu prognozes.”

 

Normunds Staņēvičs, AS “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs: “KNAB iniciatīva ir apsveicama un laikā. Latvijā uztveres līmenī ir visaugstākā korupcija no visām Baltijas valstīm. Korupcija apdraud konkurences sniegtās priekšrocības, ietekmē brīvā tirgus darbību. Konkurence var rezultēties pārāk lielā tirgus varā kādiem noteiktiem uzņēmumiem, kas tādējādi var palielināt cenas un negatīvi ietekmēt preču un pakalpojumu piedāvājumu privātajā sektorā. Korupcija ir apdraudējums katra iedzīvotāja vēlmei dzīvot labāk, jo pastāv pavisam skaidra korelācija starp korupciju un IKP. Jo ātrāk un mērķtiecīgāk korupciju apkaros, jo labāk. Lai sasniegtu rezultātu, jābūt sabiedrības atbal­stam un informācijai par KNAB virzītās iniciatīvas progresu un sasniegumiem. Procesam jābūt atvērtam, un tajā jāiesaista uzņēmumu īpašnieki, vadība, darbinieki, klienti, piegādātāji un sabiedrība kopumā. Ir jāmainās sabiedrības viedoklim no “korupcija ir neizbēgama” pret “korupcija ir nepieņemama”.

 

Inese Lielpinka, SIA “Cido grupa” pārstāve: “KNAB apņemšanās pievērst pastiprinātu uzmanību korupcijas jautājumiem uzņēmumos ir vērtējama pozitīvi. Jāatzīmē, ka lielākie korupcijas riski ir tieši ēnu ekonomikā. Pievēršot pastiprinātu uzmanību korupcijas jautājumiem, netieši tiek pievērsta uzmanība arī nodokļu nemaksātājiem, tādā veidā pozitīvi ietekmējot godīgu uzņēmējdarbību. Ņemot vērā mūsu uzņēmuma caurspīdīgo politiku, šādi korupcijas riski ir praktiski neiespējami. SIA “Cido grupa” ietilpst starptautiskā pārtikas uzņēmumu grupā, kurai ir augsti ētikas standarti un kritēriji. Komerciālās uzpirkšanas riski pastāv arī privātā sektorā, tāpēc “Cido grupas” darbinieki, uzsākot darbu uzņēmumā, tiek iepazīstināti ar ētikas kodeksu, kas viņiem ir stingri jāievēro. Uzņēmumā ir izveidotas ētikas vadlīnijas, kas precīzi nosaka, kā jāstrādā ar sadarbības partneriem, korporatīvajiem klientiem un valsts un pašvaldības institūcijām, izskaužot jebkādas korupcijas iespējas un interešu konfliktus.”

 

Kristīne Ārensone, AS “Latvenergo” darbības atbilstības kontroles vadītāja: “Pēdējo gadu laikā uzņēmumā veikts mērķtiecīgs un rezultatīvs darbs korupcijas risku novēršanai un caurskatāmības veicināšanai. Tādējādi tiek ievēroti labas korporatīvās pārvaldības principi, kuru īstenošanu valstī kopumā veicinās arī KNAB plānotās aktivitātes korupcijas novēršanai, tāpēc tās vērtējam pozitīvi. Valdības pieņemtās pretkorupcijas pamatnostādnes paredz pāreju no centralizēta uz decentralizētu korupcijas novēršanas modeli, tādējādi tās novēršanai kļūstot mērķtiecīgākai un efektīvākai. Tas nozīmē, ka uzņēmēji no KNAB saņems lielāku atbalstu korupcijas novēršanā un apkarošanā, veicinot izpratni par korupcijas riskiem un palīdzot laikus identificēt potenciālās problēmas. “Latvenergo” nozīmīgu ieguldījumu veicis, emitējot obligācijas. Mūsu uzņēmums ir pirmā un aizvien vienīgā valsts kapitālsabiedrība Latvijā, kas to ir paveikusi. Obligāciju emisijas priekšnoteikums – to nemaz nevar izdarīt uzņēmums, kas nav veicis pretkorupcijas un caurskatāmības pasākumus.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Korupcija sistematiski tiek iestrādāta likumos – ar neierobežotas varas un patvaļas elementiem, kur amatpersonai dotas iespējas mērīt, svērt un balstīties uz viedokli – ” ņemot vērā”. T’ādi ir gandrīz visi likumi dzīvokļu jomā, kur arī valda beztiesiskums, patvaļa un cilveku neaizsargatība. Ka var bez tiesas sprieduma viens nekaunīgs tiesu izpildītājs izlikt no dzīvokļa cilvēku ģimeni. Jūs domājiet, ka valsts iestājās, lai atjaunotu tiesības – ievestu atpakaļ dzīvoklī? Varai nospļauties par tevi, tu tikai balso par viņiem. Dzīvokļu joma nav neviena likuma, kas aizsargātu cilvēku. Latvija ir nekaunīgi despotiska vara, pareizāķ patvaļas valsts, ar cilveku var darīt jebko – izmest tavu iedzīvi, salauzt un sabojāt, tu paliec vēl drausmīgāk kā bēglis un tevi neviens šajā ” demokrātijas” valstī neatbalsta. Pamēģini izmest suni – ja atklās policija, tu vari nokļūt pat cietuma. Zvēru valsts. Eiropa kliedz, ja veikalā zivij baseins par mazu vai lapsai būris nav ka vajag – cilvēki tiek vērtēti zemāk par suni.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (57)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+