Pasaulē
Eiropa

Korupcijas purvājs neizsīkst 16

Foto: LETA

Starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Transparency International” gadskārtējā apskatā par korupcijas uztveri tradicionāli kā visneuzņēmīgākās pret kukuļošanu atzītas ziemeļvalstis Dānija, Somija un Norvēģija, tās par dažiem punktiem apsteidzot Jaunzēlandei. 180 valstu sarak-stā augstajā 21. vietā ierindota Igaunija (71 punkts). Lietuva (59) ir 38. vietā, bet Latvija ar 58 punktiem – 40. vietā.

 

Bulgārija grauj Eiropas prestižu

Berlīnē izvietotās organizācijas “Transparency International” veidotajā korupcijas uztveres indeksā valstis ir sarindotas atkarībā no uzņēmējdarbības apstākļu novērtējuma un tā, cik bieži aptaujātajiem uzņēmējiem ir nācies sastapties ar kukuļošanu savā valstī. Eiropas Savienības valstis parasti ir bijušas mazāk pakļautas korupcijas sērgai (septiņas Eiropas valstis ir vismazāk korumpēto pirmajā desmitniekā), taču pagājušā gada “TI” veidotajā korupcijas uztveres indeksā par Eiropas korumpētāko valsti atzīta Bulgārija (43), kas ierindota 71. vietā. Tā sagadījies, ka Bulgārija, kas par Eiropas korumpētāko valsti atzīta jau trešo gadu pēc kārtas, šobrīd ir ES prezidējošā valsts. Itālijā korupcija jo-projām ir nopietna problēma, atzīts “TI” ziņojumā, taču pēdējos gados pieņemti vairāki svarīgi likumi par trauksmes cēlēju aizsardzību, finanšu darījumu atklātumu un naudas atmazgāšanas apkarošanu. Ar 50 punktiem Itālija ir uzlabojusi savu raksturojumu korupcijas indeksa tabulā, taču joprojām atpaliek par 16 punktiem no Rietumeiropas reģiona vidējā vērtējuma.

Korupcijas uztveres indekss liecina, ka kukuļošana varētu būt mazinājusies Čehijā (no 49 punktiem 2012. gadā līdz 57 punktiem 2017. gadā) un Latvijā (no 49 līdz 58 punktiem tajā pašā laikposmā), taču korupcijas iznīdēšana ir ilgtermiņa darbs.

Somija, kas tradicionāli atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, arī pērn vērtējumā ir augstajā trešajā vietā, dalot to ar Norvēģiju un Šveici, taču Somijai tā ir lejupslīde par četriem punktiem. “TI” ekspertu ieskatā, to var attiecināt uz neskaidro robežu starp publiskajām un privātajām interesēm, kad dažas amatpersonas valsts amatos ne vienmēr spēj atturēties no lēmumu pieņemšanas jautājumos, kuros pašas var būt ieinteresētas. Somijas premjerministrs Juha Sipile esot mēģinājis ietekmēt kāda interešu konflikta atainojumu medijos.

 

Preses brīvība ir svarīga korupcijas apkarošanā

Ungārija piecos gados ir noslīdējusi sarakstā par desmit punktiem, kas liecina par pilsoniskās sabiedrības samazinošos ietekmi un autoritārisma pieaugumu ne tikai Ungārijā, bet visā Austrumeiropā un īpaši Vidusāzijā, teikts “TI” ziņojumā.

Šajos reģionos nevalstiskajām organizācijām un neatkarīgajiem medijiem tiek radīti šķēršļi, lai traucētu amatpersonu lēmumu pārraudzīšanu un kritiku.

Lai gan Ukrainas amatpersonas pēdējos gados daudz runājušas par pretkorupcijas cīņas svarīgumu, valstī joprojām notiek uzbrukumi pretkorupcijas aktīvistiem un žurnālistiem, kas atmasko koruptīvus darījumus. Nevalstiskajām organizācijām, kas vēršas pret kukuļošanu, jāizpilda daudzi dokumenti un deklarācijas, kas sarežģī ikdienas darbu. Ukrainā, kas ar 30 punktiem ir 130. vietā “TI” korupcijas uztveres sarakstā, joprojām nav izveidota neatkarīga pretkorupcijas tiesa, kas būtu brīva no politiskās ietekmes.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma jau 19 mēnešus Turcijā ir spēkā ārkārtas stāvoklis, visus lēmumus pieņemot prezidentam. Aptuveni 120 000 ierēdņu ir atlaisti no darba, tāpēc daudzi lēmumi par sabiedriskajiem pasūtījumiem netiek pienācīgi izvērtēti un notiek bez konkursa. Neatkarīgie mediji ir faktiski iznīcināti, tāpēc sabiedrībai trūkst informācijas par notiekošo, atzīmē “TI”. Valsts budžeta izdevumi nav atklāti, turklāt prezidentam un premjerministram ir savs fonds, kurā esot aptuveni 800 miljoni dolāru, par kuru izlietošanu amatpersonām nav jāatskaitās.

Korupcija nevar tikt apkarota, ja nevalstiskajām organizācijām un medijiem ir liegta iespēja pārbaudīt faktus un ziņot sabiedrībai. “Transparency International”, kas darbojas vairāk nekā simt valstīs, par ļoti svarīgu uzdevumu uzskata preses brīvības un mediju neatkarības aizstāvēšanu un pilsoniskās sabiedrības plašu iesaistīšanu. “TI” iesaka starptautiskajām ekonomiskās un humānās palīdzības organizācijām un uzņēmējiem, kas apsver iesaistīšanos kādā biznesa jomā ārvalstīs, ņemt vērā arī preses brīvības faktoru un cilvēktiesību ievērošanu.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv