Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
10. decembris, 2015
Drukāt

Korupcijas vēzis grauž Ukrainu (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pagājuši jau divi gadi, kopš Kijevas neatkarības laukumā novembrī sākās tā sauktie Eiromaidana protesti, kuri noveda pie toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīma gāšanas.

Pagājuši jau divi gadi, kopš Kijevas neatkarības laukumā novembrī sākās tā sauktie Eiromaidana protesti, kurus izraisīja toreizējā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča lēmums neslēgt iepriekš solīto asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, tā vietā izvēloties ciešāku sadarbību ar Maskavu. Pasaules sabiedrības uzmanība vairāk pievērsta tās ārējam ienaidniekam – Krievijai, taču valdošās kliķes savstarpējā ietekmes dalīšana un konflikti plosa valsti arī no iekšpuses. Kopš Janukoviča režīma gāšanas un valdības maiņas Ukrainai tā arī nav izdevies veikt vērā ņemamas reformas un izskaust korupcijas vēzi. Joprojām nav izdevies atgūt arī Ukrainas bijušā prezidenta un viņa svītas nozagtos miljardus.

 

Valdība solīja pārmaiņas

2. decembrī apritēja tieši gads, kopš Ukrainas valdības vadītāja amatā stājās Arsēnijs Jaceņuks. To atbalstīja piecu Eiropai simpatizējošu partiju koalīcija, deklarējot uzticību Maidana ideāliem un solot valstij būtiskas izmaiņas. No jaunās valdības tika gaidīta ne tikai situācijas stabilizēšana valstī, bet arī sekmīgas reformas. Eksperti uzskata, ka viens no galvenajiem šīs valdības sasniegumiem ir Ukrainas ekonomikas stabilizācija. Pēc valsts statistikas pārvaldes datiem, ir būtiski samazinājies IKP krituma temps. Valdība lepojas ar inflācijas tempa samazināšanos, divkāršu zelta rezervju pieaugumu un veiksmīgu ārējā parāda restrukturizāciju. Eksperti uzskata, ka Ukraina ir sasniegusi ekonomiskās krīzes zemāko punktu, pēc kura var gaidīt situācijas uzlabošanos. Arī Ukrainas valsts banka nākamgad valstij prognozē ekonomisko izaugsmi. Par to liecina arī Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aprēķini.

 

Traucē aizkulišu intrigas

Tomēr ekonomiskās izaugsmes prognozes ir ļoti trauslas. Ļodzīgs ir arī Ukrainas valdības politiskais pamats. Maidana eiforija ir zudusi – valstī ir atgriezusies politiskā konkurence, valdības mēģinājumi sabalansēt atšķirīgās intereses ar parlamentu, bezgalīgi savstarpēji apvainojumi un aizkulišu intrigas. Pitsburgas universitātes ekonomikas profesors un analītiskās platformas “Vox Ukraine” dibinātājs Timofejs Milovanovs intervijā “DW” atzīmē, ka gada laikā no visiem likumiem, kurus valdība iesniegusi, Augstākā rada apstiprinājusi tikai 36%, lai gan, stājoties amatā, premjers un viņa valdība baudīja pārliecinošu parlamenta atbalstu. Analītiķi gan atzīmē, ka, neskatoties uz parlamenta ticības zudumu valdībai, fakts, ka tā jo­projām strādā, jau ir uzskatāms par panākumu.

 

Korupcijas vēzis saēd Ukrainu

“Vox Ukraine” eksperti augstu vērtē valdības sākto cīņu pret korupciju un šajā virzienā spertos soļus, uzteicot vairākus likumus, kas, viņuprāt, ar laiku būtiski traucēs dažādu mahināciju veikšanai. Starp tiem, piemēram, ir likums par īpašuma reģistru publiskošanu. Caurspīdīgāka ir arī publisko iepirkumu procedūra. Tāpat veikta virkne uzlabojumu birokrātijas ierobežošanā. Atzinīgi tiek vērtēta arī īpašā pretkorupcijas prokurora un pretkorupcijas biroja izveide, kas darbu sāka šā gada decembrī. Vienlaikus eksperti uzsver, ka runa ir par centieniem, nevis reāliem sasniegumiem un būtiskiem uzlabojumiem šajā jomā. To savas divu dienu vizītes laikā šonedēļ Ukrainā, uzrunājot parlamentu, atzīmēja arī ASV viceprezidents Džo Baidens: “Korupcijas vēzis saēd Ukrainu,” viņš teica, uzrunājot deputātus, “nepietiek tikai izveidot pretkorupcijas biroju un iecelt īpašo prokuroru cīņā pret korupciju. Jūsu ģenerālprokurora birojam izmisīgi nepieciešamas reformas.” Ukrainas plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka aizkulišu sarunās ar deputātiem Baidens aicinājis no amata atstādināt Ukrainas ģenerālprokuroru Viktoru Šokinu, kurš ir kļuvis par sava veida valsts lielo korumpantu vairogu. Viņa atstādināšanu prasa arī Ukrainas iedzīvotāji un daļa deputātu, taču pret to iebilst Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Vienlaikus Baidens licis noprast, ka, nespējot ierobežot korupcijas sērgu, Ukraina varētu zaudēt ASV finansiālo atbalstu, kas kopš prokrieviskā prezidenta gāšanas jau sasniedzis 760 miljonus dolāru apmēru. Papildu 190 miljoni no šā atbalsta piešķirti tieši cīņai pret korupciju Ukrainas tiesībsargājošajās struktūrās un finanšu reformu īstenošanai. “Korupcija izsūc jūsu valsts resursus. Mēs to zinām. Jūs to zināt,” sacīja Baidens, mudinot Kijevu veikt sāpīgas, bet nepieciešamas reformas korupcijas apkarošanai. Tas varētu būt arī pēdējais Rietumu brīdinājums, ja Ukraina nespēs pildīt uzdoto mājas darbu, atzīmē analītiķi, uzsverot, ka tieši neveiksmīgie centieni vai nevēlēšanās ierobežot korupciju parāda pašreizējās Ukrainas valdības sasniegumu niecību.

 

Korumpantus piesedzot valdības vadītājs

Ukrainas plašsaziņas līdzekļi norāda, ka zivs pūst no galvas un tieši premjeram apmaiņā pret ASV finanšu palīdzību būtu jāpārskata savu “draugu” loks. “Financial Times” norāda, ka jau šonedēļ korupcijas skandāla dēļ, kurā varētu būt iesaistītas augsta ranga amatpersonas, varētu krist Jaceņuka valdība. Piektdien paredzēts premjera ikgadējais ziņojums parlamentam par valdības šajā gadā paveikto un iecerēto darbību. Tiek pieļauts, ka pēc ziņojuma deputāti varētu ierosināt izteikt valdībai neuzticību. Analītiķi gan atzīmē, ka tas varētu destabilizēt situāciju valstī un izdarīt lāča pakalpojumu Krievijai. Kaislības ap Ukrainas valdības iespējamo saistību ar korupciju nerimstas jau kopš pavasara. Viņš tiek vainots bijušā prezidenta Viktora Janukoviča korupcijas shēmu piesegšanā jautājumos, kas saistīti ar valsts uzņēmumu privatizāciju. Arī britu izdevums “The Times”, atsaucoties uz Odesas apgabala prokuratūras veikto izmeklēšanu, raksta, ka premjers varētu būt iesaistīts vērienīgā valsts korupcijas shēmā, kuras apgrozījums varētu būt 90 miljoni dolāru gadā. Izmeklēšanas rīcībā esošie pierādījumi, apstiprinot, ka premjers iesaistīts valsts lielākā ķīmijas nozares uzņēmuma “Odessa Port Plant” peļņas izlaupīšanā. Pats premjers gan vienmēr noraidījis savu līdzdalību korupcijas shēmās, apgalvojot, ka šīs baumas izplata Krievija, lai destabilizētu situāciju valstī. Arī valsts prezidents Petro Porošenko, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, solīja atņemt varu oligarhiem un šķirties no savām kompānijām. Tomēr laikā, kad Ukrainas austrumos notika asiņainas sadursmes, viņam pietuvināto cilvēku loks tika pie izdevīgiem darījumiem valsts uzņēmumos, bet paša turība tikai vairojās. Valdošās kliķes iespējamā saistība ar korupciju, neskatoties uz pieņemtajiem likumiem un dažām progresīvām reformām, nav ļāvusi arī pašiem ukraiņiem noticēt, ka valsts spēs īstenot efektīvu cīņu pret korupciju. Aptuveni 72% respondentu uzskata, ka valsts cīņa pret korupciju nav efektīva.

 

Janukoviča izvestie miljardi

Gandrīz divu gadu laikā kopš Janukoviča režīma un valdības maiņas Ukrainai joprojām nav izdevies atgūt arī Ukrainas bijušā prezidenta un viņa svītas nelikumīgi no valsts izvestos līdzekļus. Līdz šim brīdim Ukrainas tiesībsargājošās iestādes varējušas atgriezt tikai 10 miljonus grivnu (apmēram 380 tūkstošus eiro). Tas ir tikai 1% no Eiropas valstīs nobloķētajiem finanšu līdzekļiem, kas saistīti ar bijušo Ukrainas valdību, vēsta “Deutsche Welle”. Lai paātrinātu Ukrainas eksprezidenta no valsts izvestās naudas atrašanu un atgriešanu, šā gada novembrī parlaments apstiprināja “Naudas atgriešanas un aktīvu pārvaldīšanas aģentūras” izveidošanu. Eksperti gan norāda, ka aģentūras ziņā būs tikai arestēto aktīvu pārvaldīšana, taču par to atgriešanu jādomā tiesībsargājošajām iestādēm. Izmeklētājiem, kas nodarbojas ar bijušo augsta ranga amatpersonu lietu izmeklēšanu, nodoti jau vairāk nekā 300 materiāli par Janukoviča un viņa kliķes aizdomīgajiem darījumiem. Šo darījumu kopējā summa tikai Ukrainā vien sasniedz 163 miljardus grivnu jeb 6 miljardus eiro. Ukrainas Korupcijas novēršanas centra izpilddirektore Darja Kaleņuka norāda, ka no nozagtajiem 6 miljardiem eiro valsts atgūto budžeta līdzekļu fondā ieskaitītas tikai 8000 grivnas jeb 300 eiro. “Es domāju, ka mums nevajadzētu gaidīt, ka Ukrainai tiks atgriezti Janukoviča ārvalstu aktīvi, ja mēs pat savā valstī nespējam tikt ar to galā.” Kaleņuka atzīst, ka līdzekļus, ko Ukrainas eksprezidents un viņa svīta noslēpusi ārvalstīs, apzināt ir daudz grūtāk. Viņa norāda, ka informācija par Janukoviča ģimenes un viņa sabiedroto ārvalstu aktīviem Eiropā tiek pārbaudīta un nosūtīta Ukrainas tiesībsargājošām ie­stādēm, taču tās nespēj savākt pierādījumus, lai sāktu kriminālprocesu. “Tāpēc daļai aktīvu arests tiek atsaukts, jo Ukraina neiesniedz pierādījumus [par līdzekļu nelikumīgu izvešanu no valsts], bet bez pierādījumiem eiropieši neko nevar izdarīt,” saka eksperte. Viņa neizslēdz, ka tiesībsargājošo iestāžu pasivitātes dēļ 2016. gada pavasarī, kad Eiropas Savienība pārskatīs sankcijas pret eksprezidentu Janukoviču un viņa sabiedrotajiem, Ukraina zaudēs iespēju atgūt nelikumīgi izvestos līdzekļus.

 

Rietumi neapmierināti

Eksperti uzskata, ka korupcijas, savstarpējo rēķinu kārtošanas un nemitīgo ķīviņu dēļ valdībai nav izdevies kļūt par reformu virzītājspēku. Pārmaiņas valstī, ko pēc Maidana notikumiem solīja jaunā valdība, ir pārāk lēnas, bet dažviet tās nenotiek vispār. Ar solīto reformu īstenošanu nav apmierināti arī Rietumi, uzsverot, ka temps, kādā Ukrainas valdība strādā, lai atrisinātu problēmas, joprojām ir ļoti lēns. Eiropas Kārnegi centra eksperts Austrumeiropas jautājumos Balašs Jarabiks to skaidro ar vecās sistēmas pretestību, atzīstot, ka Ukrainā notikusi tikai kārtējā varas maiņa: “Pēc Maidana Ukrainas politikā nekas būtisks nav mainījies, kā uz to cerēja gan Ukrainā, gan Rietumos.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Turpiniet vien lēkāt, biedri maidauņi! Atbildēt

    Kto ņe skačet, tot moskaļ!

Draugiem Facebook Twitter Google+