Kosmiskā zonde sāk darbu uz Marsa 0
Pirmdien uz Marsa sekmīgi nolaidās kosmiskā zonde “InSight”, kuras palaišanu pārraudzīja ASV Nacionālā kosmosa izpētes aģentūra NASA un kuras būvē piedalījās ASV, Francijas un Vācijas zinātnieki.
Ceļā uz Marsu zonde sešos mēnešos veica 548 miljonus kilometru.
Zonde nolaidās tuvu Marsa ekvatoram planētas rietumu daļā, kura ir līdzena un gluda, atvieglojot urbšanas darbus. Eksperti atzīmē, ka šī ir pirmā kosmiskā zonde, kas aprīkota ar ierīcēm, lai pētītu Marsa iekšējo struktūru, meklējot atbildes uz jautājumiem par agrīno posmu arī citu planētu – Merkūra, Veneras un Zemes attīstībā pirms 4,5 miljardiem gadu.
Pētījumos paredzēts precizēt informāciju par Marsa iekšējā dzelzs un citu metālu kodola blīvumu, lai noteiktu, vai planētas centrā metāli ir šķidrā vai cietā stāvoklī. Ar vācu zinātnieku izgatavotu zondi paredzēts mērīt planētas temperatūru aptuveni piecu metru dziļumā, lai noteiktu karstuma avotu un pētītu, vai Marss ir veidojies no tās pašas vielas kā Zeme un Mēness.
Zonde ir aprīkota ar franču zinātnieku izgatavotu ļoti jutīgu seismometru, kas pētīs Marsa “pulsu” – seismiskos viļņus, ko rada trīces, meteorītu triecieni un arī putekļu vētras. Šādi mērījumi uz Marsa agrāk nekad nav veikti, atzīmē aģentūra “Reuters”. Zonde pētīs Marsu nākamos 24 mēnešus – aptuveni tik ilgs ir viens gads uz Marsa.
“Iemesls, kāpēc mēs rokamies Marsā, ir ne tikai vēlme labāk izprast tā struktūru, bet arī Zemes uzbūvi un veidošanos,” intervijā “Reuters” teica viens no miljardu dolāru vērtā projekta zinātniekiem Brūss Banerds.
Pētnieki grib rast atbildi uz jautājumu, kāpēc Marss, kas kādreiz bija salīdzinoši silta un mitra planēta, attīstījās pretstatā Zemei, kļūstot par sausu, tuksnešainu un aukstu pasauli, kur nav dzīvības. Atbilde varētu būt saistīta ar Marsa seno pagātni, magnētisko lauku un tektonisko aktivitāti, uzskata NASA vadošais pētnieks Džeimss Grīns.
