Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
2. decembris, 2014
Drukāt

Kosmoss kā mākslinieku nojausma

Publicitātes (Normunda Brasliņa) fotoPublicitātes (Normunda Brasliņa) foto

Juris Utāns. MĒS tevi VĒROJAM. 2012. Audekls, jaukta tehnika. Mākslinieka īpašums.

LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” līdz 25. janvārim apskatāma izstāde “Saules sistēmas perspektīva”.

Racionālais un iracionālais ir divas mūsu dzīves neatņemamas sastāvdaļas. Mēs biežāk paļaujamies uz prātu, bet neizslēdzam arī būtisko intuīcijas lomu. Pasaules objektīvas izskaidrošanas tiesības pieder zinātniekiem, bet ir gadījumi, kad pa priekšu iet mākslinieki, kuri var nojaust vēl neatklātus horizontus un mēģināt vizualizēt to, ko neviens vēl nav redzējis. Par to, kādu šo kosmosu ieraudzīja latviešu mākslinieki 20. gadsimtā, šobrīd stāsta neparasta izstāde izstāžu zālē “Arsenāls” – “Saules sistēmas perspektīva”.

Izstādes atklāšana notika ļoti piemērotā laikā, kad interese par astronomiju tika pamatīgi uzkurināta. No vienas puses, tā bija jaunā zinātniskās fantastikas filma “Starp zvaigznēm” (“Interstellar”), kurā pirmo reizi kino vēsturē maksimāli reālistiski (precīzi) tika modelēti ne tikai astrofizikas parametri, bet arī tādas parādības kā melnais caurums vai daudzdimensionāla telpa. Otrais notikums, kas izraisīja zināmu ažiotāžu, bija paziņojums par nolaižamā aparāta “Philae” nosēšanos uz Čurjumova-Gerasimenko komētas virsmas. Divas dienas šis aparāts aktīvi darbojās, veicot dažādus eksperimentus un sūtot uz Zemi neticami skaistas komētas ainavu fotogrāfijas. Bet, kad saules baterijas izlādējās un translācija apstājās, mūsu sakārdināto ziņkārību bija gatava apmierināt tikko atvērtā izstāde.

Mēģinājumi attēlot debesis no astronomiskā viedokļa sastopami jau senā vēsturē. Viens no pirmajiem komētas attēlojumiem Eiropas māk­slā redzams slavenajā gobelēnā no Baijē, kas stāsta par Anglijas iekarošanu 11. gadsimtā. Dominējoša vieta kosmosa attēlojuma vēsturē pieder mistiska rakstura vīzijām, kurās Dievs un viņa radītā pasaule spēlē galveno lomu. Tikai 20. gadsimtā paralēli sasniegumiem zinātnē un arvien drošākiem sapņiem par Visumu ārpus mūsu egocentriskās Saules sistēmas, mākslinieki pievērsušies lietām, kas atrodas aiz fantāzijas un attēlošanas iespēju robežām.

Latviešu mākslā kosmosa tēma ienāca 20. gadsimta otrajā pusē, atbilstoši vispadomju ažiotāžai, kuru izraisīja gan “Sputņik-1” palaišana, gan Gagarina lidojums Zemes orbītā, gan arī amerikāņu kosmonauta Arm­stronga izkāpšana uz Mēness. Tā bija iespēja, ko nedrīkstēja neizmantot – sociālistiskā reālisma ietvaros tika atļauts runāt par nereāliem, abstraktiem un sirreāliem sižetiem. Bet kā gan citādi, ja kosmisko ceļojumu idejas pamatā atradās “krievu kosmisma” tēva Nikolaja Fjedorova ideja par nepieciešamību kolonizēt citas planētas, lai būtu vieta visiem tiem, kas augšāmcelsies Pastarās tiesas dienā. Šķiet, ka kopš tiem laikiem kosmoss nekad nezaudēja saikni ar ezoteriku un fantastiku, neskatoties uz dažādām politiskām peripetijām šeit, uz Zemes.

Kosmoss ir tik universāla tēma, ka katram māksliniekam atradīsies vieta pašizteiksmei. Izstāde “Saules sistēmas perspektīva”, neapšaubāmi, ir interesanta tieši ar šo viedokļu un vīziju krāšņo daudzveidību. Nosacītas tematiskās zonas, kurās apvienotie darbi sniedz skatītājam kosmosa interpretācijas iespējas diapazonā no objektīva vērojuma līdz ezotēriskām atklāsmēm, no vēsturiskas retrospekcijas līdz mitoloģiskām pasaules radīšanas ainām. Misticisms kļūst par zinātnes katalizatoru, un kosmosa noslēpumi rosina pētīt tautas ornamentu. Vai otrādi, ornaments top par Visuma atspoguļojumu. Izstāde ir pilna ar sfēriskām formām, ritmiski sakārtotām vai pakļautām cikliskām kustībām. Asociācijas ar kosmosu ir tiešas un nepārprotamas, bet ļoti bieži tas ir tikai iemesls, lai runātu par dziļi cilvēciskām un psiholoģiskām problēmām. Universālas struktūras, kas caurstrāvo Visumu, atrodamas gan planētu kustības muzikālajos intervālos, gan harmoniski veidotās fotonu izstarojumu ainavās. Protams, kosmosā meklējamas arī atbildes uz visbūtiskākajiem jautājumiem par mūsu izcelšanos. Un mākslinieki piedāvā dažādas hipotēzes, sākot ar Lielā sprādziena teoriju un beidzot ar panspermiju – dzīves pirmsākumu iegūšanu no citām planētām vai pat attīstītākām civilizācijām. Skatītājs, protams, var nepiekrist mākslinieku viedoklim un mēģināt paskatīties uz kosmosu no savas individuālās perspektīvas, taču nav šaubu – tas ietekmē mūsu dzīvi kaut vai gleznotā veidā.

Vārds apmeklētājiem

Anna Peitēne, studente: “Savdabīgs mākslas ceļojums ārpus mums ierastā. Manuprāt, izstādē kosmosa tēma pasniegta ļoti moderni un tajā pašā laikā izzinoši.”

Elvijs Kociņš, valsts ierēdnis: “Visai netipiska izstāde, kas ieved mūs pārdabiskā, metafiziskā stāvoklī Visuma plašumos.”

Elīna Kalkote, projektu vadītāja: “Izstādes nagla viennozīmīgi ir Jura Utāna glezna “MĒS tevi VĒROJAM”. Glezna iemieso visu to cilvēcisko un nedaudz mītisko, kas veido mūsu visu dzīves. Nedaudz meditatīvā fona mūzika rada fantastisku fonu izstādei, kuras mērķis ir pacelt mūs pāri visam ikdienišķajam un mūs ievest šajā neierastajā Visuma pasaulē.”

Sagatavojusi IEVA GRŽIBOVSKA

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+