Egils Līcītis: Izšķērdīgas uzdzīves devītais vilnis 1
Deviņdesmit gados piedzīvoto notikumu kamolītī kādam mūsu senam lasītājam atmiņu audeklā bija palicis šāds dzīpars, ko viņš man pastāstīja. Āre, pirmskara augstvērtīgajā demokrātijā partijnieki bijuši tik pazemīgi vēlētāju priekšā, ka, balsis lūgdamies, apmeklējuši pagastu pēc pagasta. Braukuši ar riteņiem. Kolīdz viens ērenpreiss pēc “zociķa” aģitācijas aizjoņojis, tā uz tautas nama lievenēm kāpis mazmājnieks vai zemsavietis – nodarvot iepriekšējo makānu. Uz muguras katram braucējam bijis spilgti izzīmēts partijas listes numurs, pat lielceļa putekļos it viegli pamanāms. Vecos laikos deputāti stāvējuši tautai tuvāk un vairāk krituši par taisnību, sirmais kungs atcerējās, kā Saeimā Marģeram Skujeniekam pat pie šlipses ķērušies un no bārdas pūkas kušķi izplēsuši.
Mūsdienu politiķi turpretī izturas kā svešinieki laikabiedriem. Vēlētājus negrib ne pazīt, aizšaujas garām limuzīnos ar tonētiem stikliem. Viņi itin kā pārbauda mazā cilvēka pacietību. Nodokļu maksātāji ne mazumu eirīšu atļauj partiju uzturēšanai. Kā tērē izsniegtos čekus? KNAB ziņo: Saeimas partijām tautas doto naudu bija ļauts izmantot tikai odiozai priekšvēlēšanu kara propagandai un biroja istabiņas īrei. Izrādījās, ka artava demokrātijai šķērdēta uz nebēdu. Viņi pirkuši puķupodus, krāsu televizorus, putekļsūcējus, spirtoto, un visvairāk atkal iekritusi Reformu partija. To gan var attaisnot, jo viņi pasūtīja bēru vainagu, ko zatleriešiem tik tiešām vajadzēja.
Valsts kontrole gājusi ministrijās un iestādēs, kurām tāpat netrūkst cilvēku cienīga finansējuma no budžeta. Un izrādās – valsts apjomīgi cietusi zaudējumus no nebeidzamas šmorēšanas, un mums ausī džinkst no kontrolieru pārmetumiem. Kantoru un dienestu telpās jau pa gabalu smaržojis pēc šokolādes tāfelītēm. Pusdienās ierēdņiem “dieviņš devis” kartupeļus, kotletes un treknas, krēmīgas mērces. Tuncis viņiem vissvarīgākais, nevis cilvēks! Pēc šķīvju izlaizīšanas nes uzkodiņas – kamambēru, lašmaizītes un saldajā bubertu. No neveselīgas pārtikas, kur taču varēja pietikt ar pašu lasītas gārsas un virzas eļļotiem salātiņiem, no lēna, sēdoša darba ikkatram ministrijas darbiniekam veidojas dubultzods! Un kā paiet darbadiena? Miniforumos, apspriežot dreskodu nākamajā uzdzīves vietā – vai rīkos filmu varoņu ballīti vai ieradīsies karnevāliskos tērpos, pārģērbjoties par dzīvniekiem un visu ministrijas jubilejas vakaru pavadot zem maskas.
Elektronisko saziņas līdzekļu uzraugi – ausis svilst un sarkst, klausoties, kā izpriecājušies uz mūsu rēķina. Pasūtīta bijušo priekšnieku ģīmetņu galerija – tagadējie locekļi ieliks foto rāmītī un turēs uz galda blakus mīļākās bildei. Iegādāti 25 riekstu trauki ar gravējumu “Slava NEPLP” – liecina VK kontaktinformācija.
Ja tautas pacietības mērs ies pāri malām, diez vai kāds loderus slēps malkas šķūnītī, kad rīkos mantības izšķiedēju politiķu kapusvētkus.
