Kultūra
Literatūra

“Kotra dīna ir kai e-posts”0


Zaiga Lāce: “Rakstu latgaliski, jo tā ir mana iekšējā valoda, caur kuru varu būt es pati.”
Zaiga Lāce: “Rakstu latgaliski, jo tā ir mana iekšējā valoda, caur kuru varu būt es pati.”
Foto no personiskā arhīva

Zaiga Lāce ir radoša personība, kuras dzimtā puse ir Rēzeknes novada Pušas pagasts, bet pašlaik viņa dzīvo Daugavpilī. Daugavpils Universitātē ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu latviešu filoloģijā un profesionālo maģistra grādu izglītības zinātnē studiju programmā “Karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists”.

“Kamēr mācījos Maltas 1. vidusskolā, katru gadu piedalījos skolēnu jaunrades darbu konkursā, kas veltīts rakstniecei Neaizmirstulei. Pirmo reizi sastapos ar latgaliešu rakstu valodu, jo bija pierasts radošos darbus rakstīt latviešu literārajā valodā. Tajā brīdī sapratu, ka tas ir mans, – gan rakstīt, gan rakstīt arī latgaliski,” viņa stāsta.

Zaigas dzejproza publicēta Austrumlatvijas literārās akadēmijas tekstu kopkrājumos “Sarunas” (2013), “Rainis un Aspazija 21. gadsimta Austrumlatvijas literātu balsīs” (2014), “Latvijas suvenīri” (2018), aktīvi piedalījusies Dzejas dienās, deklamējot savus dzejoļus, publicējusies latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv.

 

– Kāpēc tavi teksti lielākoties top latgaliski?

Z. Lāce: – Latviešu valodu iemācījos skolā, līdz tam brīdim domāju un runāju latgaliski. Tā ir mana iekšējā valoda, caur kuru varu būt es pati, – teksti ir sarkastiski, ironiski, un, pat tulkojot uz jebkuru citu valodu, es nevarētu izteikties tik precīzi. Manos tekstos rodami arī kultūrkodi.

– Kā tavā dzīvē ienāca Austrumlatvijas literārā akadēmija?

– Ļoti likumsakarīgi. Profesore un literatūrzinātniece Maija Burima, kura ir ALA dibinātāja, bija arī mana pasniedzēja filoloģijas studiju laikā. Ļoti novērtēju viņas kritiku un cienu viņas viedokli. Iespēja publicēties jaunajiem rakstniekiem ir ļoti svarīga, kad to novērtē un gaida, – tā ir pavisam cita svētlaime. Te viss ir kopā – gan interesantas un vērtīgas meistarklases ar Latvijā pazīstamiem rakstniekiem un publicistiem, gan tikšanās ar citiem jaunajiem literātiem.

– Sociālajos tīklos esi pamanāma kā koša ceļotāja un dzīves baudītāja. Kuri ir tavi spilgtākie ceļojumi?

– Esmu pasaules lielākajā ceļotāju klubā, kas paver pavisam citus plašumus. Ceļojot baudu bezrūpību, par visu brīnos un atgriežoties vēlreiz iemīlos arī Latvijā. Mani pārņem tāds miers, kad lidmašīna paceļas, tajā brīdī manī kaut kas transformējas. Nozīmīgs bija ceļojums uz Islandi, jo tas bija mērķis, kuru negaidīju tik ātri piepildāmies. Izbaudīju kontrastējošo dabu, kas mani fascinēja. Peldējos upē, kurā ūdens bija uzsilis līdz +45 grādiem, bet ārā vien +5. Itālijā esmu bijusi vairākas reizes, bet visi ceļojumi man asociējas ar konkrētiem cilvēkiem un notikumiem. Kad man iestājas kāds grūtums sirdī – jābrauc uz Itāliju. Šī valsts ir liels mākslas darbs, kura izpētei un izzināšanai būtu nepieciešama visa dzīve. Man patīk arī Portugāle, kur nodzīvoju vairāk nekā trīs mēnešus. Esmu nakšņojusi okeāna krastā zem atklātām debesīm hipiju kompānijā un turpat krastā vakariņām cepusi grilētas vistas uz ugunskura.

– Kura grāmata būtu vislabākais ceļabiedrs tavā izplānotajā ceļojumā?

– Mana galva ir viens liels fantāzijas avots. Man nebūtu laika grāmatām, es piedzīvotu savus stāstus, ko vēlāk varētu ielikt savās grāmatās. Un, iespējams, kāds to paņemtu līdzi savā ceļojumā. (Smaida.)

 

“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam ielūkoties Zaigas Lāces jaunākajos darbos.

 

***

Puorsasocializiejušs ļauds nav pat bāda, jī mozuok staigoj pa myusu īlom. Losa pavuiceibys, kai dabuot sirsneni ci pierkstu augšā par tikai tū, ka tu esi i koč kū dori. Pat dori švaki. Kaida škierba. Kod tova vierteiba aug iz komentaru grybu skaita, daleišonuos i laikuošonuos.Tu pīmierej sevi kotru dīnu. Tu kopej sevi, līkūt cytūs.Ari ūtraižuok. Bet prūtams.A jam tik vāg, vairuok navāg. Ni bārnu, bet mašynu. Ar kuru pabraukuot pa vītom, kur gonās vīglys uzvedeibys vuškys.Tik skorbai.A kas Tevī ir nu sīvītes?A kas jimā nu veirīša?Godsymta konflikts! Īrokst tū blogā! Tiuleņ! Īlic švaku vuordu, kai bļaduns, pīmāram!Nu tai tu jū sauc! Tai tu esi peļniejusi jū saukt.Tu tok ziņ, kuo tev vāg. Pīlikt pylnu muti, atsazeit ļūbesteibā, vēļ nūberzt seji ar kosmetiku, lai ītekmeitu jū! Bez kura tovys sātys guņs nadegs tik mudri i byus sovaižuoka. Varbyut sāta tai nasmirdēs.Varbyut tu vīnkuorši puorsavierssīs par cylvāku, nu kuo tik cīši beistīs. A kas jīm ir? Ka tikai cīņa pret sevi. Voi ta juos vāg? Ļūbesteiba pa lelam ir juonūpelna – ari dorbā! Lātys zečis tok naduovynuosi.

 

Par boltu princi, kas izjuoj

Kod da Tevis atjuoj princs iz bolta zyrga, pasaver jam zūbūs, voi tī nav vakardīnys buobu saroksts, sms kredits voi kūpdzeives naspiejas lopa. Voi pierksts nav apzeižļuots, lai nūjimtu myuža ļūbesteibys simbolu ar pārnejū sīvu. Itys vyss ir tragikomedeja, vyss smīkleigi tik da laika. Bet golvonais tikt postenī. Siediet golvonajā ākā i vysu nūvāruot. Kaidu reizi ar īkšejū indi koc kū pagataveit pi plitys i kluseitem ar sovu izslaveitū intuiceji klauseitīs vibracejuos. Vibracejis ir komunikaceja ar uorpasauli. Skaņa sāta seņ atslāgta, lai naizlaist sīvišķa pādejuos nervu šyunys. A tī – vīna ryža, vīna pugala ar pīcom peickom iz golvys, vēļ vīna ar jaunaveibys plēvi iz ocu – nikuo vēļ dzeivī nav redziejuse.

Bet tu jau postenī, vari gudreitīs. Nav jau tei karjeris augstuokuo pakuope, bet par juo golvys apsaimnīkuotuoji tevi vēl nav īcāluši. A vot tik dzelu byutu!

Kotra dīna ir kai e-posts, kas pylns ar spamu. Tu kai eists guru škiroj pa mapeitem atbylstūši sovam šudiņdīnys gorastuovūkļam. Koč kū ik pa laikam pavelc uorā, puorlīc iz cytu i tai kotru dīnu. Škiroj, atškiroj sevi nu cytim, vajadzeigū nu navajadzeiguo. Uzrokst koč kam, bez teikuma prīkšmeta voi izteicieja, i aizsyut bez adresata. Grafomansindroms.

Deļ tuo verīs prinčam zūbūs, jis na vīnmār ir duovona!

LA.lv