Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
1. oktobris, 2015
Drukāt

Koučsērfings jeb dīvānsērfošana (1)

Foto no Valdas Madalānes arhīvaFoto no Valdas Madalānes arhīva

Valda Madalāne (otrā no kreisās) ar saviem ciemiņiem no Lietuvas un Beļģijas. Viņai blakus labajā pusē Jans – beļģis, kurš vienā no pirmajiem ceļojumiem pārsteidza ar negaidītu uzticēšanos. Ciemiņi tika vesti uz atpūtas centru "Lido" izklaidēties ar latviešu alu, ķiploku grauzdiņiem un dejām.

Kurš gan nesapņo apceļot pasauli, turklāt pēc iespējas lētāk. Viens gaida pēdējā brīža piedāvājumus, cits kļūst par tūrisma gidu, bet ir vēl kāds veids samazināt ceļojuma budžetu un gūt neparastus iespaidus. Tas ir koučsērfings – ceļošana un apmešanās pie draugiem dažādās valstīs, kas vispirms iepazīti sociālajos tīklos, proti, īpašās viesmīlības vietnēs.

 

Bez uzticēšanās nekādi

Latviešu valodā šādam ceļošanas veidam īsti piemērots vārds vēl nav atrasts. Daži to sauc par dīvānsērfošanu, kas tikai pa pusei ir latviski. Teikšu atklāti, apmesties pie svešiem cilvēkiem, kuru profilus esmu apskatījis vien internetā, es diezin vai sadūšotos, taču mana kolēģe “Praktiskā Latvieša” žurnāliste Valda Madalāne ar dīvānsērfošanu nodarbojas jau daudzus gadus.

“Tā kā esmu Pirmās Formulas fane, mans pirmais mēģinājums šādā veidā ceļot bija 2008. gada septembrī uz Formula-1 Itālijas posmu, kur es apmetos Ligūrijas reģionā pie Ermesa. Viņš ar savu auto izvizināja mani pa Aleksandrijas provinces kalniem un pilīm. Iepatikās, un jau decembrī ar trim draudzenēm devāmies uz Briseli, kur mūs uzņēma viens beļģis. Pirmais pārsteigums bija par to, ka viņš mums iedeva sava dzīvokļa atslēgas, lai varam nākt un iet, kad vēlamies. Vēl varu pieminēt precētu pāri (itāliete Silvija un brits Lī) no Modenas, pie kuriem es mitinājos un viņi man palīdzēja iepazīt Ferrari “dzimto pusi”. Kopā ar viņiem apmeklēju restorānu “Montana”, kur pirms F1 Itālijas posma vīkenda dažkārt iespējams manīt vakariņojam “Ferrari”  pilotus vai komandas vadību, bet toreiz man nepaveicās,” atceras Valda.

Lai sāktu piedalīties ceļotāju apmaiņā, jāreģistrējas vietnē https://www.couchsurfing.com vai http://www.hospitalityclub.org. Protams, tas nenozīmē, ka uzreiz kāds viesis būs jāuzņem (tas katra paša ziņā pieņemt vai atteikt vizīti), taču jārēķinās ar to pašu no citiem lietotājiem. “Vispirms jāizvirza mērķis, kur gribi nokļūt, tad risinājums noteikti atradīsies. Man īpaši saistoša ir Itālija, tādēļ tur arī šādā veidā esmu atradusi visvairāk draugu. Pirmais bija Domeniks no Milānas. Bija mazliet bažas, kā viņš pret mani izturēsies, taču tagad priecājos, ka joprojām esam draugi un nekas vairāk, un viņa draugi nu jau ir arī mani draugi. Parasti svešiniekus vēlas izmitināt cilvēki, kas dažādu iemeslu dēļ tobrīd ir vieni. Lai gan tas nav rādītājs, piemēram, Tamperē (Somija) mani uzņēma ģimene, kas bija internacionāla – sieva krieviete no Sanktpēterburgas, vīrs – bulgārs,” atklāj V. Madalāne. “Viņi uz nedēļas nogali noīrēja kotedžu Somijas laukos pie ezera, paņēma līdzi vēl bariņu savu draugu un uzrīkoja man ballīti ar izbraucienu ezerā, somu pirtiņu un galda spēlēm.”

Pateicoties dīvānsērfingam, Valda Itālijā apceļojusi Ligūriju un iemīlējusi Abruco. Viņa novērojusi, ka vīrieši pret savām viešņām ir uzmanīgāki nekā sievietes. “Nav jau tā, ka viesu uzņēmējam būtu pienākums ciemiņu pabarot un izklaidēt, taču vairums cilvēku cenšas sagādāt kādu pārsteigumu, pagatavot garšīgu maltīti un aizvest uz vietām, par kuru esamību nestāsta tūrisma ceļveži, kuras pati es nekad neatrastu vai tur baidītos doties, teiksim uz Briseles Hārlemu vai vizināties ar motorolleru rīta sastrēgumā Romā, ko man ļāva izbaudīt Armando.

Valda ir ne tikai ciemojusies, bet arī uzņēmusi pie sevis ciemiņus. “Tā kā mana dzīves telpa nav pārāk plaša, piekrītu tikai vienas vai divu dienu vizītēm. Pie manis viesojušies gan itālieši, gan lietuvieši un beļģi, pēdējais no tiem gan bija mazliet īpatnējs. Visu laiku jutu viņa pārākuma apziņu. Laikam jau vaina ir manī, ka ar tiem, kas pie manis bijuši, turpmākā saikne neveidojas, bet ar tiem, pie kuriem pati esmu bijusi, joprojām sazināmies sociālajos tīklos,” domā Valda.

Gluži kaķis maisā jau nav jāpērk. Koučsērfinga mājas lapā vajag izvērtēt cilvēku profilus un tikai tad pieņemt lēmumus. Galvenie drošības rādītāji ir citu cilvēku atsauksmes un balsojums par īpaši uzticamām personām, ko var sniegt tikai tie cilvēki, kuri paši saņēmuši vismaz trīs balsis.

 

Dīvānsērfotāja – pasaules apceļotāja

Aizrautīga dīvānsērfotāja ir Zane Eniņa, kura savas ceļotājas gaitas atspoguļo blogā kamzolis.com. “Pateicoties šādai ceļošanai, pagājušajā rudenī Amerikas Savienotajās Valstīs mani nakšņošanas izdevumi 46 dienu laikā bija 41 ASV dolārs. Mans pirmais namatēvs bija Džims netālu no Losandželosas, pie kura es paliku trīs dienas. Pirmajā viņš mani izvizināja ar kajaku pa okeānu, kur redzējām jūras lauvas dažu metru attālumā. Nākamajā dienā devāmies izbraucienā ar velosipēdiem pa netālo Santa Barbaras pilsētiņu, vēl pēc dienas – kāpām kalnos un apmeklējām ūdenskritumu. Cits amerikānis Maiami mani uzaicināja uz amerikāņu futbola spēli, mūzikas studentu koncertu un picu vakaru, bet kāda puiša ekskluzīvajā dzīvoklī pašā Maiami centrā (debesskrāpja 34. stāvā) pirmās trīs dienas mitinājos viena, jo namatēvs bija devies uz Ņujorku, atstādams man dzīvokļa atslēgas. Savukārt bulgāru pāris Ņujorkā palūdza mani palikt nedēļu ilgāk pieskatīt kaķi, jo paši devās atvaļinājumā, bet Čikāgas namamāte aizveda uz brīnišķīgu stāstu vakaru nelielā pilsētas krodziņā,” iespaidos dalās Zane, kas joprojām turpina apceļot ASV.

Izklausās neticami, taču iepriekšminētie piedzīvojumi viņai nav izmaksājuši nevienu centu. Nepilna gada laikā, kamēr Zane nodarbojas ar dīvānsērfošanu, viņa ir apmetusies pie cilvēkiem ne tikai ASV, bet arī Kaboverdē, Austrijā, Austrālijā, Indonēzijā, Malaizijā, Singapūrā, Spānijā un pie sevis uzņēmusi francūžus, ukraiņus, lietuviešus, amerikāņus, krievu, ķīnieti un pakistānieti. Protams, ne jau katrs namatēvs piedāvā tādas izklaides kā iepriekš minētās. Dažkārt ir vien neliela gulta vai matracītis uz grīdas un cilvēki, ar kuriem nav iespējams atrast kopīgu valodu pat vairākas dienas.

“Dīvānsērfings ir sava veida laimes spēle, un es šajā spēlē pārsvarā esmu vinnējusi. Jo bez naudas ietaupīšanas patiesībā saņemu daudz vērtīgākus ieguvumus – iepazīstu vietējo cilvēku dzīvi, sadzīvi, ēdienus, iegūstu jaunus draugus visās pasaules malās, dzirdu neticamus stāstus un saņemu vietējo padomus – ko apskatīt, kur labāk paēst un no kā jāuzmanās. Ceļojot svarīgi neaizmirst justies kā ciemiņam, atstāt nelielu pateicības dāvaniņu. Parasti cenšos aizvest kādu Laimas šokolādi ar Rīgas simboliku un vienmēr paturu prātā, ka neatrodos bezmaksas viesnīcā, bet gan svešu cilvēku mājās, kas mani uzņem no labas sirds.”

 

Ar ko sākt?

Lai šādā veidā ceļotu, jābūt komunikablam, bez ambīcijām un gatavam neplānotiem pavērsieniem. “Iesākumā katram koučsērfinga mājas lapā jāizveido savs profils, jāpastāsta par sevi – kādas filmas, grāmatas, mūzika patīk, kādi cilvēki šķiet interesanti, ar ko pats aizraujies, kur esi ceļojis un kurp vēlies doties. Jānorāda vecums, profesija, valodu prasmes, jāpievieno fotogrāfijas. Var savu profilu aizpildīt daļēji, bet jārēķinās, jo sīkāks un atklātāks apraksts bez pārspīlējumiem, jo cilvēki jums vairāk uzticēsies un būs vieglāk atrast līdzīgi domājošos,” iesaka Zane.

Pēc profila izveides var nodarboties ar vairākām lietām – uzņemt viesus pie sevis mājās vai doties ciemos, taču obligāti nav jādara ne viens, ne otrs. Ja esat pie kāda viesojies, jums nav pienākums šo cilvēku uzņemt pie sevis, taču savstarpēji bagātināties var, arī parādot ceļotājiem savu pilsētu, iedzerot kopīgi kafiju un parunājoties vai noorganizējot kādu pasākumu. Šādi varianti noteikti jāatzīmē profilā, kā arī aptuvena savas ģeogrāfiskās atrašanās vieta un piedāvātās ērtības, tostarp gultas veļa, dvielis un citi piederumi, kurus ciemiņš varēs lietot.

“Ja jums atsūta pieprasījumu cilvēks, kura profils jums nešķiet uzticams vai vienkārši nepatīk, jūs varat mierīgi viņam atteikt. Un jūs paši arī varat uzaicināt pie sevis ceļotājus, kas plāno braukt uz jūsu pilsētu,” teic Zane.

 

Kā izvēlēties namatēvus?

“Lapas meklēšanas sistēmā jums jāieraksta vieta, uz kuru plānojat doties, un sistēma uzreiz atlasīs visus potenciālos namatēvus un namamātes, kas ir gatavi šajā vietā uzņemt viesus. Mazāk populārās vietās tie būs daži cilvēki, bet lielajās pilsētās – vairāk nekā desmit tūkstoši. Reāli iepazīties ar visiem profiliem nav iespējams, tādēļ vajag izmantot dažādus atlases kritērijus. Piemēram, jūs atzīmējat, ka vēlaties palikt pie sievietēm vecumā no 30 līdz 40 gadiem, kuru profilam ir pievienotas bildes. Kad izvēle izdarīta, jānosūta pieprasījums, iepazīstinot ar sevi un plānoto laiku. Es parasti nosūtu vismaz pāris pieprasījumus, jo diezgan bieži gadās, ka kāds cilvēks neatbild vai arī atbild par vēlu. Ja cilvēks piekritīs jūs uzņemt, notiks apmaiņa ar vēl pāris vēstulēm, kurās tiks sarunātas tikšanās nianses. Optimālākais laiks, kad sūtīt pieprasījumu, ir viena divas nedēļas pirms paredzētā brauciena. Bet esmu to darījusi arī gan mēnesi iepriekš, gan ierašanās dienas rītā – viss atkarīgs no valsts un situācijas,” ar padomiem dalās Z. Eniņa.

Vēl ir iespēja uz tāda kā virtuālā ziņojumu dēļa uzrakstīt, kas esat un kad plānojat ierasties. Attiecīgajā vietā dzīvojošie redzēs šo sludinājumu un varēs jūs uzaicināt, ja vēlēsies. “Te jāatceras, ka liela nozīme ir vietu un kultūru atšķirībām. Neceriet, ka saņemsiet ielūgumu palikt pie kāda Ņujorkā. Man vajadzēja aizsūtīt aptuveni trīsdesmit pieprasījumus, lai atrastu divus cilvēkus, pie kā palikt. Savukārt Indonēzijā uz šo atklāto pieprasījumu var dienas laikā saņemt vairāk nekā piecus uzaicinājumus.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Es arī esmu couchsurfing un biju Brazīlijā 5 dažādās viesģimenēs. Pieredze pozitīva. Pati arī esmu 2 reizes pieņēmusi izmitināt un 3 reizes vienkārši izrādīt Rīgu ārzemniekie, kopā padzert tēju.

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+