KP: Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū apdraud laikrakstus 3
Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norādīja Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece.
Viņa skaidroja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ rodas tirgus nepilnības, jo tie apdraud ne tikai pastāvošos reģionālos laikrakstus, bet arī liedz tirgū ienākt jauniem, jo pašvaldības izdevumi informatīvo telpu piepilda ar pašu izdotiem laikrakstiem.
Dzērvniece skaidroja, ka ir nepieciešams izveidot stingrāku normatīvo ietvaru, kas attiecināms uz pašvaldību drukātajām avīzēm, interneta vietnēm un reklāmām. “Problēma netiks novērsta, ja tirgū neienāks jauni dalībnieki un nenovērsīs brīvās nišas aizpildījumu ar pašvaldību laikrakstiem,” pauda KP pārstāve.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus skaidroja, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus reģistrē kā medijus, lai padarītu tos par oficiāliem izdevumiem un nodrošinātu tiem tiesisku pamatojumu. Viņa sacīja, ka likums to neaizliedz un sākotnēji nevienam, tostarp reģionālajiem laikrakstiem, nebija pret to iebildumi. “Pašvaldības vēlējās, lai informatīvie izdevumi būtu pēc iespējas oficiālāki un nebūtu vienkārši lapeles,” skaidroja Bunkus.
Tomēr viņa norādīja, ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā ir atrunāts, kas ir reklāma, kas ir sludinājums un kas ir informācija no trešās personas. “Pašvaldības piekrīt, ka informatīvajos izdevumos nebūtu jāievieto komercreklāmas. No 116 pašvaldību izdevumiem, tikai divi ievieto komercreklāmas [un no tiem] palicis ir tikai viens,” skaidroja LPS pārstāve.
Viņa uzsvēra, ka pašvaldību pārstāvji atzīst, ka nevajadzētu to izdevumos izvietot komercreklāmas – tas ir jādara komerciālajiem laikrakstiem.
Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve, Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, norādot, ka svarīgi izstrādāt normatīvo regulējumu, lai definētu, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi – kāds ir to saturs un formāts, kā arī, vai tā ir avīze, vai interneta vietne. “Svarīgi noskaidrot, lai saprastu, kādas ir satura robežas. Tikai tad varēsim runāt par kopīgiem principiem un sapratni,” skaidroja Vašuka.
Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas lielās pilsētas nav atbalstījušas komercreklāmu izvietošanu pašvaldību informatīvajos izdevumos, tomēr tikpat svarīgi saprast arī to, kas ir reklāma, jo pašvaldībām ir vairākas kapitālsabiedrības, kuru darbs, tāpat kā kultūras un sporta pasākumi, ir cieši saistīts ar pašvaldību darbību un par to ir nepieciešams informēt pašvaldību iedzīvotājus.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis skaidroja, ka uzstādījums, ka pašvaldības savos informatīvajos laikrakstos publisko arī savu kapitālsabiedrību pakalpojumus, atņem iespēju reklāmas tirgū reģionālajiem medijiem gūt peļņu. “Lielākā naudas daļa, kas apgrozās reklāmas tirgū, nāk no pašvaldību uzņēmumiem. (..) Šī komercreklāmu daļa kļūst arvien mazāka, un tā dinamika starp laikrakstiem kļūst mazāka, un trūkst pamata reģionālo mediju pastāvēšanai,” norādīja Līcis.
Tāpat viņš sacīja, ka LPS un LLPA paustais rada iespaidu, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nerada problēmas reģionālo mediju tirgū un tie neapgrūtina konkurenci.
Vienlaikus Līcis norādīja, ka pašvaldības informatīvo izdevumu kā mediju reģistrēšana ir centieni to attīstīt kā atsevišķu mediju segmentu. “Uzskaitei ir nozīme – ir gan aizsardzība juridiskā jomā, gan citas lietas, kas nāk līdzi reģistrējoties kā masu medijam,” sacīja LPIA pārstāvis.
Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Ivonna Plaude skaidroja, ka reģionālo laikrakstu izdošana, salīdzinot ar pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu, izmaksā daudz mazāk, turklāt pašvaldības izdevumus veido sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem nav pilnvērtīgu žurnālistikas zināšanu. “Lielākoties pašvaldību izdevēji un sabiedrisko attiecību speciālisti iedomājas, ka ir žurnālisti un veido žurnālistikas stila darbus – nevajadzētu kropļot tirgu un medijpratību,” sacīja Plaude.
Viņa skaidroja, ka pašlaik vairums reģionālo laikrakstu strādā ar zaudējumiem un tiem ir grūtības nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, jo vienam darbiniekam nākas darīt vairāku cilvēku darbu, turklāt nesaņemot par to pienācīgu atalgojumu. “Lielākā daļa reģionālo laikrakstu uztur arī savus portālus un daudz līdzekļu tiek ieguldīts to uzturēšanā, jo sabiedrība jāinformē pēc iespējas vairākos veidos,” sacīja LŽA pārstāve.
Viņa piebilda, ka pēdējā laikā ir novērota tendence, ka pašvaldības informatīvajos izdevumos nesniedz pilnvērtīgu informāciju to lasītājiem, jo tie laicīgi netiek informēti par pašvaldībā notiekošo.
Tāpat viņa uzsvēra, ka katrā otrajā pašvaldības izdevumā tiek publicētas komercreklāmas, tostarp darba meklētāju un devēju sludinājumi. Plaude norādīja, ka tas tiek darīts vidē, kurā nav tirgus nepietiekamību.
Viņa secinājusi, ka pašvaldības informatīvo izdevumu dēļ netiek attīstīta sabiedrības mediju pratība, jo, pēc pašvaldību pārstāvju domām, cilvēki grib tikai informāciju. “Kurš laikraksts varēs attīstīties, ja paralēli darbosies tāds pats izdevums bez maksas?” jautāja LŽA pārstāve.
Plaude norādīja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvais regulējums sekmēs vārda un preses brīvību, kā arī dos iespēju reģionālajiem preses izdevumiem pastāvēt. “Šobrīd ar (..) vilcināšanos pašvaldībām tiek ļauts rīkoties kā tās vēlās un [tām] nav kontroles mehānismu,” uzsvēra LŽA pārstāve.
Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) pauda savu neizpratni, kādēļ jautājums par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu tiek ilgstoši apspriests, bet tajā vēl joprojām nav radusies skaidrība.
Viņa sacīja, ka pašlaik izskatās, ka Saeimā neviens nevēlās aizliegt pašvaldībām izdot informatīvos izdevumus, kaut arī ir zināms, ka tas kaitē Latvijas reģionālajai presei. “Likumā ir jānosaka, ka pašvaldībām ir jāinformē cilvēki, tomēr tām, atbilstoši Satversmei, nav tiesību to darīt kā juridiskām personām,” skaidroja Čigāne.
Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sacīja, ka jebkāda veida informācija, kas veicina jebkāda veida patēriņu, ir uzskatāma par reklāmu. Lai arī viņa norādīja, ka pastāv noteikti izņēmumi, atsaucoties uz Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījumu, Liepiņa uzsvēra, ka no 119 pašvaldību izdevumiem tikai piecos 50% no to satura ir informācija par pašvaldību lēmumiem un to skaidrojumi. “Lielā mērā šajos izdevumos tiek imitēta žurnālistikas forma,” norādīja Liepiņa.
Viņa skaidroja, ka pašvaldību izdevumi ietekmē mediju tirgu un politiķi uzrauga pašvaldību informatīvo izdevumu redakcijas, kuras ietekmē mediju sistēmu. Tāpat lielākajai daļai rakstu ir tikai viens informācijas avots un tie veic propagandas vai izklaides funkcijas tā vietā, lai skaidrotu pašvaldību reālo darbu, tādēļ jautājums par pašvaldību informatīvu izdevumu regulējumu ir jārisina, sacīja Liepiņa.
