Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
24. februāris, 2012
Drukāt

Krāns pil? Nu, esi taču vecis!

struklaka

Krāns pil? Nu, esi taču vecis! Tu daudz ko vari darīt lietas labā!


 

Konsultēja urologi Alvis Laukmanis un Egils Vjaters.

 

Bez panikas!

Daudzi vīrieši, kuri cieš no urinācijas traucējumiem, ne vienmēr paši spēj identificēt cēloni vai uzskata, ka tā ir pašsaprotama novecošanas pazīme. Pie speciālista vēršas vien tad, kad problēma sāk traucēt ikdienas aktivitātēm, ietekmē darbaspējas un dzīves kvalitāti.

Savā organismā jāprot ieklausīties, jo pa vīriešu līniju ir vairākas slimības, kam ilgstoši nav pazīmju. Tādēļ liela nozīme ir profilaktiskajām apskatēm. Uzticoties tikai bezrecepšu medikamentiem, kuru sastāvs bieži vien pielīdzināms uztura bagātinātājiem, var uzlabot pašsajūtu, nevis novērst traucējumus.

 

Savā organismā jāprot ieklausīties, jo pa vīriešu līniju ir vairākas slimības, kam ilgstoši nav pazīmju. Tādēļ liela nozīme ir profilaktiskajām apskatēm.

 

Jauniem vīriešiem biežāk konstatē priekšdziedzera jeb prostatas iekaisumu (prostatītu). Reproduktīvajā periodā piezogas arī sēklinieku vēzis. Pēc 40 gadiem biežāk ir labdabīgs prostatas audzējs – prostatas hiperplāzija jeb adenoma, kad palielinās priekšdziedzeris. Apakšējo urīnceļu iekaisuma izpausmes var liecināt arī par prostatas vai urīnpūšļa vēzi, uretras striktūru (urīnvadu sašaurināšanos), urīnpūšļa kakliņa sklerozi (sašaurināšanos), pāraktīvu urīnpūsli vai erektilo disfunkciju.

Urologs ar pacientu vispirms pārrunā sūdzības (apgrūtināta, bieža urinācija, diskomforta sajūta sēkliniekos, to uztūkums u.tml.), novērtē izmaiņas ārējos dzimumorgānos, nozīmē analīzes – prostatas specifisko antivielu (PSA) daudzumu asinīs. Daudzus mulsina prostatas izmeklēšana caur tūpli, taču tieši tā pieredzējis speciālists var noteikt priekšdziedzera lielumu un konstatēt, vai tajā nav cietu mezglu. Atkarībā no sūdzībām veic sonogrāfiskos izmeklējumus un, ja nepieciešams, ņem audu paraugus.

Lai agrīni diagnosticētu prostatas vēzi, vīriešiem vismaz reizi trīs gados ieteicams noteikt PSA, jo īpaši tad, ja ģimenē kādam līdz 55 gadu vecumam audzējs jau ir konstatēts. Pārmantojamība ir galvenais iemesls, kādēļ arī jauniem vīriešiem ik pa laikam derētu veikt antigēna testu.

 

Labdabīgais audzējs

Prostatas dziedzera veselību būtiski ietekmē vīrieša dzīvesveids (smēķēšana, mazkustī­gums, liekais svars), trekns ēdiens, toties priekšdziedzera funkcijas stimulē seksuālā aktivitāte.

Labdabīga prostatas hiperplāzija jeb adenoma ir audzējs, taču nav dzīvībai bīstams un neveicina vēža attīstību, lai gan abas šīs slimības var pastāvēt vienlaikus. Adenoma progresē lēni, tāpēc, konstatējot vienīgi prostatas palielinājumu, ārstēšanu vēl nesāk, vien novērš traucējumus, ko tā mēdz izraisīt. Biežāk tās ir dažādas urinācijas problēmas, ko papildina enerģijas zudums, koncentrēšanās spēju samazināšanās.

 

Prostatas dziedzera veselību būtiski ietekmē vīrieša dzīvesveids (smēķēšana, mazkustī­gums, liekais svars), trekns ēdiens, toties priekšdziedzera funkcijas stimulē seksuālā aktivitāte.

 

Lai gan adenomas cēlonis jo­projām nav īsti zināms, tomēr skaidrs, ka slimības attīstību ietekmē ar novecošanu saistītas hormonālas izmaiņas organismā, jo pusmūžā pamazām krītas testosterona līmenis. Būtiska loma ir iedzimtībai.

Ārstēšana vērsta uz traucējumu – biežas urinēšanas, nepilnīgas pūšļa iztukšošanās, vājas urīna strūklas un citu izpausmju – mazināšanu. Terapija lielākoties ir medikamentoza, pavisam smagos gadījumos nepieciešama operācija.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+