Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
22. janvāris, 2012
Drukāt

Krāslavas mērs: žēl, ka glābt laukus no izmiršanas nav Latvijas mērķis

LETALETA

Žēl, ka ieviest eiro Latvijai ir mērķis, bet uzlabot demogrāfisko situāciju lauku rajonos, paglābjot tos no izmiršanas, – nav, atzina Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

“Var jau stāstīt, ka inflācija mums ir 4% vai 6%, var operēt ar iekšzemes kopproduktu un citiem skaitļiem, stāstot par savas darbības rezultātiem, bet tā diemžēl ir tikai atrunāšanās, kas maz liecina par reālo situāciju. Krāslavas novadā pērn ir miruši 335 cilvēki, bet piedzimuši tikai 107 bērni. Šie skaitļi labāk nekā jebkuri citi raksturo reālo situāciju, to, ka ar ekonomisko situāciju kaut kas tomēr nav kārtībā,” saka Upenieks.

Tik liela atšķirība starp dažādu teritoriju ekonomisko attīstību kā Latvijā, nav ne Lietuvā, ne Igaunijā. Pie pašreizējās līdzekļu sadales starp Rīgu un novadiem, uzņēmējdarbības attīstības tempiem laukos un pašreizējiem bērnu pabalstu, ja tos tā vispār var nosaukt, apmēriem cerēt, ka demogrāfiskā situācija laukos uzlabosies – dzims vairāk bērnu un mazāk cilvēku izbrauks uz pilsētām un ārzemēm darba meklējumos, ir naivi, secina Krāslavas novada domes priekšsēdētājs.

“Ar sudraba karotīšu dāvināšanu un vienreizējā materiālā pabalsta izmaksu vecākiem, bērnam piedzimstot, pašvaldība viena pati nespēs noturēt cilvēkus no aizbraukšanas. Cilvēkiem, lai viņi izšķirtos par bērnu laišanu pasaulē, ir nepieciešamas finansiālās garantijas – iespēja strādāt un nopelnīt un saņemt materiālos pabalstus ne tikai bērnam piedzimstot, bet arī sagatavojot to skolai un citos dzīves gadījumos. Lai cilvēki nebrauktu projām, viņiem jādod iespēja nopelnīt, iespēja saņemt medicīniskos pakalpojumus, iespēja izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, iespēja braukt pa sakārtotiem, iztīrītiem ceļiem utt. Diemžēl centrālā vara par līdzsvarotu lauku attīstību runā tikai pirms vēlēšanām un tikai runā,” skaidro Upenieks.

Pašvaldības deputātu nostāja ir cīnīties līdz pēdējam, tādēļ arī Krāslavas novadā pēdējā laikā nav slēgta gandrīz neviena lauku skola, jo cilvēki saprot, ka mācību iestādes slēgšana ir apdzīvotās vietas pastāvēšanas gala sākums. Arī pašvaldības rīcībā esošie niecīgie līdzekļi tiek dalīti godīgi, tā, lai tiktu katram pagastam. “Diemžēl mēs šajā kaujaslaukā esam vieni, jo, spriežot pēc tās pašas ES līdzekļu sadales nākamajam plānošanas periodam, ir redzams, ka lauvas tiesu fondu naudas atkal paredzēts novirzīt pilsētām, par laukiem kārtējo reizi aizmirstot,” secina Upenieks.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+