Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
31. janvāris, 2014
Drukāt

Krāslavieši debatē Eiroparlamentā

kraslaviesi

Izmantojot “Euroscola” piedāvāto iespēju, 24 Krāslavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi janvāra vidū apmeklēja Eiropas Parlamenta sesiju Strasbūrā, kur par savienībai aktuālām tēmām diskutēja ar teju piecsimt jauniešiem no divdesmit dažādām Eiropas valstīm.

“Skolās arvien lielāka uzmanība tiek veltīta eksaktajām zinātnēm, kas kopumā vērtējams pozitīvi, taču tādējādi sarūk jauniešu intereses un zināšanas par demokrātiju, pilsonisko līdzdalību un Eiropas Savienības (ES) nozīmi. Turklāt mēs nākam no Latgales austrumu daļas, kur iedzīvotāji joprojām lielā mērā dzīvo Krievijas informācijas telpā. Arī šis faktors sarežģī eiropeiskās identitātes veidošanos jaunās paaudzes vidū,” uzsver Krāslavas Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un filozofijas skolotāja Viktorija Nalivaiko, kas ir arī “Eiroklases 2014” vadītāja.

Uzvar ES mājas 
debašu konkursā


Sabīne Mikulāne un Jūlija Sprance, Krāslavas Valsts ģimnāzijas debašu kluba “Sokrāts” dalībnieces, atzīst, ka pirms darba grupu pulcēšanās komisiju sēžu telpās bija zināma nedrošība gan par piešķirtajām tēmām, gan viedokļu apmaiņu angļu valodā. Taču diskusijas gaitā, kad manījušas, ka arī citi jūtas tikpat nepārliecināti, nolēmušas ņemt vērsi aiz ragiem un dalīties savās idejās.

Tiesa, ceļš līdz Strasbūrai un iespēja debatēt, sēžot parlamentāriešu krēslos, nedevās rokā viegli. Vispirms pagājušā gada maijā Krāslavas Valsts ģimnāzijas kluba “Sokrats” dalībnieki piedalījās ES mājas rīkotajā konkursā “ES debates tiešsaistē”, kurās tiešraidē ar diskusijas vadītāju Ansi Bogustovu nācās debatēt par daudzvalodību Eiropas institūcijās. Pierādījuši sevi Latgales mērogā, septembrī ģimnāzisti devās uz konkursa finālspēli galvaspilsētā, lai spriestu par jautājumu – vai ir jāpievērš lielāka uzmanība jauniešu profesionālajai izglītībai. Apsteidzot Cēsu Draudzīgā aicinājuma valsts ģimnāziju, Talsu Valsts ģimnāziju un Liepājas 15. vidusskolu, krāslavieši – S. Mikulāne, J. Sprance un Samanta Lisecka – izcīnīja 1. vietu un iespēju doties uz “Euroscola” starptautisko finālu Strasbūrā.

Arī citu valstu dalībnieki novērtējuši iespēju nokļūt politisko lēmumu pieņemšanas centrā. Pēteris no Škofijska ģimnāzijas Ļubļanā atklāj: “Skolā mēs gūstam tikai virspusīgu informāciju par Eiropas Savienību un tās institūcijām. “Euroscola” laikā mēs varējām iešļūkt parlamentāriešu kurpēs, lai pēc tam, atgriezušies mājās, tās nomainītu pret ES vēstnieku kurpēm – domāju, ka ikviens no mums kļūs par eiropeisko vērtību nesēju savā ģimenē, draugu lokā un vietējā kopienā, kā arī vairāk interesēsies un iesaistīsies Eiropas politiskajā virtuvē. Mums jāapzinās, ka tā ir mūsu kopīgā virtuve, kur mēs gribot vai negribot ik pa laikam sapulcējamies un mēģinām pagatavot maltīti, kas garšotu visiem.”

Veidos asambleju un dzīves skolu


Arī skolotājiem pasākums izrādījies vērtīgs. Ivonna Krekele un Jorgs Koplins no Maksa-Ernsta ģimnāzijas Brulē uzsver, ka skolā viņiem nereti dotas vien četrdesmit piecas vai deviņdesmit minūtes, lai izstāstītu to, kas apgūstams par ES. Savukārt Strasbūrā viņu skolēni ieraudzījuši, kā tiek risināti jautājumi pa īstam un kā viņu iegūtās zināšanas var izmantot, lai iesaistītos politikā un veidotu labāku Eiropu. I. Krekele: “Turklāt mūsdienās mēs dzīvojam multikulturālās, etniski jauktās sabiedrībās. Mani skolēni nāk no dažādām valstīm un pat kontinentiem. Tāpēc man kā skolotājai bija būtiski uzzināt vairāk par citām kultūrām un kā tās veiksmīgi apvienot, lai veidotu nākotnes Eiropu.”

Bet V. Nalivaiko “Euroscola” pasākums devis jaunas ierosmes ārpusstundu pasākumu rīkošanai. “Tā kā tuvojas desmit gadu laiks kopš Latvijas iestāšanās ES, plānojam skolā veidot īpašu asambleju, kur skolēni mācīsies izteikt savu viedokli, veidot problēmu risinājumus.” Tāpat ģimnāzijā tiks organizēta dzīves skola, kuras pamatideja – apgūt jautājumu uzdošanas māk-
slu. “Viss, pat tehniskās zinības, sākas ar jautājumu formulēšanu un uzdošanu. Jauniešiem svarīgi mācēt iegūt atbildes uz dažādiem jautājumiem, uzdrošināties izteikt savu viedokli,” pārliecināta debašu kluba “Sokrats” vadītāja.

“Atvērta pasaule, iespējas un cerīga nākotne” – “Eiroklases” vadītāja cer, ka “Euroscola” būs paplašinājusi jauniešu redzesloku un jaunieši apzināsies savu piederību spēcīgai valstu saimei, kas vienlaikus ir arī pasaules lielākā ekonomika.”

Fakti


“Euroscola” aizsākumi meklējami 1990. gadā, Latvija tajā piedalās kopš iestāšanās ES 2004. gadā.

Gada laikā norisinās apmēram divdesmit “Euroscola” sesiju, Eiropas Parlamentu apmeklē desmit tūkstoši ES dalībvalstu jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem; no Latvijas gada ietvaros pasākumā piedalās vidēji divpadsmit vidusskolēnu grupas.

“Euroscola” dod iespēju jauniešiem iepazīties ar Eiropas institūciju darbību, debatēt ar Eiropas vienaudžiem par tādām tēmām, kā, piemēram, demokrātija, pilsoņu tiesības un brīvības, eiropeiskās vērtības.

Sīkāka informācija par pasākumu: http://www.europarl.europa.eu/euroscola

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+