Foto-Valdis Semjonovs

Krāšņā liliju palete 0

Cēlas un graciozas, no baltām līdz koši krāsainām – tās ir lilijas, vasaras karalienes. Arī Smiltenes novada Blomes pagasta “Sirmiņos” selekcionāra Andra Krūmiņa saimniecībā var apreibt no to piesātinātās smaržas, jo ziedi atvērušies viskrāšņākajā plaukumā.

Reklāma
Reklāma

 

Ir jāizlemj, ko radīt

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Piemājas saimniecības “Sirmiņi” īpašnieks Andris Krūmiņš lilijām pievērsies, izcilā liliju selekcijas vecmeistara Viktora Orehova iedvesmots. Blomēnietis, šo burvīgo ziedu savaldzināts, arī sācis krustot šķirnes, tagad pats kļuvis par ievērojamu selekcionāru, bet viņa aizrautība pielipusi vēl daudziem citiem.

Audzētāja pūrā ir aptuveni simts liliju šķirņu, vairums no tām iemantojušas jo plašu popularitāti. Viņš ir izveidojis hibrīdus Āzijas liliju, trompetliliju un OT grupās, regulāri piedalās izstādēs, kur vairākkārt ir saņēmis Ziemeļamerikas liliju biedrības dāvāto ceļojošo kausu Lilium Balticum – augstāko apbalvojumu par sasniegumiem selekcijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Liliju pasaulē ir liela daudzveidība, tādēļ selekcionāram jāizvēlas sava darba līnija, jo visu aptvert nevar.

Andris Krūmiņš pievērsies dārziem domātu šķirņu veidošanai, jo pircēji lielākoties ir puķumīļi, kas vēlas izrotāt savus pagalmus.

 

– Visvairāk jauno šķirņu piedāvā holandiešu selekcionāri. Viņu galvenais mērķis ir iegūt uzziedināšanai piemērotas, kam ziedi pavērsti uz augšu. Šādas lilijas var griezt pumpuros un transportēt furgonos. Ārzemju šķirnes ir pievilcīgas, tomēr to sīpoli lielākoties ir izmantojami tikai vienreiz, jo par liliju izturību un ilgmūžību dārzā selekcionāri pārāk nerūpējas, – stāsta selekcionārs.

 

A. Krūmiņa radītās šķirnes ir neparastas, brīnumkrāšņas un kvalitatīvas. Daudzas interesantas krāsojuma kombinācijas (piemēram, ‘Krimināltango’, ‘Novice’, ‘1-c-11’, ‘Anitra’) viņš ieguvis, krustojot ‘Tango’ tipa lilijas. Šīm graciozajām daiļavām ziedi skatās uz leju, un ir raksturīgs ļoti sabiezinātas, tumšas krāsas centrs, kas kontrastē ar gaišajām ziedlapu malām. Pēdējos gados selekcionārs mēģina izaudzēt arī trompetlilijas ar zaļiem ziediem. Viens no viņa jaunākajiem veikumiem šajā jomā ir šķirne ‘Kristāla Pils’. Apzīmējums zaļš zieds gan ir stipri nosacīts, patiesībā šīs lilijas ir zaļgandzeltenas, turklāt krāsa ir zaļāka tikko atplaukušiem ziediem.

Reklāma
Reklāma

Selekcija ir neatlaidība. Trīsdesmit gados, kopš blomēnietis audzē lilijas, viņam ir kļuvis pilnīgi skaidrs, kādai jābūt šai apburošajai puķei un kā to vērtē izstādēs, un šo ideālu viņš mēģina sasniegt. A. Krūmiņš uzskata, ka tautā var laist tikai tos jaunradītos hibrīdus, kas to tiešām pelnījuši – ar perfektu ziedu formu un lapu krāsu, ar vēl neredzētu ziedu nokrāsu. Vecākaugu izvēle ir vissvarīgākais posms selekcijā. Vislielākā vērība jāpievērš noturībai pret slimībām. Nav vērts krustot nīkulīgas šķirnes, lai cik skaisti arī būtu to ziedi.

– Latvijā liliju selekcija ir augstā līmenī, mūs sen var dēvēt par liliju lielvalsti. Eiropā līdera lomu ir uzņēmušies Holandes selekcionāri. Latvieši ieņem otro vietu, – apgalvo un reizē lepojas Andris Krūmiņš.

 

Izturīgās un kaprīzās

Visas liliju grupas ir ļoti interesantas, taču dažādas, un diemžēl katrai ir savi plusi un mīnusi. Piemēram, Āzijas lilijas ir salcietīgas, nav izlutinātas, labi aug saulē un paēnā neitrālās vai viegli skābās augsnēs. Tās gan nav tik cēlas kā trompetlilijas, hibrīdu ziedi nav smaržīgi, un tomēr tās ir vienas no populārākajām Latvijā. Izcila šajā grupā ir A. Krūmiņa izveidotā ‘Zaļumballe’. Šķirne ir vairākkārtēja izstāžu laureāte, ziedi dzeltenzaļi, ar tumšu izteiksmīgu punktējumu, vērsti uz sāniem. Augums zems – aptuveni 60 cm.

Otra izplatītākā dārza grupa ir trompetlilijas. Tās ir karaliskas, bet arī kaprīzākas, jaunie dzinumi ir jutīgi pret pavasara salnām. Āzijas lilijas pārcieš pat līdz -5 °C, turpretim vārīgās trompetes apsalst, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -1…-2 °C. Bezsniega ziemās arī sīpoli jāsedz, jo var izsalt. Parasti jāregulē pat augsnes pH līmenis – labi aug tikai ar humusu bagātā neitrālā un viegli sārmainā augsnē. Trompetliliju grupā selekcionāram iegūta vesela krustojumu raža, viena no jaunākajām ir šķirne ‘Tadenava’ – ar dzelteniem ziediem, kam ārpusē sarkanīgas un zaļganas ēnojuma joslas.

Par ļoti perspektīvu grupu A. Krūmiņš uzskata orientālos – trompešu (OT) hibrīdus, kas mantojuši savu senču labākās īpašības, tas ir, austrumliliju krāšņumu un trompetliliju augumu. Orienpeti ir dekoratīvi, stalti un smaržīgi, izturīgāki pret pelēko puvi nekā Āzijas lilijas, bet diemžēl tikpat jutīgi pret salnām un salu kā trompetlilijas. Arī šajā grupā selekcionāram ir vairāki jaunumi, piemēram, šķirne ‘Beibe’.

 

Ko īsti tām vajag?

Bez šaubām, liliju augumu un ziedu spilgtumu ietekmē temperatūra, apgaismojums, mitrums un barības elementu daudzums. Sīpolaugi gan nav pārāk izvēlīgi, tomēr vislabāk aug mālsmilts vai smilšmāla augsnē. Smagu mālainu zemi var padarīt irdenāku, pievienojot smilti. Visas dārza lilijas vēlas, lai augsne būtu maksimāli vēsa, tādēļ jārūpējas, lai sīpolu dziļumā tā nesakarstu. To panāk, mulčējot ar kompostu, kūdru vai labi satrūdējušiem kūtsmēsliem. Svaigus kūtsmēslus lilijas necieš, it īpaši, ja tie saskaras ar sīpolu (tad sīpola pamatni var inficēt pūšanas baktērijas). Jāņem vērā, ka, izmantojot kūtsmēslus, var iekrist uz maijvaboļu kāpuriem: tie, saviešoties lielākā daudzumā, spēj puķēm nodarīt lielu postu – nograuzt saknes un sīpolus.

Vislabāk lilijas pārstādīt rudenī (septembrī), kad aktīva veģetācija ir beigusies un sīpoli gatavojas ziemas mieram. Jaunajā vietā to saknēm jābūt iztaisnotām. Ļoti ieteicams sīpolu pamatni apkaisīt ar trihodermīnu – tad tie būs veselīgi un pasargāti no inficēšanās ar sakņu puvi. Stāda tā, lai virs katra būtu augsnes kārta triju sīpolu biezumā. Augsnē vienlaikus arī iestrādā komplekso mēslojumu Yara Mila NPK 12-11-18.

 

– Lilijas ir individuālistes, nevajag tās audzēt kā kliņģerītes – klājienā. Vispareizāk sīpolpuķes stādīt nelielās grupiņās dažādās dārza vietās – dobē, zālienā, vienā vietā pa 3 – 5 sīpoliem, šīs grupiņas izvietojot pēc iespējas tālāk citu no citas. Šādi katru augu var labi apskatīt, tostarp arī samazināt slimību izplatīšanos, – iesaka sīpolpuķu audzēšanas speciālists.

 

Veģetācijas periodā pēc vajadzības izmanto slāpekļa mēslojumu, piemēram, nitraboru. To ieteicams kaisīt pēc ilgstošām lietavām, ja liliju lapas no tumši zaļām kļuvušas gaiši zaļas. Tomēr vajadzētu izvairīties no pārmēslošanas, jo pārmērīgas slāpekļa devas padara ziedkātus nenoturīgus, kavē audu nobriešanu un veicina slimību izplatību.

– Audzējot lilijas, it bieži nākas saskarties ar postošo slimību pelēko puvi. To izraisa sēne, kuras sporas, lidojot pa gaisu, pielīp pie mitrām lapām un tās inficē. Ja vienu dienu līst lietus, lilijām tas nekaitē, bet, ja augiem divas trīs diennaktis pēc kārtas lapas ir slapjas, uz tām parādās pelēcīgi punktiņi. Tie strauji palielinās, veidojot puves perēkļus, – brīdina liliju speciālists.

Lai ierobežotu pelēkās puves izplatīšanos, ziedēšanas laikā un tūlīt pēc tam rūpīgi salasa nobirušās ziedlapas, jo tās, nokļuvušas uz mitras zemes, kļūst par infekcijas inkubatoru. Cik vien iespējams, laikus noņem saslimušās lapas. Slapjās liliju lapas der apputināt ar koksnes pelniem, padarot virsmu sārmainu. Var miglot arī ar sārmainiem šķīdumiem, piemēram, ar 0,2 – 0,4 % kalcinētās (dzeramās) sodas šķīdumu.

Trompetlilijas un orienpetus pirms ziemas labāk piesegt. Šai nolūkā rudenī, pēc liliju stublāju novākšanas dobes noklāj ar sausu kūdru (ap 5 cm), ko vēl piesedz ar polietilēna plēvi, lai tā nesamirktu. Pavasarī jutīgos jaunos dzinumus sargā no salnām: pretējā gadījumā liliju attīstība neturpinās un parasti apsalušie augi saslimst ar pelēko puvi. Aizsardzībai vislabāk izveidot stiepļu lokus un uzklāt agrotīklu divās kārtās. Ja lilijas mazliet apsalst, tās kārtīgi aplaista un pēc tam piebaro. Ja salna tomēr nokož dzinumus, tie jānogriež, jo tādus atstāt nav jēgas. Bet prāvs, veselīgs sīpols zemē var gaidīt nākamo sezonu, lai atkal dzītu jaunus.

Lilijas vairojas diezgan ātri. Kad no sīpola jau ir izveidojies liliju čemurs un augi sāk traucēt cits citam, tas nozīmē, ka pienācis laiks pārstādīšanai. Audzēšanas vietu ik pēc trim gadiem vēlams mainīt, jo augsne kļūst liesāka. Griežot ziedus, vajag atstāt vismaz pusi ziedkāta, labāk – 2∕3 kāta pie sīpola, pretējā gadījumā samazinās tā masas pieaugums.

 

Uzziņa

Dažas interesantas, īpaši dārzam piemērotas liliju šķirnes (uz viena ziedkāta var veidoties līdz 30 nelieli ziedi), ko iesaka Andris Krūmiņš:

• trompetlilijas: ‘Orta’; ‘Lonija’ – rudas, tajās ir Henrija lilijas (L. henryi) gēni.

• OT orienpetu hibrīdi: ‘Silk Road’ (‘Zīda Ceļš’) – lieli purpurrozā ziedi ar baltu apmali, smaržīgi, 180 cm augsti; ‘Erfordia’ – ļoti izturīga, ziedi lieli, purpurvioleti ar baltu apmali; ‘Lielais Henrijs’ – lieli, plaši atvērti, krēmīgi dzelteni ziedi, varens augums.

• Āzijas hibrīdi: ‘Abuls’ – ziedi balti bez punktojuma, ziedlapas atliektas, zied bagātīgi, kāts 80 cm; ‘Krimināltango’ – oranži ziedi ar ļoti tumšu Tango tipa krāsojumu; ‘Novice’ – Tango grupas lilija ar persiku krāsas ziediem, centrā tumšs, blīvs plankums; ‘Svētrīts’, ‘Gamma’.