Krasts: Eirozonas problēmas turpināsies līdz nākamā gada rudenim 0
Lai arī, iespējams, eirozonas problēmas turpināsies līdz nākamā gada rudenim un Latvijai par eiro ieviešanu būs jāizlemj ātrāk, tomēr risinājumi, kas līdz tam tiks piedāvāti, varētu būt pietiekami, lai Latvija varētu šādu lēmumu pieņemt, intervijā aģentūrai LETA pauda ekspremjers, bijušais eiroparlamentārietis Guntars Krasts.
Ja septembra sākumā šķita, ka eirozonas krīzei smagums tiek noņemts, tad notikumi septembra beigās un oktobrī iezīmēja neapmierinātību debitoru valstīs, arī sabiedriskās domas negatīvu nostāju kreditoru valstīs – Vācijā, Nīderlandē, Somijā, norādīja Krasts.
Viņš skaidroja, ka Spānijas valdība nespējusi atrast formu, kā sākt izmantot ES atbalsta mehānismus, bet donorvalstis acīmredzami nevēlas steigties palīgā un mudina grūtībās nonākušās valstis izmantot visus pieejamos iekšējos resursu un mehānismus grūtību pārvarēšanai.
Vēlme nepieļaut “morālo ļaunumu” un bažas par grūtībās nonākušo valstu gatavību turpināt reformas, ja to finanšu problēmas tiek atrisinātas no ārpuses, kavē kreditorvalstis meklēt ātrākus risinājumus pašreizējām problēmām, uzskata Krasts.
Vācijā nākamā gada rudenī būs vēlēšanas, tāpēc, iespējams, Vācija nevēlēsies piekrist radikālākiem soļiem, piemēram, kādas parādu daļas norakstīšanai Grieķijai. Tomēr, pēc Krasta domām, eirozona atrisinās savas problēmas un to risināšanas soļi, varbūt vēl ne beigu rezultāts, būs zināmi pirms Latvijas iespējamās pievienošanās eirozonai.
Eiro stabilizēšana ir īstermiņa uzdevums. Pēc Krasta domām, daudz smagāks uzdevums eirozonas valstīm būs jauna ekonomiskā modeļa izstrāde, kurš atbilstu tai ekonomiskajai situācijai, kāda patlaban ir izveidojusies ES un pasaulē.
“Eiropa tērē vairāk, nekā tā spēj pati radīt, saražot. Eiropā ir saspringta demogrāfiskā situācija. Pašreizējais modelis rada arvien lielāku maksājumu slodzi nodarbinātajiem, tas padarīs viņu darba ritmu spraigāku. Tas nozīmē, ka ir būtiski jāmaina ES sociālais modelis. Tas nozīmē arī diezgan būtisku psiholoģisku pārbīdi izpratnē par atvaļinājumu, par sociālajām garantijām. Tam visam būs jāmainās. Kā redzam, Grieķijā, Spānijā, Portugālē, arī Itālijā iedzīvotāji to negrib pieņemt, kaut gan viņi arī krīzes apstākļos tērē daudz vairāk nekā mēs,” pauda Krasts.
