Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. februāris, 2016
Drukāt

“Krasts”, “Kuldīgas freskas”, “Ābols upē” – brīvi noskatāmas trīs Aivara Freimaņa filmas

Publicitātes foto.Publicitātes foto.

Aivars Freimanis spēlfilmas “Dzīvīte” (1989) uzņemšanas laikā.

Godinot 80. jubilejā izcilo kinorežisoru Aivaru Freimani, Nacionālais Kino centrs tieši šodien, Meistara dzimšanas dienā, platformā filmas.lv padara pieejamas Latvijas skatītājiem trīs Aivara Freimaņa režisētas filmas, LA.lv pavēstīja NKC speciāliste Kristīne Matīsa.

Matīsa norāda – ikviena no šodien filmas.lv ievietotajām kinolentēm ir būtisks stūrakmens vai pagrieziena punkts Latvijas kino vēsturē.

Aivars Freimanis (1936) ir viens no pirmajiem jauna laikmeta vēstnešiem Latvijas dokumentālajā kino līdzās Uldim Braunam, Hercam Frankam, Ivaram Seleckim un citiem Rīgas poētiskā stila aizsācējiem. Vispirms Aivars Freimanis Rīgas kinostudijā izmantoja savu žurnālista izglītību un pieredzi, rakstot dokumentālo filmu scenārijus, bet drīz vien saprata, ka viņa scenāriji varētu pārtapt daudz labākās filmās, ja tos uzņemtu citādi, un sāka filmēt pats.

Portālā filmas.lv ievietota Aivara Freimaņa otrā dokumentālā filma “Krasts” (1963), viena no jaunā dokumentālisma pirmajām bezdelīgām. Lai izveidotu īso filmiņu par zvejnieku dzīvi, autori ciematā nodzīvoja visu vasaru, iepazīstot cilvēkus un pieradinot tos pie kameras, nevis vienreiz aizbrauca, uzņēma paviršu reportāžu un steigšus aizbrauca, kā to darīja iepriekšējās paaudzes dokumentālisti. Tādējādi filmas materiāls ir daudz personiskāks un dziļāks, pārdomātāks un nemākslotāks; tas raksturo jaunā stila autoru patieso interesi par cilvēku, nevis tā sociālajām vai profesionālajām lomām.

“Krasts” ir arī pirmais vēlāk slavenā tandēma kopdarbs, kurā savus talantus apvienoja režisors Aivars Freimanis un operators Ivars Seleckis. Abu sadarbībā tapusi arī otrā filma, kas ievietota portālā filmas.lv – dokumentālā pilnmetrāžas filma “Kuldīgas freskas” (1966). Tā ir pirmā un gandrīz vienīgā dokumentālā filma Latvijas kino vēsturē, kuras ideja balstās uz formu – īsas noveles ar atsevišķiem nosaukumiem; filma-mozaīka, kurā savirknētas dažādas Kuldīgas dzīves ainiņas 1966. gada vasarā..

Aivars Freimanis ir viens no retajiem Latvijas dokumentālistiem, kas epizodiski, bet ļoti veiksmīgi strādājis arī aktierkino – viņš režisējis četras pilnmetrāžas spēlfilmas. Šo režisora daiļrades pusi pārstāv trešais portālā filmas.lv ievietotais darbs – spēlfilma “Ābols upē” (1974), Latvijas kultūras kanonā iekļauts darbs. Tas ir neparasts gadījums Latvijas kinovēsturē – dokumentālā vidē uzņemta spēlfilma, iespējami maz iejaucoties īstās dzīves norisēs, vairumā gadījumu tās tikai provocējot, ne inscenējot. Rezultātā – patiesa un nevainīgi tīra laikmeta skice, kas nevis atdarinājusi, bet patstāvīgu meklējumu ceļā nonākusi sava laika pasaules kino avangardā.

Portālā filmas.lv atrodamā sadaļa “Latvijas filmas tiešsaistē” piedāvā legāli un bez maksas skatīties Latvijas filmas jebkurā laikā un visur Latvijā, kur vien pieejams internets. Portāla veidošanā sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs.

Pievienot komentāru

Objektu Dobelē saista ar 11. septembri; dome aicina nedramatizēt (5)Sociālajos tīklos izraisījusies diskusija par Dobeles pilsētas domes fasādeis piestiprināto lidaparāta astes daļas mulāžu, kas daļai vērotāju likusi atcerēties 11. septembra notikumus ASV. Domes pārstāve Dzintra Matisone aicina šo instalāciju skatīties kontekstā ar ikgadējo Lielo sniegavīru saietu un nesaistīt ar traģēdijām.
Draugiem Facebook Twitter Google+