Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. novembris, 2014
Drukāt

Kratīšana Rīgas apgabaltiesā notikusi vēl viena tiesneša kabinetā

Foto: LETAFoto: LETA

Vakar, 12.novembrī, kratīšana Rīgas apgabaltiesā notikusi vēl viena tiesneša kabinetā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tiesas preses sekretāre Inta Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka vakar Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicis procesuālas darbības divos tiesnešu kabinetos – tiesneses Ivetas Bērziņas un vēl kāda tiesneša kabinetā. Tomēr tiesneša vārdu tiesa neatklāj.

Otrs tiesnesis nav aizturēts.

Jau ziņots, ka Bērziņa patlaban ir atstādināta no amata. Šaboha iepriekš norādīja, ka tiesa no KNAB saņēmusi paziņojumu par to, ka ģenerālprokurors ir sācis kriminālprocesu pret tiesnesi par iespējamiem izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pantus gan tiesa nenorādīja, jo tas ir KNAB kompetencē.

Līdz ar to, pamatojoties uz likumu “Par tiesu varu”, ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, – viņš tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgā tiesa saņēmusi procesa virzītāja paziņojumu, līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

Jau ziņots, ka vakar apgabaltiesā tika veiktas procesuālas darbības un aizzīmogots Bērziņas kabinets, aģentūrai LETA apliecināja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone. Viņai gan nebija informācijas, vai tiesnese ir aizturēta. Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka procesuālas darbības veicis KNAB.

Bērziņa ir Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese.

LTV, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju, pieļauj, ka kratīšana tiesneses kabinetā varētu būt saistīta ar viņas pieņemtajiem lēmumiem lietā par iespējamo reiderismu saistībā ar Vecrīgas viesnīcas “Royal Square Hotel” pārņemšanu. Tajā par aizdomās turamo atzīts afgāņu izcelsmes Latvijas pilsonis Gulams Mohameds Gulami.

Likumā par tiesu varu teikts, ka krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas (AT) tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais AT tiesnesis un ģenerālprokurors.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša teica, ka KNAB šobrīd nesniegs nekādu oficiālu informāciju par jebkādām KNAB kompetencē esošajām procesuālajām darbībām.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2013.gadā tiesnese skatījusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūras bijušā ģenerāldirektora Jāņa Mottes prasību pret Tieslietu ministriju par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Viņas lietvedībā arī bijusi prasība, kas celta pret bijušajiem “Parex bankas” īpašniekiem Viktoru Krasovicki un Georgiju Krasovicki, kurā banka lūgusi atzīt par spēkā neesošu viņu noslēgto dāvinājuma līgumu.

Bērziņa savulaik strādājusi arī Jūrmalas tiesā un tur skatījusi krimināllietu, kurā par bezdarbību bija apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+