Kravas nogādāt Rietumeiropā kļūst dārgāk 0
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija/Lursoft
Latvijas eksporta nogādāšana Rietumeiropā ar autotransportu sadārdzinājusies par aptuveni 30 – 50%.
Laikā, kad autopārvadātāji saskaras ar kravu trūkumu un viens otru apsūdz tirgus graušanā un pārvadājumu cenu dempingā, Latvijas eksportētāji spiesti par produkcijas piegādi klientiem Rietumeiropā maksāt vairāk un pat bažīties par iespējamu autotransporta pakalpojumu trūkumu. Jāatgādina, ka pērn Latvijas kopējais eksporta apjoms sasniedza 10 miljardus eiro, no kuriem 7,1 miljardu eiro veido eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tikai loģiski
Autopārvadājumu sadārdzinājums Rietumeiropas virzienā ir visai loģisks. Pirms pirktspējas samazinājuma Krievijā un kaimiņvalsts noteiktā pārtikas produktu embargo autopārvadātāji Latvijas kravas virzienā uz Eiropu veduši par būtiski mazāku samaksu nekā no Eiropas uz Latviju un tālāk uz Krieviju. Viss bizness tika tendēts uz to, ka pārvadātājiem ir krava no Rietumeiropas uz Krieviju.
Šobrīd situācija ir mainījusies, jo kravas no Rietumeiropas ir sarukušas un par pašizmaksu uz Rietumiem vairs Latvijas kravas vest daudzi pārvadātāji nevar atļauties. “Par tām cenām, kādas bija, es vairs nevedu, jo netikšu atpakaļ, samaksa sedz vien degvielas izmaksas. Ja nebūs atpakaļ vedamo kravu, vispār nebraukšu. Eiropā biznesa aktivitāte pieklususi. Krievijā biznesa aktivitāte mazinās ne tikai attiecībā uz pārtikas produktiem, bet arī rūpnieciskajiem produktiem,” saka autopārvadātāju uzņēmuma “Atek” vadītājs Vladimirs Butānovs.
“Tas ir likumsakarīgi, ka pieaug, jo nav tik daudz automašīnu, kas brauc no Rietumeiropas uz Latviju ar kravu. Par 30 – 50% lielāku samaksu es varbūt arī būtu gatavs vest kravu uz Vāciju. Kravu nosūtītājiem jau nav variantu, tas būs “jāsagremo” uz loģisko izmaksu pieauguma rēķina. Prāmis neaizstās autotransportu, jo tas ir tikai viens posms loģistikas ķēdē,” skaidro “Ave Trans Group” vadītājs Uldis Cimdiņš.
Rentabilitāte saruks
“Tas ir prognozēts, bet nepatīkams cenu kāpums,” saka Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Kokrūpniecības uzņēmumi pārstāv vienu no Latvijas eksportspējīgākajām nozarēm (ap 1,9 miljardi eiro) un dod būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā. Viņš norāda, ka loģistikas izmaksas ir vērā ņemamas, bet ne izšķirošas nozarei un minētais pieaugums neapdraud nozares konkurētspēju. Pārsvarā tiekot izmantots tieši jūras un autotransports.
Tomēr nozarē ir sektori, piemēram, taras dēlīši, kurus eksportējošiem uzņēmumiem var pazust visa peļņa. “Tas atkarīgs no preču veida, ko pārdod, jo lētāks produkts, jo lielāks pārvadājumu sadārdzinājuma efekts,” skaidro K. Klauss. Šādi lētāki produkti varētu veidot ap 5% no kopējo kokrūpnieku produktu klāsta. Pārvadājumu sadārdzinājums samazinās eksportējošo uzņēmumu peļņu, rentabilitāti, atzina aptaujātie eksperti. Uzņēmējus uztrauc vēl kāda tendence: samazinās izmantojamā autotransporta klātbūtne reģionā, jo pārvadātāji meklē tirgu, kur varētu nopelnīt, piemēram, Centrāleiropa, Dienvideiropa, Krievija. Tas spiedienu uz pārvadājumu cenu pieaugumu varētu vēl pastiprināt.
Dempings kropļo tirgu
Autopārvadājumu nozarē jūtama nepatīkama turbulence, bet situācija kopumā nav dramatiska. Lielajām kompānijām, piemēram, ir iespējas virzīt savu darbību caur ārvalstīs nodibinātajiem meitasuzņēmumiem Krievijā, Baltkrievijā, Rietumeiropā. Protams, Latvijas darba tirgus un valsts budžets nonāk zaudētājos, taču uzņēmumiem tā ir iespēja noturēties pavisam ne tik vienkāršajā tirgus situācijā.
Sliktāk klājas nelieliem pārvadātājiem ar pāris automašīnām, kuriem par tām vēl ir jāmaksā līzings un līdz šim galvenais tirgus bija Krievija. Uz septembra vidu Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas bija vērsušies vairāk nekā 30 uzņēmumi, kuru darbību ir ietekmējušas Krievijas ieviestās sankcijas vai arī Krievijas–Ukrainas konflikts. Aptuveni viena trešdaļa šo uzņēmumu darbojas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu, loģistikas un kravu tranzīta nodrošinājuma pakalpojumu jomā.
Tomēr pieaugošā konkurence nozarē var skart arī šobrīd veiksmīgi strādājošus uzņēmumus. Kravas ekspedīcijas pakalpojumu a/s “Sonora” un SIA “Kurbads un Ko” tieši Krievijas embargo dēļ kravu samazinājumu neizjūt. “Pārsvarā strādājam Baltijā un Eiropā. Transportējam kravas arī uz Vidusāziju, Dienvidameriku un Ziemeļameriku. Mums ir (loģistikas, kravu) aģenti visā pasaulē,” stāsta a/s valdes priekšsēdētājs Jānis Mozga. SIA “Kurbads un Ko” valdes priekšsēdētājs Andis Pikāns skaidro, ka uzņēmums nodarbojas ar šauri specifisku pārvadājumu veidu – pārvadā automašīnas un izsenis vairījies no līgumsaistībām ar biznesiem NVS. Tomēr vienotajā tirgū nevar izbēgt no domino efekta un uzņēmēji norāda uz negatīvo tendenci – cenu dempingu. “Skumji, ka konkurenti – lietuviešu autoparki, kuri ir lielāki un bijuši tendēti uz austrumu tirgu, – sāk panikā samazināt cenu un ietekmē visu tirgu. Kurbadam ir “cieti” līgumi ar rūpnīcām. Mēs izjutīsim ietekmi tā vai citā mērā, kad pienāks jaunais līgumu slēgšanas posms,” saka A. Pikāns. Daļa ekspertu prognozē, ka ekonomikas bremzēšanās Krievijā Baltiju vairāk ietekmēs ar nobīdi 7 – 8 mēneši, proti, nākamā gada sākumā, bet to, cik liels būs efekts, šobrīd precīzi pateikt nevar.
