Kredītiestādes neplāno būtiskas kredītu standartu pārmaiņas 0
Šogad gada pirmajā pusē kredītiestādes neplāno būtiskas kredītu standartu pārmaiņas, liecina Latvijas Bankas janvārī veiktā kredītiestāžu aptauja.
Aptaujā janvārī piedalījās deviņas kredītiestādes, kuru kopējais rezidentu nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums pērn gada beigās veidoja 92% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa.
No aptaujātajām kredītiestādēm tikai viena kā iespējamu minējusi stingrāku kredītu standartu noteikšanu mājsaimniecību kredītiem mājokļa iegādei, liecina Latvijas Bankas mājaslapā publicētie aptaujas rezultāti.
Aptauja rāda, ka pērn gada otrajā pusē kredītu standarti nemainījās – tikai viena kredītiestāde paziņoja par stingrāku standartu noteikšanu mājsaimniecību aizdevumiem.
Jau tradicionāli nefinanšu sabiedrību kredītu standartus labvēlīgi ietekmēja galvenokārt kredītiestāžu konkurence, savukārt atsevišķas kredītiestādes minējušas arī samērā labvēlīgus tirgus apstākļus un optimistiskākas vispārējās ekonomiskās aktivitātes prognozes un nozaru perspektīvas, teikts pārskatā par aptaujas rezultātiem.
2012.gada otrajā pusē neviens faktors nav nozīmīgi ietekmējis mājsaimniecību mājokļa iegādei paredzēto aizdevumu, kā arī patēriņa un pārējo kredītu standartu pārmaiņas.
Pērn gada otrajā pusē kredītiestādes turpināja noteikt stingrākus aizdevumu piešķiršanas nosacījumus galvenokārt mājsaimniecībām. Vairākas kredītiestādes paaugstināja nefinanšu sabiedrību riskanto aizdevumu, kā arī mājsaimniecību riskanto un parasto aizdevumu procentu likmju uzcenojumu. Mājsaimniecību mājokļa iegādei paredzētajiem kredītiem tika noteikti arī stingrāki aizdevuma summas un nodrošinājuma vērtības attiecības, kā arī aizdevuma termiņa nosacījumi.
Pērn otrajā pusgadā nefinanšu sabiedrību kredītu pieprasījums pieauga, tradicionāli pastāvot nepieciešamībai veikt ieguldījumus pamatlīdzekļos un finansēt krājumus un apgrozāmos līdzekļus, turklāt kā jauns faktors tiek atzīmētas mazākas uzņēmumu iekšējo līdzekļu izmantošanas iespējas.
Lai gan mājsaimniecību kredītu pieprasījums kopumā palika nemainīgs, dažas kredītiestādes atzīmēja, ka nedaudz audzis pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei. To galvenokārt veicināja augstāka kredītņēmēju pārliecība par sava finansiālā stāvokļa uzlabošanos un optimistiskāks mājokļa tirgus perspektīvas redzējums.
Kredītiestādes sagaida būtisku galvenokārt nefinanšu sabiedrību kredītu pieprasījuma pieaugumu šā gada pirmajā pusē.
Kredītiestādes vērtē, ka šā gada pirmajā pusē aizņēmēju finansiālais stāvoklis turpināja uzlaboties visās vadošajās tautsaimniecības nozarēs, kā arī mājsaimniecību sektorā. Kredītiestādes ļoti optimistiski raugās uz mājsaimniecību un vadošo tautsaimniecības nozaru, izņemot būvniecību, nefinanšu sabiedrību finansiālā stāvokļa uzlabošanos arī 2013.gada pirmajā pusē.
Kreditēšanas aptaujas rezultāti rāda, ka nelabvēlīgi ārējās makrofinansiālās vides apstākļi nav negatīvi ietekmējuši Latvijas kredītiestāžu resursu pieejamību un finansiālo stāvokli 2012.gadā. Vienlaikus ar augsto Latvijas tautsaimniecības pretestības spēju ārējās vides nestabilitātei tas ļāva kredītiestādēm pozitīvi vērtēt tautsaimniecības attīstību un kredītņēmēju finansiālo stāvokli tuvākajā nākotnē, un tās neplāno noteikt vēl stingrākus kredītu standartus arī 2013.gadā.
Turpinot attīstīties tautsaimniecībai un pakāpeniski uzlabojoties nefinanšu sabiedrību finansiālajai situācijai, kredītiestāžu aizdevumi varētu kļūt pieejamāki plašākam uzņēmumu lokam. Saglabājoties augstai mājsaimniecību ievainojamībai, mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu līmenis, visticamāk, joprojām būs zems, teikts pārskatā par kredītiestāžu aptaujas rezultātiem.
Latvijas Banka veic kredītiestāžu aptauju divas reizes gadā janvārī un jūlijā, lūdzot kredītiestādēm sniegt atbildes par pārmaiņām kreditēšanā iepriekšējā pusgadā un prognozēm par kārtējo pusgadu. Aptaujā regulāri piedalās 9-10 kredītiestādes un ārvalstu banku filiāles.
Kredītiestāžu aptaujas atbildes atspoguļo šo kredītiestāžu vadošo kreditēšanas speciālistu vērtējumu. Saņemto atbilžu apkopotie rezultāti atspoguļo rādītāju pārmaiņu virzienu. Pārmaiņu indikators ir neto kredītiestāžu skaita īpatsvars, tas ir, starpība starp to kredītiestāžu, kuras paziņoja par kāda rādītāja pārmaiņu vienā virzienā, un to kredītiestāžu, kuras ziņoja par šā rādītāja pārmaiņu pretējā virzienā, skaita īpatsvaru. Aprēķinot šo rādītāju, netiek ņemts vērā katras kredītiestādes kredītportfeļa īpatsvars.
